Joprojām nav skaidrs, vai 24 gadus vecais tunisietis Anīss Amri, kurš 19. decembrī veica terora aktu Berlīnē, ir darbojies viens vai arī viņam bijuši līdzzinātāji. Vācijas mediji kritizējuši varasiestādes par to, ka cilvēks, kurš jau iepriekš atradies drošības dienestu uzmanības lokā, spējis veikt terora aktu, savukārt vienotās Eiropas pretinieki norāda uz to, ka noziedznieks pēc izsludināšanas meklēšanā spējis šķērsot trīs valstu robežas.
Vācu raidkorporācijas Deutsche Welle interneta vietne ziņo, ka vakar Berlīnē aizturēts kāds 40 gadus vecs Tunisijas pilsonis, kurš, iespējams, palīdzējis A. Amri sarīkot terora aktu, izmantojot nozagtu kravas automašīnu, ar kuru tika taranēts Ziemassvētku tirdziņš. Šis uzbrukums prasīja 11 cilvēku dzīvības, bet vēl pirms tam terorists bija nogalinājis Polijā reģistrētās kravas automašīnas šoferi. Šāda ir notikušā oficiālā versija, kurai netrūkst apšaubītāju - kā gan terorists varējis būt tik stulbs/bezrūpīgs/neuzmanīgs, ka kravas auto kabīnē atstājis savu identifikācijas karti.
Lai gan tas bijis tikai viens no astoņiem dokumentiem, ko A. Amri izmantojis, pārvietojoties pa Eiropu, uz automašīnas durvīm atstātie pirkstu nospiedumi ļāva viņu samērā ātri identificēt. Tomēr Eiropas atvērtās robežas darījušas savu, norāda AFP. Pašlaik jau ir puslīdz skaidrs, ka no Berlīnes terorists, visticamāk, ar automašīnu, nokļuvis līdz Nīderlandes pierobežai, pēc tam devies uz Francijas pilsētu Lionu, bet tālāk, izmantojot nevis ātrvilcienus, bet vietējās satiksmes vilcienus (tātad - vairākas reizes pārsēžoties) uz Milānu. Šīs lielpilsētas nomalē esošajā dzelzceļa stacijā Sesto San Giovanni viņa dokumentus vēlējušies pārbaudīt itāļu policisti, bet A. Amri uz viņiem atklājis uguni un apšaudē nogalināts.
Izmeklētājus Vācijā pašlaik visvairāk nodarbina jautājums, vai A. Amri rīkojies patstāvīgi vai arī šim terora aktam bijuši organizētāji, kuri joprojām atrodas brīvībā. Uz otro, un sliktāko, pieņēmumu vedina ne tikai fakts, ka internetā jau parādījušies videomateriāli, kuros uzbrucējs zvēr uzticību teroristu grupējumam Islāma valsts un tās līderim. Deutsche Welle vēsta, ka beidzamā pusgada laikā A. Amri apceļojis 15 Vācijas mošejas, no kurām daudzās tiek propagandēts islāma salāfistu novirziens, tāpat viņš paspējis tikties ar radikālā islāma sludinātāju un džihādistu vervētāju Abū Valli, kurš tika aizturēts tikai novembrī. Televīzijas kompānija WDR norāda, ka jau šī gada maijā A. Amri vārds iekļauts potenciāli bīstamo noziedznieku sarakstā un teorētiski viņam nav bijis atļauts atstāt Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes teritoriju, kur viņš bija pieprasījis patvērumu. Vietējā policija, kurai cita starpā bijis zināms, ka A. Amri kontaktējas ar islāmistiem, nu nonākusi kritikas krustugunīs. Tās paziņojums, ka viņam nav pievērsta īpaša uzmanība tāpēc, ka A. Amri uzskatīts tikai par narkotiku tirgotāju, izraisījis lielu neizpratni sabiedrībā - kopš kura laika policijai iecietīgi jāizturas pret narkodīleriem? Šīs federālās zemes likumsargāšanas struktūrām tiek pārmesta arī A. Amri nemanītā nokļūšana Berlīnē, taču Vācijas policistiem, tāpat kā viņu kolēģiem daudzās citās zemēs, ir viens universālais attaisnojums - trūkst līdzekļu un cilvēku, lai neitralizētu visus noziedzniekus.
