Dinozauru un citu tolaik dzīvojušu radību izmiršanu pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu pieņemts saistīt ar milzīga asteroīda vai komētas ietriekšanos Jukatanas pussalā – tā dēvēto Alvaresa notikumu, kura rezultātā izveidojās Čiksulubas krāteris. Taču jauns pētījums liecina, ka dinozauru ēra tāpat tuvojusies beigām, šo rāpuļu skaitam sākot samazināties miljoniem gadu pirms milzīgās dabas katastrofas.
Izdevumā Proceedings of the National Academy of Sciences publicētajā pētījumā Redingas universitātes paleontologa Manabu Sakamoto vadītā zinātnieku grupa norāda - asteroīda vai komētas ietriekšanās Zemē, kas noveda pie būtiskām klimata izmaiņām uz mūsu planētas, bija tikai «pēdējā nagla zārkā». Ļoti iespējams, ka sava daļa taisnības ir arī tiem zinātniekiem, kuri tolaik notikušo masveida dzīvo radību izmiršanu (kam sekoja zīdītāju uzplaukums) saista ar vulkānisko aktivitāti uz planētas, bet, ja precīzāk, tad Dekānas plakankalnes veidošanās procesu Indijā.
Asteroīds un trieciena sekas
Zemes ģeoloģiskajā vēsturē tiek izšķirtas dažādas ēras, un pirms 65,5 miljoniem gadu mezozoja ēru nomainīja kainozojs, kurā mēs dzīvojam joprojām, atgādina LiveScience.com. Šāds iedalījums ieviests tādēļ, ka, apkopojot dažādos pētījumos un izrakumu laikā iegūto informāciju, tika konstatēts - pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu izmirušas no 70 līdz 75 procentiem uz mūsu planētas mītošo dzīvo radību sugām, to skaitā arī dinozauri, kuri līdz pat mezozoja ēras beigām dominēja uz zemeslodes.
Pagāja vēl zināms laiks, līdz fiziķis Luī Alvaress izteica hipotēzi, ka šī masveida izmiršana ir saistīta ar kādu kosmiska mēroga katastrofu - diezgan prāva (10-18 kilometru diametrā) asteroīda vai komētas ietriekšanos Zemē. Vēlāk L. Alvaresa dēls ģeologs Valters Alvaress šo versiju precizēja, norādot, ka asteroīds nogāzies Jukatanas pussalas piekrastē Meksikā, atstājot gigantisku krāteri (daļēji tas atrodas zem ūdens, bet daļēji sauszemē), kura diametrs pārsniedz 180 kilometru. Līdzšinējās aplēses liecina, ka katastrofas laikā izdalījies tikpat daudz enerģijas, cik radītu 100 triljonu tonnu trotila eksplozija, - sprādziens bijis vairāk nekā miljards reižu jaudīgāks par Hirosimu vai Nagasaki iznīcinājušo atombumbu eksplozijām. Godinot hipotēzes autorus, šo katastrofu arī nodēvēja par Alvaresa notikumu.
Tiek uzskatīts, ka asteroīda ietriekšanās planētā izraisīja ne tikai postošus cunami viļņus un citus katastrofālus īstermiņa efektus, bet arī globālas un samērā straujas klimata pārmaiņas. Atmosfērā nokļuva biezs putekļu slānis, kas daudzu gadu garumā bloķēja Saules gaismu. Šī iemesla dēļ uz Zemes ne tikai kļuva aukstāks - gaismas trūkuma dēļ nenotika fotosintēze, un liela daļa augu izmira, bet domino efekts skāra arī citas dzīvības formas - gan uz sauszemes, gan okeānos.
Sugu daudzveidību samazināšanās
Ir saprotams, ka mūsdienās zinātniekiem nav nekādu cerību iegūt datus par to, cik liels skaits dinozauru uz mūsu planētas mituši pirms 100 vai, piemēram, 70 miljoniem gadu. Taču, pateicoties uzietajām fosilijām, ir iespējams spriest par tajā vai citā laika periodā dzīvojušo sugu skaitu un daudzveidību. Tieši šos parametrus izmantojuši Redingas un Bristoles universitātes zinātnieki un, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, secinājuši - jau pirms aptuveni 115 miljoniem gadu uz mūsu planētas dzīvojošo dinozauru sugu skaits sācis samazināties. Citiem vārdiem sakot, dinozaurus piemeklējusi demogrāfiskā krīze un atsevišķas sugas izzudušas straujāk, nekā radušās jaunas, norāda UPI. Īpaši izteikta šī tendence bijusi attiecībā uz zauropodiem - gigantiskajiem, garkaklainajiem zālēdājiem. Nedaudz lēnāk, taču tāpat samērā stabili samazinājusies arī teropodu jeb gaļēdāju dinozauru sugu daudzveidība.
«Ir skaidrs, ka pirms 65,5 miljoniem gadu, kad mūsu planētā ietriecās milzīgais asteroīds, evolucionārā ziņā dinozauru ziedu laiki jau bija beigušies,» sarunā ar CNN skaidrojis M. Sakamoto. Viņš atgādinājis, ka šie rāpuļi uz zemeslodes bija dominējuši gandrīz 180 miljonu gadu garumā un kādreiz bija jāpienāk brīdim, kad šī dominance beidzas. «Mēs nevaram apgalvot, ka gadījumā, ja asteroīds nebūtu ietriecies Zemē, dinozauri tāpat būtu izmiruši. Taču ir skaidrs, ka viņi bija kļuvuši ievainojamāki un jutīgāki pret pārmaiņām vidē jau sen pirms tam,» zinātnieks uzsvēris intervijā The Atlantic.
Kāpēc sākās dinozauru noriets?
M. Sakamoto un viņa kolēģu pētījums gan nesniedz atbildi uz vienu no intriģējošākajiem jautājumiem - kādēļ dinozauru sugu daudzveidība sākusi samazināties, kāda iemesla dēļ šo reptiļu valdīšana tuvojās galam. Pietrūkstot ticamai informācijai par šo tematu, nākas paļauties uz dažādām hipotēzēm, versijām un minējumiem, katram no kuriem var atrast kādu netiešu pierādījumu.
Daļa zinātnieku sliecas domāt, ka aptuveni pirms 100 miljoniem gadu Zemi piemeklējušas globālas klimata pārmaiņas - ne tik radikālas, kādas novērojamas beidzamā gadu simteņa laikā, bet pakāpeniskas, kuru efekts bijis sajūtams miljoniem gadu garumā. Silto un mitro klimatu, kas bija ļoti piemērots dinozauru uzplaukumam un eksistencei, pamazām nomainījuši vēsāki un sausāki klimatiskie apstākļi. Līdz ar izmaiņām, kas daudzviet pasaulē nav bijušas pat pamanāmas, citviet jau radušies dinozauru dzīvei mazāk piemēroti apstākļi, domā M. Sakamoto. Viņš neuzskata, ka šo pārmaiņu rezultātā dinozauriem noteikti bijis jāizmirst, taču šķiet, ka dominējošās lomas zaudēšana rāpuļiem patiešām bijusi nolemta, - relatīvi nesen parādījušies zīdītāji jaunajiem apstākļiem spējuši pielāgoties daudz labāk un pakāpeniski izspieduši dinozaurus. Zīdītāju pielāgošanās spējas apliecina ne tikai tas, ka tie desmitiem miljonu gadu spējuši izdzīvot dinozauru valdītajā pasaulē, bet arī fakts, ka pēc asteroīda un Zemes sadursmes tieši zīdītāji iekaroja dominējošo stāvokli ekosistēmā.
M. Sakamoto vadītās grupas atklājums nozīmē, ka aktualitāti atguvusi vēl viena hipotēze par dinozauru un citu dzīvo radību izmiršanu. Tās saistīta ar Dekānas bazalta plato rašanos Indijā. Prinstonas universitātes ģeoloģe Gerta Kellere, piemēram, ir pārliecināta, ka tieši Indijā notikušie vulkānu izvirdumi bijuši galvenais iemesls masveida izmiršanai un patiesībā tā notikusi vismaz dažus simtus tūkstošus gadu pirms asteroīda ietriekšanās Jukatanas pussalā.
