Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu pieprasījums pēc putnu gaļas un olām šogad pakāpeniski pieaug, vienlaikus lauksaimniekus bažīgus dara zemās cenas, secināts ES lauksaimnieku organizācijas "Copa-Cogeca" darba grupā, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās biedrības "Zemnieku saeima" pārstāve Aija Rozenfelde.
Darba grupā spriests, ka attiecībā par putnu gaļas tirgu trūkst statistikas datu, taču ziņas no dalībvalstīm liecina, ka tirgus pieprasījums kāpj. Prognozējot tālāko tirgus attīstību, paredzams, ka šogad putnu gaļas patēriņš pieaugs par 0,5%. Tāpat tiek prognozēts, ka saistībā ar ražošanas kāpumu ASV un Ukrainā putnu gaļas imports Eiropā pieaugs par 5,1%, bet eksporta pieaugums būšot 0,5%.
Tāpat debatēs konstatēs, ka Lielbritānijā, kas pēc Polijas un Francijas ir ES trešā lielākā putnu gaļas ražotāja, šogad piedzīvots dramatisks gan olu, gan gaļas cenu kritums, un kritiskajā situācijā tiek vainota lielveikalu ķēžu cenu politika. Situāciju ražotājiem glābjot nosacīti zemās barības cenas.
Savukārt Francijā, kas cieš no putnu gripas izplatības, konvencionāli audzētu putnu gaļas pieprasījums krīt, vienlaikus augot pieprasījumam pēc bioloģiski audzētiem produktiem. Arī citās ES valstīs, ieskaitot Igauniju, pieprasījums pēc dažādiem putnu produktiem pieaug, vienlaikus samazinoties cenām.
Darba grupā arī norādīts, ka nestabilais tirgus nav vienīgā problēma, ar ko jāsaskaras nozarē strādājošajiem. Situāciju apgrūtinot arī reģistrētu antibiotiku trūkums, kā arī fakts, ka putnu gaļas ražošana ir lauksaimniecības sektors, kas nesaņem nekādu ES atbalstu, par ko nolemts stingrāk runāt ar Eiropas Komisiju.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas lauksaimniecības galaprodukcijas struktūrā putnu gaļa ieņem 3,9%, bet olas - 3,4%. Pērn Latvijā bija 4,5 miljoni mājputnu, no tiem 2,3 miljoni - vistas. Putnu gaļas pieaugums pērn sasniedza 3,4%, savukārt putnu gaļas vidējā iepirkuma cena 2015.gadā samazinājās par 10,2% un bija 190,85 eiro par tonnu.
