Policija Amazonasas štatā Brazīlijas ziemeļos vakar turpināja meklēt desmitiem cilvēku, kuri, izmantojot nemierus, bija izbēguši no diviem cietumiem Manausas pilsētas pievārtē. Nekārtības štata lielākajā cietumā Anisio Jobim ilga 17 stundas un prasījušas 56 ieslodzīto dzīvības. Gluži tāpat kā daudzi citi Brazīlijas cietumi, arī šī labošanas darbu iestāde ir pārpildīta, un administrācija nav spējusi nošķirt dažādu bandu locekļus. To izmantojot, viens no grupējumiem izrēķinājies ar otra biedriem.
«Šī ir lielākā cietumā sarīkotā asinspirts mūsu štata vēsturē. Notikušais ir daļa no kara, ko visā valstī uzsākuši konkurējošie narkotiku kontrabandistu grupējumi, un tas demonstrē, ka šo problēmu nav iespējams risināt tikai ar štata valdības spēkiem,» AP citē Amazonasas štata sabiedriskās drošības valsts sekretāra Serhio Fontesa sacīto.
Brazīlijas mediji vēsta, ka nemierus sarīkojis vietējais narkotiku kontrabandistu grupējums Ziemeļu ģimene (FDN), kas apvienojis spēkus ar Riodežaneiro bandu Sarkanā pavēlniecība (CV), lai uzbruktu valstī lielākā Sanpaulu grupējuma Pirmās galvaspilsētas pavēlniecība (PCC) locekļiem. Uzbrukums bijis rūpīgi izplānots, jo brīdī, kad tas sācies, citā blokā ieslodzītie mēģinājuši izkļūt brīvībā. Lai gan tiek uzskatīts, ka šis manevrs bijis nepieciešams vien cietumsargu uzmanības novēršanai, arī bēgšanas mēģinājums izrādījies veiksmīgs, ziņo O Globo, norādot, ka vismaz 112 cilvēkiem izdevies pamest cietumu.
Bet cietuma iekšienē tikmēr noticis nežēlīgs slaktiņš, pāri žogam mestas cilvēku mirstīgās atliekas ar nocirstām galvām, daži līķi esot apdeguši. Neviens no
12 cietuma administrācijas darbiniekiem, kurus ieslodzītie bija sagrābuši kā ķīlniekus, neesot cietis. AP vēsta, ka nemierus un faktu, ka to apspiešanai mobilizēti teju visi Manausas drošības spēki, izmantojuši netālā cietuma Antonio Trindade ieslodzītie - 72 no viņiem izdevies izbēgt. Štata varas iestādes atzinušas, ka kopā no abiem cietumiem aizbēguši 184 ieslodzītie, no kuriem tikai 40 izdevies operatīvi aizturēt. Vakar Manausas apkārtnē uz šosejām bija ierīkoti kontrolposteņi, bet policisti turpināja izbēgušo noziedznieku meklēšanu.
AP atgādina, ka, saskaņā ar Brazīlijas tieslietu ministrijas datiem, šajā valstī cietumos ir ieslodzīti vairāk nekā 620 000 cilvēku - lielāks ieslodzīto skaits ir vien ASV, Ķīnā un Krievijā. Taču cietumu infrastruktūrā un ieslodzīto apstākļu uzlabošanā pietiekami lieli līdzekļi netika ieguldīti pat gados, kad Brazīlija piedzīvoja ekonomisko augšupeju, par pašreizējiem krīzes apstākļiem nemaz nerunājot. Federālā valdība cietumu uzturēšanu uzvēlusi uz štatu valdību pleciem, bet tām pietrūkst naudas. Bijušais nacionālās drošības sekretārs Žozē Visenta da Silva intervijā AP atgādinājis, ka Amazonasā pērn taupības politikas ietvaros uz pusi samazināts sabiedriskajai drošībai atvēlētais budžets, un tas, protams, atstājis savu iespaidu arī uz cietumiem. Piemēram, Anisio Jobim, kurā ir vietas 592 ieslodzītajiem, saskaņā ar oficiāliem datiem, atradušies 1224 cietumnieki (neoficiālas ziņas vēsta, ka viņu bijis par pāris simtiem vairāk).
«Tiklīdz cietumi ir pārpildīti, sākas problēmas. Kad vienā blokā nākas ievietot naidīgu bandu locekļus, kontrolēt notikumus vairs nav iespējams,» norādījis advokāts un pilsoņtiesību aktīvists Markoss Fuhs. Arī cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch Brazīlijas nodaļas vadītāja Marija Kanineu intervijā Reuters uzsvērusi, ka jau 20 gadu garumā valdība pievērš nepietiekamu uzmanību penitenciārajai sistēmai. Bet vēl skarbāk izteicies katoļu labdarības organizācijas Pastoral Carceraria aktīvists, mācītājs Valdirs Silveira: «Šādi slaktiņi Brazīlijas cietumos jau kļuvuši par ikdienu. Mūsu cietumi domāti, lai iznīcinātu, spīdzinātu un nogalinātu.»
***
ASIŅAINĀKIE NEMIERI BRAZĪLIJAS CIETUMOS
• 1992. gada oktobris - Sanpaulu štata Karandiru cietumā nemieros gāja bojā vismaz 111 ieslodzītie. Lielāko daļu cietumnieku noslepkavoja policisti, kurus sūtīja savaldīt nemierus - vēlāk viņi apgalvoja, ka baidījušies par savām dzīvībām. Sākumā tiesas priekšā gatavojās saukt 74 policijas darbiniekus, tomēr vēlāk viņiem izvirzītās apsūdzības atsauca, bet cietums tika slēgts 2002. gadā.
• 2001. gada februāris - vismaz 19 cilvēki gāja bojā Brazīlijas vēsturē lielākajā cietumnieku dumpī, kas bija pārņēmis 29 Sanpaulu štata ieslodzījuma vietas. Kopā nemieros piedalījās vairāk nekā 20 000 ieslodzīto.
• 2002. gada janvāris - Rondonijas štata Urzobranko cietumā notikušie nemieri prasīja 27 ieslodzīto dzīvības. Nekārtības izcēlās pēc tam, kad vienā un tajā pašā cietuma blokā tika ieslodzīti konkurējošu noziedzīgo bandu locekļi. Amatpersonas vēlāk taisnojās, ka tām neesot bijis citas izejas, jo cietumā, kas paredzēts 360 ieslodzītajiem, atradušies vairāk nekā 900 cilvēku.
• 2004. gada jūnijs - trīs dienas ilgušajos nemieros Benfikas cietumā Riodežaneiro štatā tika nogalināti 30 cietumnieki un viens cietumsargs. Sadumpojušies ieslodzītie kā ķīlniekus bija sagrābuši vairāk nekā divdesmit cietuma darbiniekus, kurus izdevās atbrīvot, vien pateicoties katoļu baznīcas mācītāja starpniecībai.
• 2010. gada novembris - 18 ieslodzītie tika nogalināti nemieru laikā Pedrinjas cietumā Maranjaunas štatā.
• 2016. gada oktobris - vairākos Brazīlijas cietumos notika asiņainas sadursmes starp Sanpaulu un Riodežaneiro organizētās noziedzības grupējumu biedriem, kas kopā prasīja 18 cilvēku dzīvības. Sešiem upuriem bija nocirstas galvas, bet viņu līķi aizdedzināti.
Avots: Reuters
