Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā vērsa uzmanību uz situāciju jautājumā par Eiropas drošību, tādējādi akcentējot, ka Latvijai Eiropas austrumos esošo kaimiņvalstu stabilitāte un drošība ir stratēģiska prioritāte.
Pēc viņa domām ieilgušu konfliktu atrisināšanai Piedņestrā, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Kalnu Karabahā ir jābūt vienai no galvenajām starptautiskās kopienas prioritātēm. "Mums ir jāsaglabā modrība un uzstājība, ka visām valstīm, tostarp Krievijai, ir jāievēro savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nepārkāpt suverēnu valstu robežas," uzsvēra Vējonis.
Viņš atgādināja, ka Latvija kopā ar starptautisko sabiedrību arī turpmāk iestāsies par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, līdz ar to nelikumīga Krimas aneksija no Krievijas puses netiks atzīta, un tā esot jāizbeidz. "Jebkāda Krimas tatāru un etnisko ukraiņu diskriminācija Krimā pieprasa stingru ANO reakciju," piebilda Vējonis.
Pēc viņa domām starptautiskajai sabiedrībai ir jāstrādā, lai veicinātu mierīgu konflikta atrisināšanu Ukrainas austrumos. Visām pusēm jāizpilda savas saistības saskaņā ar Minskas nolīgumu un jāīsteno Minskas process. Savukārt Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tās reformu procesā un tās humānajās vajadzībās.
"ANO spēja risināt pašreizējās problēmas ir atkarīga arī no politiskās gribas virzīties uz priekšu Drošības padomes reformā. Ir pagājis jau ilgs laiks, un mums visiem būtu jācenšas stiprināt šīs nozīmīgās institūcijas leģitimitāti. Lai Drošības padome atbilstoši reaģētu, tās dalībniekiem jāatturas no savu veto tiesību izmantošanas zvērīgu noziegumu gadījumā," norādīja Valsts prezidents.
Tāpēc viņš atgādināja, ka Latvija atbalsta šo svarīgo iniciatīvu, kā arī Drošības padomes Ētikas kodeksu tās rīcībā pret genocīdu, noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā arī aicināja starptautisko sabiedrību atrast politiskos risinājumus, lai novērstu konfliktus, kuri izraisa masveida pārvietošanos un ciešanas, jo minētā problēma esot aktuālāka nekā jebkad agrāk.
"Vairāk nekā jebkad agrāk pastāv lielas cerības par ANO spēju stāties pretī izaicinājumiem pasaules mieram un attīstībai, kā arī efektīvi un ātri sasniegt rezultātus. Pagājušajā gadā Darba kārtībā ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030.gadam mēs visi apņēmāmies "nevienu neatstāt vienu". Šis solījums atbalsta nabadzības izskaušanu un attīstības iniciatīvas visgrūtākajos apstākļos. Tas nozīmē risināt pastāvīgo neaizsargātību un palielināt noturību iedzīvotājos, kurus skārušas sarežģītas, ieilgušas krīzes un konflikti," savā uzrunā atzina Vējonis.
Viņš atgādināja, ka visvairāk skartās valstis vienas pašas nav spējīgas atrisināt pašreizējo, līdz šim nebijušo migrācijas krīzi. Tā esot globāla parādība, kas pieprasa solidāru rīcību un atbildību.
Tāpēc viņš vērsa uzmanību uz vispasaules apņemšanos par solidāro atbildību, kas tika izrādīta ANO augsta līmeņa plenārsēdē pirmdien, 19.septembrī un ir cieši saistīta ar Darba kārtības ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030.gadam īstenošanu. "Jārod ilgtspējīgi risinājumi, lai nodrošinātu izglītības, nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas pārvietotām personām ieilgušu krīžu un konfliktu laikā un sniegtu atbalstu kopienām un valstīm, kuras uzņem šos cilvēkus," sacīja prezidents.
Viņaprāt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību attīstība, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošana palīdzēs novērst vardarbīgā ekstrēmisma izplatīšanos. Vienlaikus ar nepieciešamajiem militāriem un drošības pasākumiem teroristiskā džihādistu grupējuma "Islāma valsts" un līdzīgu teroristisko grupējumu apkarošanā ir jāvēršas pret pamatcēloņiem, kuru dēļ cilvēki pievēršas vardarbīgam ekstrēmismam.
"Starptautiskajai sabiedrībai nepieciešams plāns noturības veidošanai tajās kopienās, kas gadiem ilgi ir cietušas teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" barbarisko varu. Tas prasīs arī vietējo iedzīvotāju gribu un gatavību veidot savu nākotni, pamatojoties uz tiesiskumu un cilvēktiesībām, tādējādi novēršot faktorus, kas veicina radikalizāciju, ekstrēmismu un terorismu," sacīja prezidents.
Savā uzrunā Vējonis pieskārās arī citu valstu politiskai situācijai, kas ir ļoti svārstīga, jo tās ir ierautas dažādos konfliktos. ANO un tās miera centieni var palīdzēt stabilizēt situāciju šajās valstīs un pakāpeniski atgriezt normālā stāvoklī.
Tāpēc viņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta ANO tās nolūkā palielināt miera uzturēšanas efektivitāti, aktualizējot pieejamos instrumentus jaunu izaicinājumu risināšanai. Labāka plānošana, aprīkošana un apmācība uzlabos miera uzturēšanas un civiliedzīvotāju aizsardzības efektivitāti, lai gan lielāka uzmanība būtu jāpievērš pastiprinātai sadarbībai ar reģionālām organizācijām.
