Reaģējot uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu amatpersonu kritiku par represijām, kas Turcijā izvērstas pēc neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma, šīs valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans pārmetis ES, ka tā joprojām nav norēķinājusies ar Ankaru par tā dēvētā migrantu Balkānu maršruta slēgšanu.
Viņš uzsvēris, ka Turcija nav saņēmusi solīto finansiālo atbalstu, tāpat tās pilsoņiem joprojām nav iespēju bez vīzām ceļot uz Šengenas zonas valstīm. Kārtējais atsalums attiecībās starp Turciju un ES sekmējis šīs valsts attiecību uzlabošanos ar Krieviju, un vakar paziņots par gaidāmo R. T. Erdogana un Vladimira Putina tikšanos.
Pēc 15. jūlijā notikušā puča mēģinājuma Turcijā aizturēti, apcietināti vai no amatiem atbrīvoti desmitiem tūkstoši cilvēku, kurus varasiestādes uzskata par saistītiem ar trimdā ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena kustību Hizmet - valdība apgalvo, ka tieši F. Gilens bijis apvērsuma galvenais iedvesmotājs un organizators. Tīrīšanas (Turcijas varasiestādes lieto tieši šādu apzīmējumu) skārušas armiju, policiju, tieslietu struktūras, augstskolas un citas valsts iestādes - pat Turkish Airlines informējusi, ka atbrīvojusies no 211 darbiniekiem, kuriem bijusi saistība ar F. Gilena kustību. Paziņots, ka slēgtas tūkstošiem ar Hizmet saistītu privātu skolu, labdarības organizāciju, fondu, arodbiedrību un mediju. Cilvēktiesību aizsardzības organizācija Amnesty International vēstījusi, ka tai ir pierādījumi - apcietinātie un aizturētie tiekot spīdzināti un pat izvaroti.
Daudzu ES valstu politiķi, kurš skaļāk un tiešāk, kurš aplinkus, paziņojuši, ka Turcijas varasiestāžu rīcība ir pārspīlēta, un rodoties iespaids, ka R. T. Erdogans izmanto situāciju, lai atbrīvotos no visas opozīcijas. Pat Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers pirmdien sacījis, ka, pēc viņa domām, Turcijai ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē nav lielu izredžu iestāties ES, bet, ja šī valsts patiešām atjaunos nāvessodu, tad iestāšanās sarunas tiks pilnībā pārtrauktas.
R. T. Erdogans uz to atbildējis ar interviju Vācijas televīzijas kanālā ARD, kurā pārmetis ES, ka tā pati nepilda savas saistības. Martā noslēgtā vienošanās, kas paredz, ka Turcija rūpīgāk apsargā savu piekrasti, bet tos nelegālos migrantus, kuriem pāri Egejas jūrai izdevies nokļūt līdz Grieķijas salām, uzņem atpakaļ, no Turcijas puses tiekot skrupulozi ievērota, uzsvēris prezidents. Taču «Eiropas līderi nav patiesi», viņš norādījis, sakot, ka no solītajiem trim miljardiem eiro Turcija līdz šim saņēmusi vienu līdz divus miljonus. Tajā pašā laikā aptuveni 2,7 miljonu Sīrijas un Irākas bēgļu uzturēšanai valsts gadā tērējot ap 12 miljardiem eiro. Tāpat viņš atgādinājis, ka līdz jūnija beigām Turcijai ticis solīts bezvīzu režīms ar Šengenas zonas valstīm, taču tas tā arī nav ieviests. «Mēs savus solījumus pildām, bet vai to dara Eiropa?» - retoriski vaicājis Turcijas līderis. Interesanti, ka konservatīvie vācu mediji, tādi kā Frankfurter Allgemeine Zeitung un Westdeutsche Allgemeine Zeitung, nosodījuši ARD par to, ka žurnālisti nav uzdevuši R. T. Erdoganam āķīgākus jautājumus un vienkārši atļāvuši viņam paust savu viedokli, raksta DPA.
Tomēr AP minētie fakti liecina, ka vismaz jautājumā par migrantu darījuma ievērošanu Turcijai patiešām nav ko pārmest. Vēl šā gada pavasarī Grieķijas salās vidēji ieradās aptuveni 3000 nelegāļu diennaktī, bet pašlaik reta ir tā diena, kad to skaits pietuvojas simtam. Tiesa, atpakaļ uz Turciju līdz šim izdevies nosūtīt vien 500 cilvēku, taču tā nav Turcijas vaina - Grieķijas amatpersonas un tām palīgos deleģētie pārstāvji no citām ES valstīm vienkārši netiek galā ar iebraucēju dokumentu apstrādāšanu un citām birokrātiskajām procedūrām. Tajā pašā laikā ir skaidrs - ja vien Turcija to vēlēsies, tā var migrantu slūžas vienā brīdī pavērt plaši vaļā, un zināms pārsteigums ir vien tas, ka R. T. Erdogans par to nav atgādinājis.
Kamēr Eiropā lauza galvu par to, kā attiekties pret Turciju, šīs valsts attiecības ar Krieviju, kas faktiski tika pārtrauktas pēc tam, kad Turcija novembrī notrieca savā teritorijā it kā ielidojušu krievu kara lidmašīnu, sākušas uzlaboties. Jau jūnijā Kremlis ziņoja, ka Turcija beidzot atvainojusies par šo incidentu, bet pēc neveiksmīgā puča Turcijas valdība izspēlēja ģeniālu kārti, pavēstot, ka pilots, kurš notrieca krievu lidmašīnu, bijis saistīts ar F. Gilena kustību. Virknē Krievijas mediju tas tika interpretēts tā - droši vien pilots darbojās sava ASV dzīvojošā saimnieka uzdevumā.
Vakar Maskavā, tiekoties Krievijas un Turcijas vicepremjeriem Arkādijam Dvorkovičam un Mehmetam Šimšekam, jau paziņots, ka sākušās sarunas par ekonomiskās sadarbības atjaunošanu - jau drīzumā Krievija varētu pilnībā atcelt Turcijas augļu un dārzeņu embargo un atļaut tūristiem ar čārterreisiem doties uz Turcijas kūrortiem. Atsākušās arī sarunas par gāzesvada Turkish Stream iespējamo celtniecību, bet Turcija apstiprinājusi, ka 9. augustā R. T. Erdogans Sanktpēterburgā tiksies ar V. Putinu.
