Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Pasaulē

Stoltenbergs: NATO un Krievija cenšas samazināt incidentu risku virs Baltijas jūras

© REUTERS

NATO un Krievija cenšas samazināt incidentu risku virs Baltijas jūras, trešdien pirms alianses aizsardzības ministru tikšanās Briselē norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš uzsvēris, ka ir svarīgi vienoties par mehānismiem, kas palīdzētu izvairīties no incidentiem, bet gadījumā, ja tādi tomēr notiktu, novērstu tālāku situācijas eskalāciju.

Pēc Stoltenberga teiktā, NATO nesen atbildējusi uz Krievijas piedāvājumiem militārajām lidmašīnām virs Baltijas jūras lidot tikai ar ieslēgtiem transponderiem, un šīs sarunas turpinās.

"NATO atbildējusi, un šobrīd mēs turpinām dialogu ar Krieviju, cenšoties tālāk izpētīt atšķirīgus piedāvājumus un atšķirīgas idejas, lai radītu lielāku prognozējamību, lielāku caurskatāmību un mehānismus riska samazināšanai," viņš sacījis, atbildot uz ziņu aģentūras BNS jautājumu.

Alianses diplomāti izteikušies, ka transponderi ir daļa no plašākas problēmas, kuras būtība ir pašu pilotu agresīvā izturēšanās gaisā.

NATO ģenerālsekretārs pastāstījis, ka Maskavas piedāvājumus pārrunājis ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un sarunas par riska samazināšanu turpināsies NATO un Krievijas padomē. Šīs sēdes datumu viņš nav minējis.

Pēc Stoltenberga teiktā, par lidojumu drošību virs Baltijas jūras NATO apspriežas arī ar Somiju un Zviedriju.

Bažas par lidojumu drošību virs Baltijas jūras izraisīja galvenokārt šopavasar notikušie incidenti, kas bija saistīti ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Ar aicinājumu, lai militārās lidmašīnas virs Baltijas jūras lidotu tikai ar ieslēgtiem transponderiem, pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina iepriekš vērsās Somijas prezidents Sauli Nīniste, savukārt Maskava šādu piedāvājumu iesniedza aliansei NATO un Krievijas padomē un divpusējā kārtā arī dažām Baltijas jūras reģiona valstīm. Taču atsevišķas alianses valstis paziņoja, ka neplāno iesaistīties tehniska līmeņa sarunās ar Krievijas ekspertiem, un aicināja šo jautājumu risināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas formātā.

Stoltenbergs pirms NATO aizsardzības ministru apspriedes vēlreiz nosodīja Krieviju, kas Kaļiņingradas apgabalā karaspēka mācību gaitā dislocēja kodollādiņus nestspējīgo raķešu "Iskander" sistēmas.

"Šāda rīcība nemazina spriedzi un nepalīdz atjaunot prognozējamību mūsu attiecībās," viņš norādīja.