Eiropas Savienības organizētā konferencē, kas vakar beidzās Briselē, panākta vienošanās par ievērojamu finansiālu atbalstu, kas līdz 2020. gadam tiks piešķirts Afganistānai.
Vienlaikus ES amatpersonas izteikušas cerības, ka jau tuvākajā laikā izdosies reanimēt miera procesu šajā valstī, lai gan nav skaidrs, uz kādiem noteikumiem tajā iesaistīt galveno opozīcijas kustību - islāmistu radikāļus Tāleban. Eiropas pārstāvjiem arī nācies noliegt, ka Afganistānas attīstībai sniegtais atbalsts būtu saistīts ar pirms pāris dienām panākto vienošanos, saskaņā ar kuru Kabula apņemas uzņemt atpakaļ desmitiem tūkstošus pilsoņu, kuriem liegts bēgļu statuss ES valstīs.
AFP atgādina, ka iepriekšējā konference, kurā starptautiskie donori vienojās par finansiālo atbalstu ilgstošo karu novājinātajai Afganistānai, notika 2012. gadā Tokijā, bet šā gada sanāksmi uzņēmās rīkot ES. Saimnieces lomā iejutās ES ārlietu politikas koordinatore Federika Mogerīni, bet konferencē piedalījās vairāk nekā 70 pasaules valstu un gandrīz 30 starptautisku organizāciju pārstāvji, no kuriem katrs piedāvājis savu artavu Afganistānas atjaunošanai un attīstībai. F. Mogerīni vakar paziņojusi, ka ES ieguldījums būs 1,2 miljardi eiro gadā laika posmā līdz 2020. gadam, un piebildusi: «Es ceru uz līdzīgu atbalstu arī no mūsu partneriem.» Reuters norāda, ka beidzamajos gados ES, tāpat kā ASV, katra nodrošinājušas aptuveni trešdaļu finansējuma, kas piešķirts Afganistānai, bet no pārējām donorvalstīm dāsnākā parasti bijusi Japāna. Jāpiebilst, ka šajā konferencē piesaistītais finansējums paredzēts vien Afganistānas attīstībai, jo šovasar notikušā NATO samita laikā Varšavā tika pieņemts lēmums ik gadu (līdz 2020. gadam) ieguldīt piecus miljardus eiro drošības situācijas uzlabošanā.
Lai gan F. Mogerīni sacījusi, ka «donoru trūkums nav jūtams», AP norāda, ka Briseles konferencē izskanējušie solījumi tomēr bijuši mazāk dāsni nekā pirms četriem gadiem Tokijā. Tas, ka daudzas valstis izjūt ekonomiskas problēmas, šajā gadījumā ir tikai viens no iemesliem un ne tas svarīgākais - starptautiskie donori ir neizpratnē par to, kur aiziet piešķirtā nauda, jo Afganistāna, kā bija, tā arī paliek viena no pasaules atpalikušākajām valstīm. AFP atgādina, ka kopš 2001. gada ASV vien Afganistānas atjaunošanā ieguldījušas 110 miljardus eiro - summu, kas pārsniedz pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropā realizētā Māršala plāna izmaksas. Taču rezultātus nav pat vērts salīdzināt... Pašlaik starptautiskie donori vēlas no Afganistānas valdības saņemt ja ne garantijas, tad vismaz solījumus, ka valstī efektīvāk tiks apkarota korupcija, novērsti naudas izšķērdēšanas un finansiālās palīdzības izlaupīšanas gadījumi, realizētas politiskās reformas un lielāka uzmanība pievērsta cilvēktiesību ievērošanai. Nevalsts organizācijas Afganistānas Caurredzamo vēlēšanu fonds vadītājs Naīms Ajubzada intervijā AFP atzinis, ka zināms progress esot jūtams, piemēram, valdība piekritusi atļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijām sekot līdzi budžeta izdevumiem. «Bet, ja Afganistānas valdība un donori turpinās piekopt līdzšinējās metodes un mehānismus, korupcija tikai pieaugs,» viņš brīdinājis.
Afganistānas ekonomiskā un sociālā atgūšanās ir cieši saistītas ar drošības situāciju. F. Mogerīni izteikusi pārliecību, ka ar ES un citu ieinteresēto pušu palīdzību būtu iespējams uzsākt miera sarunas ar tālibiem, norādot, ka otrdienas vakarā notikušajā apspriedē šādu risinājumu atbalstījušas reģiona ietekmīgākās valstis - Ķīna, Indija, Pakistāna un Krievija. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atgādinājis, ka pagājušajā nedēļā Kabulas valdībai izdevies noslēgt vienošanos ar grupējuma Hezb-i-Islami vadītāju, vienu no slavenākajiem Afganistānas karavadoņiem Gulbudinu Hekmatjaru, un pēc šā paša parauga nepieciešams organizēt arī sarunas ar Tāleban. Tomēr Al Jazeera atgādina, ka tālibi, kuri šonedēļ uzsākuši jaunu ofensīvu gan valsts ziemeļos, gan dienvidos, nepārprotami paziņojuši - sarunas iespējamas vien tad, kad Afganistānu pametīs ārvalstu spēki, uz kuru palīdzību paļaujas prezidenta Ašrafa Gani valdība. Turklāt liela daļa valdībai lojālo afgāņu ar lielu neizpratni uztvēruši vienošanos ar G. Hekmatjaru, bet līdzīgs līgums ar Tāleban varētu viņus pat pamudināt pāriet opozīcijā.
