Pagājušās nedēļas nogalē tika publiskots (tiesa, rediģētā veidā) amerikāņu izlūkdienestu ziņojums par hakeriem, kuri pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma esot mēģinājuši ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas. Jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps, kurš amatā stāsies 20. janvārī, iepazīstināts ar ziņojuma pilno tekstu, tomēr, spiežot pēc viņa izteikumiem, pat tas nav pārliecinājis viņu par Kremļa saistību ar hakeru uzbrukumiem Demokrātu partijas serveriem. Līdzīgs uzskats, protams, valda arī Krievijā.
«Mēs esam secinājuši, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu veikt kampaņu, lai ietekmētu 2016. gada 8. novembrī notikušās ASV prezidenta vēlēšanas,» sacīts ziņojumā, ko kopīgi sagatavojuši Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP), Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) un Nacionālā drošības aģentūra (NDA). Reuters raksta, ka amerikāņu izlūkdienesti ir pārliecināti - Kremļa mērķis bijis maksimāli diskreditēt D. Trampa sāncensi vēlēšanās, Demokrātu partijas pārstāvi Hilariju Klintoni. Tas realizēts, nelikumīgi iegūstot un publiskojot Demokrātu nacionālās komitejas (DNC) iekšējo elektronisko saraksti, kā arī H. Klintones priekšvēlēšanu štāba vadītāja Džona Podestas saraksti. Ziņojumā sacīts, ka ar informācijas ieguvi nodarbojies Krievijas militārās izlūkošanas dienests (savulaik zināms kā GRU), bet tās publiskošanā iesaistīti starpnieki - organizācija WikiLeaks, interneta vietne DCLeaks.com un hakeris, kurš zināms ar segvārdu Guccifer 2.0.
Publiskotajā ziņojumā nav minētas konkrētas personas, kas bijušas atbildīgas par DNC servera uzlaušanu un tajā esošo ziņu izplatīšanu, taču AFP norāda, ka šo cilvēku vārdi minēti pilnajā, konfidenciālajā tekstā, ar kuru pirmais iepazīstināts prezidents Baraks Obama, bet pēc tam arī citas amatpersonas, kurām ir attiecīga līmeņa pieeja slepenai informācijai, to skaitā D. Tramps. B. Obama par izlūkdienesta sākotnējiem secinājumiem bijis informēts jau 29. decembrī un izmantojis šo informāciju, nosakot jaunas sankcijas pret atsevišķām Krievijas organizācijām un pilsoņiem, kā arī izraidot no ASV 35 Krievijas diplomātus. Gluži tāpat konfidenciālajā ziņojumā esot atklāti avoti, pateicoties kuriem izlūkdienesti secinājuši, ka uzbrukums DNC serveriem bijis Krievijas varasiestāžu izplānota operācija. Publiskotajā ziņojumā starp avotiem minētas gan publikācijas medijos, gan dažādu laužu ieraksti Twitter vietnē, kas uzjautrinājis WikiLeaks veidotājus. Šīs vietnes dibinātājs Džūljens Asanžs jau paziņojis, ka H. Klintoni un Demokrātu partijas vadību kompromitējošo informāciju neesot saņēmis no kādas konkrētas valsts oficiālajām struktūrām, tomēr pieļāvis iespējamību, ka tā viņam varētu būt nodota ar starpnieku palīdzību.
Ziņojuma publiskotajā daļā pierādījumi Kremļa saistībai ar kiberuzbrukumiem ir, maigi izsakoties, netieši. Uz to norādījuši Krievijas televīzijas kanāli, turklāt, kā uzsver starptautiskās ziņu aģentūras, mediji pareizticīgo Ziemassvētku laikā šo ziņu vispār centušies neuzvērt. Kremlis apsūdzības par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu gaitā ir noliedzis, bet V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosaucis tās par «niekiem», piebilstot: «Putina vietnei ik dienas uzbrūk desmitiem tūkstošu hakeru. Daudzi uzbrukumi sarīkoti no ASV teritorijas, bet mēs taču tāpēc katru reizi neapsūdzam Balto namu vai CIP.»
Arī D. Tramps pat pēc piektdien notikušās vairāk nekā divu stundu ilgās sarunas ar izlūkdienestu vadītājiem, runājis izvairīgi un nav paziņojis, ka uzskata viņu secinājumus par neapstrīdamiem. Tā vietā viņš filozofējis par to, ka DNC nolaidīgi izturējusies pret kiberdrošību; par to, ka hakeru uzbrukumus veic gan ķīnieši, gan krievi, gan citu valstu pilsoņi; par to, ka amerikāņu iestādes, uzņēmumi un organizācijas regulāri kļūst par hakeru upuriem, bet brēka sacelta vien tad, kad cietēji ir demokrāti. Komentējot ziņojumu, D. Tramps faktiski pievērsies tikai vienam tā punktam, saskaņā ar kuru balsu skaitīšanas sistēmai kibernoziedznieki nav piekļuvuši, kas, viņaprāt, nozīmējot - absolūti nekādas Kremļa ietekmes uz vēlēšanām nav bijis, un viņa uzvara ir absolūti leģitīma. Par leģitimitāti pašlaik neviens arī nestrīdas, un jau piektdien ASV Kongress apstiprināja elektoru kolēģijas balsojumu, saskaņā ar kuru D. Tramps ievēlēts par 45. ASV prezidentu.
Taču viņa nevēlēšanās pieņemt izlūkdienesta ziņojumu, faktiski liecina, ka D. Tramps šiem dienestiem neuzticas, lai ko viņš arī mēģinātu apgalvot publiski. Turklāt tas attiecas ne tikai uz jaunievēlēto prezidentu, bet arī zināmu daļu sabiedrības. Televīzijas kompānijas ABC vakar pārraidītā intervijā uz to uzmanību vērsis arī B. Obama. «Es domāju - tas, ka Krievijas centās iejaukties un iejaucās [vēlēšanās], ir patiesība. Taču esmu nobažījies par to, cik daudz republikāņu, visziņu un interneta komentētāju vairāk uzticas Vladimiram Putinam, nevis tautiešiem amerikāņiem tikai tā iemesla dēļ, ka šie tautieši ir demokrāti. Tā tam nevajadzētu būt,» sacījis B. Obama, kas otrdien Čikāgā plānojis uzstāties ar savu beidzamo runu prezidenta amatā.
