Dažādās interneta vietnēs nereti tiek publicēti saraksti ar cilvēkiem bīstamākajiem dzīvniekiem, starp kuriem parasti tiek pieminētas haizivis, nīlzirgi, tīģeri vai ziloņi. Taču zinātnieki par pašu bīstamāko homo sapiens ienaidnieku uzskata pat ne dzīvniekus, bet kukaiņus – odus. Šo insektu pārnēsātās slimības ik gadus prasa aptuveni miljona cilvēku dzīvību. Odu pārnēsātā Zikas vīrusa straujā izplatība kārtējo reizi likusi uzvirmot runām par nepieciešamību iznīdēt kaitīgos kukaiņus, taču grūti prognozēt, kādu iespaidu tas atstās uz visas planētas dzīvo dabu.
Pašlaik Zikas vīruss visspēcīgāk skāris Brazīliju, kur ar to varētu būt inficējušies jau aptuveni 1,5 miljoni cilvēku. Tā kā vakcīnas vai medikamentu pret šo slimību pagaidām nav, prezidentei Dilmai Rousefai atlicis vien izsludināt nesaudzīgu karu pret vīrusa pārnēsātājiem – odiem. Atbildīgie dienesti visos štatos un municipalitātēs mobilizēti, lai ar pesticīdiem un citām indēm apstrādātu odu vairošanās vietas, palīgā civilpersonām devušies arī 220 000 armijas karavīru, vēsta BBC. Šonedēļ Brazīlijā pat operatīvi tika pieņemts speciāls lēmums, kas uz laiku ierobežo privātīpašnieku tiesības – dezinficētāji tagad drīkst bez jebkādas atļaujas prasīšanas indēt odus arī privātīpašumos. Līdzīgas kampaņas notiek daudzās Dienvidamerikas valstīs, kuru iedzīvotāji aizvien skaļāk uzdod jautājumu – kādēļ gan odus neiznīdēt pavisam? Diskusijas notiek arī zinātnieku aprindās.
Svarīgi gan norādīt, ka nevienam no speciālistiem nenāk ne prātā iznīcībai nolemt visas odu sugas un pasugas. Parastie cilvēki starp tām neredz lielas atšķirības, turklāt ir izplatīts uzskats, ka visi odi ir asinssūcēji un šā iemesla dēļ vien pelnījuši nāvi. Patiesībā tā nemaz nav, sarunā ar BBC skaidrojusi Griničas universitātes Dabas resursu institūta eksperte Frānsisa Houksa, norādot, ka pārliecinošs vairākums no aptuveni 3500 zināmajām odu sugām un pasugām pārtiek no augu un augļu nektāra, nekādas raizes cilvēkiem nesagādājot. Tikai aptuveni 6% odu sugu vai pasugu pārtiek no cilvēku asinīm, turklāt tā rīkojas vien mātītes, kurām tas nepieciešams olšūnu attīstībai. Taču arī tas nav viss. No asinssūcēju sugām tikai mazāk nekā puse pārnēsā parazītus, kas var izraisīt sakosto cilvēku saslimšanu. Bažas rada vien aptuveni 100 sugas un pasugas, taču F. Houksa atzīst, ka to ietekme uz cilvēkiem ir graujoša. «Pusei no mūsu planētas iedzīvotājiem ir risks saslimt ar odu pārnēsātām slimībām,» viņa saka.
Tiek lēsts, ka odu pārnēsāto slimību dēļ ik gadu mirst aptuveni miljons cilvēku, lielākoties tropiskajos un subtropiskajos reģionos, kur dzīvo mūsu planētas trūcīgākie iedzīvotāji. «Cilvēkus mēģina izglītot, māca, kā lietot speciāli apstrādātus odu tīklus vai citādi izvairīties no kukaiņu kodieniem, bet vai vienkāršāk nebūtu iznīdēt tās sugas, kas pārnēsā slimības?» retoriski jautā BBC. Pazīstamā bioloģe Olīvija Džadsone uzskata, ka tas patiešām būtu labākais risinājums. Sarunā ar The New York Times viņa norādījusi, ka cilvēcei dzīvi ievērojami atvieglotu aptuveni 30 bīstamāko odu sugu pilnīga iznīdēšana, kas nenodarītu arī lielu postu dzīvās dabas daudzveidībai, jo runa ir par mazāk nekā 1% no visām odu sugām.
BBC norāda, ka eksistē vairāki paņēmieni, kā iznīdēt kādu konkrētu odu sugu, turklāt jaunās tehnoloģijas nemaz nenozīmē, ka jāizmanto arī cilvēkiem bīstamas indes. Piemēram, Oksfordas universitātes zinātnieki sadarbībā ar biotehnoloģiju kompāniju Oxitec spējuši ģenētiski modificēt Aedes aegypti (tieši šīs sugas odi pārnēsā Zikas vīrusu) tēviņus. «Īpaša gēna dēļ otrās paaudzes odi iet bojā vēl pirms spēj sevi atražot vai kļūst par slimības pārnēsātājiem,» raksta BBC. 2009. un 2010. gadā Kaimanu salās savvaļā tika izlaisti aptuveni trīs miljoni ģenētiski modificēto odu, un pavisam īsā laika sprīdī attiecīgajā reģionā odu populācija samazinājās par 96%.
F. Houksa, tāpat kā daudzi viņas kolēģi, gan nedomā, ka ar šādu paņēmienu iespējams iznīdēt kādu odu sugu tik lielā kontinentā kā Dienvidamerika. «Miljoniem ģenētiski modificētu kukaiņu bija nepieciešami, lai samazinātu odu populāciju pavisam nelielā platībā, bet panākt, lai mātītes pārotos tikai ar sterilizētajiem tēviņiem, plašā areālā būs ļoti sarežģīti,» viņa norādījusi. Savukārt Floridas universitātes entomologs Fils Louniboss vērsis uzmanību uz neparedzamām blaknēm. Pirmkārt, arī cilvēkiem bīstamo odu sugu tēviņi ir apputeksnētāji, otrkārt, odi ir pamata barība gan putniem un sikspārņiem, gan – kūniņu attīstības stadijā – vardēm, krupjiem un zivīm. Kādu iespaidu veselas sugas iznīdēšana atstās uz visu barības ķēdi, pagaidām nav iespējams prognozēt. Turklāt daba, kā zināms, nemīl tukšumu, un cilvēku iznīdēto odu nišu nekavējoties ieņems kādi citi kukaiņi. F. Louniboss uzskata, ka no cilvēku veselības aizsardzības viedokļa tie var izrādīties vēl bīstamāki par slimības pārnēsājošajām odu sugām. Bet publicists Deivids Kvamens uzskata, ka odu iznīdēšana ir nepieņemama kaut vai tikai tāpēc, ka viņi pašlaik ir vienīgie unikālo lietus mežu sargi. «Odi šos tropiskos mežus padarījuši par cilvēku dzīvei nepiemērotiem, ja nebūtu viņu, tad meži jau sen būtu iznīcināti,» viņš saka.
ODU ĢINTIS UN TO PĀRNĒS ĀTĀS SLIMĪBAS
ANOPHELES – malārija
Pavisam šajā ģintī, ko pirmoreiz 1818. gadā aprakstīja vācu entomologs Johans Vilhelms Meigens, ir aptuveni 460 sugu un pasugu. Gandrīz 100 no tām spēj pārnēsāt malāriju izraisošos Plasmodium ģints parazītus. Tomēr vairāki desmiti šo pasugu dzīvo reģionos, kur malārija nav izplatīta, tāpēc par bīstamām tiek uzskatītas ne vairāk kā 40 sugu un pasugu, starp kurām lielākās raizes cilvēkiem sagādā Anopheles gambiae, kas tiek dēvēti arī par Āfrikas malārijas odiem. Anopheles odi ir izplatīti visos kontinentos, atskaitot Antarktīdu. Ar malāriju visbiežāk slimo tropiskajos un subtropiskajos reģionos dzīvojošie cilvēki. Pagājušajā gadā, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (WHO) datiem, reģistrēti vairāk nekā 214 miljoni malārijas gadījumu, kas prasījuši aptuveni 438 000 cilvēku dzīvības. Īpaši bīstama saslimšana ar malāriju ir gados veciem cilvēkiem, ļaudīm ar novājinātu imūnsistēmu, bērniem, grūtniecēm un ceļotājiem, kuri ieradušies no reģioniem, kur malārija nav izplatīta.
AEDES – Denges (tropu) drudzis, dzeltenais drudzis, Japānas encefalīts, čikugunjas drudzis, limfātiskā filariāze, Zikas vīruss
Arī Aedes odu ģinti pirmais aprakstīja un nosaukumu tai deva J. V. Meigens tajā pašā 1818. gadā. Pavisam ģintī ir ap 700 odu sugu un pasugu, kas spēj pārnēsāt cilvēkiem ļoti bīstamas slimības. Eksperti uzsver, ka Aedis ģints odi ir ļoti invazīvi, citiem vārdiem sakot, tie ātri spēj pielāgoties dzīvei jaunos apstākļos. Šie kukaiņi vienlīdz labi jūtas gan Āfrikas un Āzijas tropiskajos reģionos un džungļos, gan ASV ziemeļaustrumu lielpilsētās. Tas gan neattiecas uz Zikas vīrusa galveno pārnēsātāju Aedes aegypti, kas pašlaik mitinās vien reģionos, kas atrodas netālu no ekvatora, bet mērenos platuma grādos (arī Latvijā) nav sastopams. Tomēr amerikāņu pētnieks Deivids Sīversons brīdinājis, ka šīs sugas odi (interesanti, ka tie barojas pa dienu, nevis naktīs vai mijkrēslī) ir lieli pielāgošanās meistari un mutāciju rezultātā var pārvietoties arī tālāk uz ziemeļiem – viņam pašam izdevies atklāt kādu izolētu populāciju, kas jau četras ziemas pārziemojusi galvaspilsētas Vašingtonas metro sistēmā.
CULEX – Rietumnīlas drudzis, Japānas encefalīts, limfātiskā filariāze, iespējams, arī Zikas vīruss
Šai odu ģintij, kas nereti tiek dēvēta arī par «parastajiem mājas odiem», nosaukumu devis slavenais zviedru botāniķis un zoologs Karls Linnejs. Ģintī ir gandrīz 1000 odu sugu un pasugu. Lielākā daļa no tām netiek uzskatīta par lieliem draudiem cilvēku veselībai, jo šie odi pārsvarā pārtiek no putnu asinīm. Tomēr Brazīlijas pētnieki izteikuši aizdomas, ka Culex ģints odi spēj pārnēsāt arī Zikas vīrusu.
Avots: BBC, Deutsche Welle
ZIKAS VĪRUSS
• Odu sugas Aedes aegypti pārnēsāta slimība, kas kopš pagājušā gada rudens strauji izplatījusies Amerikas dienvidos un centrālajā daļā, liekot Pasaules veselības organizācijai (WHO) šonedēļ izsludināt globālu ārkārtas situāciju veselības aizsardzības jomā
• Slimības simptomi izpaužas tikai aptuveni 20% inficēto. Viņi sūdzas par drudzi, locītavu sāpēm un izsitumiem, bet atsevišķos gadījumos arī galvas un acu sāpēm, kā arī vemšanu.
• Slimība nav letāla, taču pastāv nopietnas bažas, ka ar to saslimušas grūtnieces laiž pasaulē bērnus, kuriem novērojama mikrocefālija (samazināts galvaskausa un smadzeņu apjoms) un GijēnaBarē sindroms (smaga nervu sistēmas slimība).
• WHO atzinusi, ka būs nepieciešami vismaz seši līdz deviņi mēneši, lai noskaidrotu, vai Zikas vīruss patiešām ir saistīts ar šīm kaitēm – līdz šim būtiska korelācija novērota Brazīlijā, taču Kolumbijā, kur saslimušo skaits sniedzas tūkstošos, mikrocefālija nav fiksēta.
• Vairākas Dienvidamerikas valstis rekomendējušas sievietēm atlikt grūtniecību.
• Šonedēļ Teksasas štata Dalasā fiksēts pirmais gadījums, kad cilvēks ar Zikas vīrusu inficējies dzimumsakaru ceļā.
• WHO brīdinājusi par iespējamām Zikas vīrusa epidēmijām Āzijā un Eiropas dienvidos (Portugālē, Gruzijā, Krievijā), kur arī mīt Aedes aegypti sugas odi.
• Vīruss nosaukts Ugandā esošā Zikas meža vārdā. 1947. gadā Rokfellera fonda dibinātā Ugandas vīrusu pētniecības institūta (UVRI) darbinieki, kuri pētīja dzeltenā drudža izplatību, konstatēja nepazīstamu slimību kādam rēzus makakam.
• 1953. gadā tika noskaidrots, ka ar Zikas vīrusu var inficēties arī cilvēki. Pirmais saslimušais tika reģistrēts Nigērijā, bet jau drīz vien noskaidrojās, ka vīrusu pārnēsā Aedis ģints odi.
• Līdz 1981. gadam inficēšanās ar Zikas vīrusu bija reģistrētas vien Āfrikas valstīs – Ugandā, Nigērā, Tanzānijā, Ēģiptē, CĀR, Sjerraleonē, Gabonā, Kotdivuārā un Senegālā.
• Astoņdesmito gadu vidū vīruss uzsāka strauju virzību uz Āziju – Indiju, Malaiziju, Filipīnām, Taizemi, Vjetnamu un Indonēziju.
• 2007. gadā tika fiksēti vīrusa uzplaiksnījumi Mikronēzijā un Polinēzijā, no kurienes tas acīmredzot pārceļojis uz Dienvidameriku.
Avots: Reuters, AP, Deutsche Welle
