Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps nācis klajā ar programmatisku runu par to, ko ir gatavs paveikt pirmajās simt dienās pēc stāšanās ASV prezidenta amatā – ja viņu, protams, ievēlēs. Runa, ar kuru kandidāts uzstājās ASV iedzīvotājiem nozīmīgajā Getisburgas pilsētā (tur savulaik notika viena no izšķirošajām ASV Pilsoņu kara kaujām, bet vēlāk ar runu uzstājās Abrahams Linkolns), iezīmējusi tos vēstījumus, ko D. Tramps grasās uzsvērt beidzamajās dienās, kas palikušas līdz vēlēšanām.
Uzstāšanās laikā D. Tramps uzsvēris, ka amerikāņi pašlaik ir ļoti sašķelta tauta, gandrīz tāpat, kā tas bijis Pilsoņu kara gados, un norādījis, ka pie tā vainojama politiskā sistēma, mudinot piekritējus mazināt šo sašķeltību un nevienlīdzību, raksta AP. Lai izvairītos no pārmetumiem par to, ka pie saviem dolāru miljardiem arī viņš ticis, pateicoties paša kritizētajai sistēmai, republikāņu kandidāts ļoti uzmanīgi centies izlaipot starp apgalvojumiem, ka viņš neesot «tajā iesaistīts», taču zina šo sistēmu no iekšienes». Liela kritikas deva tika adresēta ASV medijiem, kuru lielākā daļa nepārprotami nostājusies H. Klintones pusē, - D. Tramps uzskata, ka šādā veidā kandidātiem tiek radīti nevienlīdzīgi apstākļi, kas ļauj viņam ne jau pirmo reizi runāt par «blēdīgām vēlēšanām». Cita starpā republikāņu kandidāts pievērsies telekomunikāciju giganta AT&T plānam iegādāties milzīgo mediju kompāniju Time Warner, uzsverot, ka viņš kā prezidents bloķēšot šādu darījumu.
Izklāstot savu rīcības plānu, D. Tramps centies izdabāt visdažādākajām iedzīvotāju grupām. Vidusšķiras pārstāvjiem, viņš, piemēram, piesolījis nodokļu sloga samazināšanu par 35%, bet ekonomiskās liberalizācijas piekritējus centies aplaimot ar solījumu, ka katra jaunā federālā regula un ierobežojums tiks pieņemti vien tad, ja atcels divus līdz šim spēkā esošos ierobežojumus. Republikāņu kandidāts arī apsolījies nekavējoties pārtraukt jaunu darba vietu radīšanu federālajās iestādēs (atskaitot bruņotos spēkus, drošības dienestus un veselības aizsardzības sistēmu), pilnībā atcelt prezidenta Baraka Obamas pretrunīgi vērtēto Obamacare sistēmu, kas tā arī nav stājusies spēkā, pārskatīt vai atcelt jau noslēgtos brīvās tirdzniecības līgumus un neturpināt darbu pie jaunu, arī Eiropā ļoti kritiski vērtētā TTIP noslēgšanas. Papildu budžeta ienākumus viņa vadītā administrācija varētu iegūt, atsakoties no ANO apstiprinātā globālo klimata izmaiņu novēršanas plāna finansēšanas, turklāt daļa šīs naudas varētu tikt novirzīta, lai uzbūvētu bēdīgi slaveno žogu uz ASV un Meksikas robežas - D. Tramps gan uzsvēris, ka Meksikai agri vai vēli nāksies šos izdevumus kompensēt. Republikāņu kandidāts arī paudis gatavību uzsākt «aptuveni divu miljonu nelegālo imigrantu - kriminālnoziedznieku» deportāciju, ierobežot iebraukšanu ASV konkrētu reģionu iedzīvotājiem un atcelt bezvīzu režīmu ar valstīm, kas atsakās uzņemt atpakaļ savus pilsoņus, kuri nelegāli palikuši uz dzīvi ASV. Par nedaudz tālejošākiem mērķiem var nosaukt vēlmi aizliegt Baltā nama darbiniekiem pēc šo amatu atstāšanas nodarboties ar lobismu un ierobežot ASV kongresmeņa pilnvaru termiņus. Politologi norāda, ka D. Tramps, kā jau ieradis, nav uzskatījis par nepieciešamu paskaidrot, kā viņš šos ambiciozos mērķus gatavojas realizēt - lielai daļai no viņa pieminētajiem priekšlikumiem nepieciešams Kongresa vairākuma atbalsts, bet dažiem pat grozījumi konstitūcijā...
Līdz 8. novembrim, kad ASV iedzīvotāji dosies balsot prezidenta vēlēšanās, palicis mazliet vairāk par divām nedēļām. Lielākā daļa socioloģisko aptauju liecina, ka demokrāte Hilarija Klintone joprojām apsteidz D. Trampu par dažiem procentpunktiem, tomēr viņas pārsvaru par stabilu nosaukt ir grūti. Taču ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ svarīgāka par kopējo spēku samēru ir kandidātu popularitāte atsevišķos štatos, kurus mēdz saukt par svārstīgajiem - uzvara katrā no tiem kandidātam dod visas šī štata elektoru balsis. Reuters/IPSOS sestdien publiskotā prognoze nav D. Trampam labvēlīga. Tā liecina, ka H. Klintone uzvarēs gan Floridā, gan Pensilvānijā, gan, visticamāk, arī Ārkanzasā un Ohaio. Saskaņā ar šo prognozi demokrātu kandidāte iegūs 326 elektoru balsis, bet D. Tramps var rēķināties vien ar 212 balsīm.
Tomēr, kā uzsver vācu radiostacija Deutsche Welle, šī ir tikai viena no daudzajām aptaujām. Turklāt, ņemot vērā to, kā D. Trampu beidzamajos mēnešos noniecinājuši un dēmonizējuši mediji un konkurenti (apgalvojumi, ka viņš esot tikai «Putina marionete» vien ir ko vērti), ļoti iespējama situācija, ka daudzi vēlētāji, kuri nolēmuši balsot par šo kandidātu, to sociologiem nevēlas atklāt. Eiropā beidzamajos gados šis fenomens novērots samērā bieži, labējā vai kreisā spārna radikāļiem gūstot krietni lielākus panākumus, nekā viņiem atvēlējuši aptauju dati.
