Pagājušās nedēļas nogalē starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras noticis nu jau kārtējais incidents, kad Krievijas kara lidmašīna veikusi bīstamus manevrus kāda amerikāņu militārā lidaparāta tiešā tuvumā.
Krievijas agresīvā uzvedība un vēlme skaidri nodemonstrēt, kurš šajā reģionā ir saimnieks, aktualizējusi minējumus par Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, turklāt eļļu ugunij pielējis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, intervijā Dagens Nyheter brīdinot Zviedriju atturēties no šāda nepārdomāta soļa.
Sestdien Krievijas aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis ģenerālis Igors Konačenkovs paziņojis - Pentagona pārmetumi par to, ka Krievijas iznīcinātājs Su27 veicis bīstamus manevrus tikai 30 metru attālumā no ASV Gaisa kara spēku izlūkošanas lidmašīnas RC135, esot pilnīgi nepamatoti, jo amerikāņu lidaparāts, kas atradies ļoti tuvu Krievijas gaisa robežai, bija atslēdzis retranslatoru, kas ļautu to identificēt. «ASV Gaisa kara spēkiem ir divas iespējas: vai nu nelidot mūsu robežu tuvumā, vai arī ieslēgt retranslatoru,» Reuters citē Krievijas pārstāvja sacīto. Tikmēr Pentagons pavēstījis, ka šādi incidenti (aprīlī tādi bijuši vismaz trīs, ieskaitot Krievijas kara aviācijas imitēto uzbrukumu mīnu kuģim Donald Cook) nopietni apdraud drošību reģionā, jo reiz krievu lidotāju «pārgalvīgie un neprofesionālie» manevri var novest pie nopietnākām sekām.
Kā norāda Reuters, situācija Baltijas jūras akvatorijā un virs tā ir samērā nokaitēta, atspoguļojot pieaugošās domstarpības starp NATO (un tās neformālo līderi ASV) un Krieviju. Šādos apstākļos aizvien biežāk izskan runas, ka Ziemeļatlantijas aliansei varētu būt spiestas pievienoties arī Zviedrija un Somija. Lai gan šīs valstis gadu desmitiem ilgi saglabājušas militāro neitralitāti, pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas tās pievienojušās visām Rietumu ekonomiskajām sankcijām pret Kremli, un daudzi novērotāji uzskata, ka iestāšanās NATO pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos būtu nākamais loģiskais solis. AP atgādina, ka abas valstis vēl deviņdesmito gadu vidū pievienojās NATO programmai Partnerattiecības mieram, kopš tā laika gan Zviedrijas, gan Somijas armiju karavīri piedalījušies kopējās mācībās ar NATO, abu armiju un NATO bruņojums ir savietojams, un, kā, pagājušonedēļ viesojoties Helsinkos, norādījis NATO ģenerālis Petrs Pavels, «pievienošanās aliansei ir tikai tehniskas dabas jautājums».
No vienas puses, tā patiešām ir, tomēr, no otras, iestāšanās militārā blokā ir politisks jautājums, un šķiet, ka vismaz pašlaik abas valstis tam nav gatavas. Somija XX gadsimtā paspējusi gan karot pret Padomju Savienību, gan kļūt par tās ekonomisko partneri, un šajā valstī, kurai ir gara sauszemes robeža ar Krieviju, lielākā sabiedrības daļa un politiķu nevēlas provocēt lielo kaimiņvalsti. «Jautājums par iestāšanos NATO ir strīdīgs, un politiķi negrib izteikt kādus minējumus un strīdēties, jo Somijas ārpolitikā dominē vienprātības princips,» intervijā AP skaidrojis Somijas Starptautisko lietu institūta eksperts Mika Āltola. Tomēr tas nenozīmē, ka iespēja pievienoties NATO Somijā vispār netiek izskatīta. Tieši pagājušonedēļ tika prezentēts valdības pasūtīts pētījums par iespējamas Somijas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē sekām. Svarīgākais, kas izriet no 60 lappušu biezā dokumenta, ir tas, ka eksperti rekomendē Helsinkiem un Stokholmai stingri koordinēt savus plānus, respektīvi, abām valstīm ieteikts vai nu NATO pievienoties kopā, vai arī vispār atturēties no šāda soļa. Tajā pašā laikā no dokumenta izriet, ka ar naidīgāku Krievijas attieksmi Somijai nāksies rēķināties jebkurā gadījumā (ja tā, protams, strauji nemainīs savu ārpolitisko kursu), un šādā gadījumā atrašanās NATO varētu sniegt lielākas drošības garantijas.
Zviedrijā, kuras neitralitātes (brīžam gan vairāk deklarētas nekā ievērotas) vēsture ir krietni garāka - oficiāli kopš Bonaparta karu laikiem -, situācija ir atšķirīga. Pagājušā gada nogalē veikta Sifo aptauja liecināja, ka iestāšanās NATO atbalstītāju skaits kļuvis lielāks par šāda soļa pretinieku skaitu, un, kā uzsver AFP, Krievijas aktivitātes tikai veicina šādas tendences pieņemšanos spēkā. Iestāšanos NATO neslēpti atbalsta opozīcijā esošās labēji centriskās partijas, un papildu trumpi tām piespēlējis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, intervijā Dagens Nyheter paziņojot - ja Zviedrija iestāsies NATO, tai jārēķinās, ka Krievija savu ziemeļu robežu tuvumā veiks visus nepieciešamos «militāri tehniskos pasākumus». Lai gan S. Lavrovs šo tematu sācis apspriest nevis pēc paša iniciatīvas, bet atbildot uz zviedru laikraksta žurnālista izteikto jautājumu, viņa tonis Zviedrijā uztverts kā gana draudīgs, un opozīcijas pārstāvji pat mudinājuši ārlietu ministriju izsaukt Krievijas vēstnieku paskaidrojumu sniegšanai. «Lavrova atbilde skaidri apliecina, kādēļ Zviedrijai ir jāpievienojas NATO,» savā Twitter kontā norādījis Eiroparlamenta deputāts no Zviedrijas Lāšs Adaktušons.
