Panākt vienošanos, lai būtiski samazinātu fosilā kurināmā (naftas, dabasgāzes, ogļu) izmantošanu un tādējādi arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (metāna, oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda) emisiju atmosfērā – šādu uzdevumu nākamās nedēļas sākumā Parīzes pievārtē esošajā Buržē būs jāsāk risināt klimata konferences delegātiem no 195 pasaules valstīm. To, ka klimats uz mūsu planētas mainās, šķiet, izjutis ikviens iedzīvotājs, arī Latvijā, kur, tāpat kā citur pasaulē, neviens gadalaiks vairs nav tāds, «kā bija agrāk», – pat pirms dažiem gadu desmitiem.
Daudzviet uz mūsu planētas cilvēkiem, reizēm arī objektīvu iemeslu dēļ, neliekas, ka būtu kļuvis īpaši siltāks, tomēr nav apšaubāms fakts, ka Zemes klimats mainās un laika apstākļi kļūst aizvien ekstremālāki. Vairākums zinātnieku ir pārliecināti – šīs izmaiņas saistītas ar homo sapiens darbību un it sevišķi fosilā kurināmā izmantošanu, kas nepārtraukti pieaug kopš aptuveni 1890. gada, kas tiek uzskatīts par globālās industrializācijas ēras sākumu. Šo gadu laikā vidējā temperatūra uz planētas paaugstinājusies par vienu grādu.
Piesardzīgs optimisms
Apzinoties, ka globālās klimata izmaiņas skar visas pasaules valstis, uz ANO rīkoto Parīzes klimata konferenci (oficiāli tā tiek saukta par COP 21 jeb Grupu konferences 21. sesiju) plānojuši ierasties vairāk nekā 130 pasaules valstu un valdību vadītāji. Pasākuma rīkotāji gan ņēmuši vērā 2009. gada Kopenhāgenas konferences bēdīgos rezultātus – toreiz valstu līderi ieradās uz sanāksmes pēdējām dienām un, vienkārši sakot, paspēja sabojāt visu to, ko delegācijām grūtās sarunās bija izdevies panākt, pieņemot pilnīgi tukšvārdīgu politisku paziņojumu. Tādēļ tagad politiskajām amatpersonām savu vīziju izteikšanai atvēlēta vien konferences pirmā diena, bet pēc tam savu darbu turpinās nozares speciālisti un eksperti, kuri turpina vētīt 51 lappusi biezo noslēguma paziņojuma projektu, raksta AFP. Plānots, ka konference notiks vismaz līdz 11. decembrim.
Būtiskākā atšķirība no Kopenhāgenas tikšanās ir tā, ka aptuveni 170 valstis jau nākušas klajā ar saviem priekšlikumiem par to, ko būtu gatavas darīt, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Pasaules resursu institūta (WRI) eksperte Tarina Frensena sarunā ar BBC norādījusi, ka 105 valstis iesniegušas konkrētus, skaitļos mērāmus ierosinājumus par to, kā gatavas rīkoties, lai mazinātu kaitīgo gāzu emisiju, piemēram, Lielbritānija apņēmusies līdz 2025. gadam slēgt visas elektrostacijas, kurās par kurināmo tiek izmantotas ogles. Salīdzinājumam – pirms Kopenhāgenas konferences tikai 27 valstis bija gatavas brīvprātīgi uzņemties kādas saistības fosilā kurināmā izmantošanas ierobežošanā. Reuters uzver, ka savu enerģētisko politiku gatavas mainīt ne tikai tādas valstis kā Sudāna vai Bolīvija, kas savulaik bloķēja Kopenhāgenas vienošanos, – pat Ķīna paudusi apņēmību ar laiku samazināt ogļu izmantošanu siltuma un elektrības ieguvei. Šajā valstī ogles joprojām ir galvenais kurināmais, taču savu iespaidu, šķiet, atstājis smogs, kas, sākoties apkures sezonai, regulāri padara neizturamu dzīvi valsts ziemeļaustrumu pilsētās.
ANO galvenā speciāliste klimata jautājumos Kristiāna Figuerasa uzsvērusi, ka šīs valstu iniciatīvas ir svarīgas, taču jāapzinās, ka tas ir tikai pirmais solis, lai apstādinātu globālās klimata izmaiņas. Proti, par katastrofālu tiek uzskatīta situācija, kad līdz šā gadsimta beigām temperatūra uz mūsu planētas pieaug par diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustriālo ēru. Pat tad, ja visi solījumi, kas doti pirms Parīzes konferences un lielākoties attiecas uz plašāku atjaunojamās enerģijas veidu (ūdens, saules, vēja, viļņu, paisuma/bēguma enerģijas) izmantošanu, patiešām tiks izpildīti, pēc ANO klimatologu aplēsēm, 2100. gadā vidējā temperatūra uz planētas vienalga par 2,7 grādiem pārsniegs pirmsindustriālās ēras vidējo temperatūru, kas, visticamāk, nozīmē, ka dažas salu valstis un, piemēram, Nīderlande, kā arī plašas teritorijas Āzijā un abās Amerikās jau būs zem ūdens.
Tomēr impulss pareizajā virzienā Parīzes konferencei būtu jādod. «Ja viss tiks izdarīts pareizi, tad tas nozīmēs lielu pagrieziena punktu XXI gadsimta ekonomikā,» sarunā ar Reuters uzsvēris T. Frensenas kolēģis Endrū Stīrs. Tajā pašā laikā ir gandrīz skaidrs, ka Parīzē panāktajiem lēmumiem nebūs starptautiskās vienošanās statusa (kā to vēlētos, piemēram, Eiropas Savienība), Tāpat būs neiespējami izbēgt no strīdiem, cik lielas summas ekonomiski attīstītajām valstīm būs jāiegulda, lai pamudinātu mazāk attīstītās valstis pāriet uz neapšaubāmi dārgākajiem atjaunojamās enerģijas ieguves veidiem.
Karstākais gads vēsturē
Gluži kā pamudinot Parīzes konferences dalībniekus uz izlēmīgāku rīcību, Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) šonedēļ paziņojusi – beidzamajos piecos gados vidējā temperatūra uz mūsu planētas bijusi augstāka nekā jebkurā iepriekšējā piecgadē, bet šis gads, šķiet, izrādīsies pats karstākais kopš regulāru meteoroloģisko novērojumu uzsākšanas. «Globālā klimata stāvoklis 2015. gadā ieies vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Ļoti ticami, ka 2015. gads būs pats karstākais vēsturē, jo okeānu virsmas temperatūras ir augstākās, kopš sākti mērījumi. Iespējams arī tas, ka mēs šogad būsim šķērsojuši psiholoģiski svarīgo robežu – vidējā temperatūra uz planētas būs vairāk nekā par vienu grādu augstāka nekā pirmsindustriālajā ērā,» Ženēvā notikušajā preses konferencē sacījis WMO ģenerālsekretārs Mišels Žaro.
Laikraksts The Observer atgādina, ka šovasar ļoti spēcīgi un ilgstoši karstuma viļņi piemeklējuši Āziju, kur vietām gaisa temperatūra vairāk nekā nedēļas garumā ik dienu sasniedza 49 grādus pēc Celsija skalas. Karstuma un saules dūriena dēļ vien Indijā mira vairāk nekā 2500, bet Pakistānā aptuveni 2000 cilvēku, bet to nāves gadījumu skaits, kurus izraisījušas karstuma saasinātas citas veselības problēmas, sniedzas desmitos tūkstošu. M. Žaro ir pārliecināts, ka šādi un līdzīgi ekstremāli laika apstākļi, kas regulāri novērojami dažādos mūsu planētas nostūros, ir saistīti ar globālajām klimata izmaiņām, kuras veicinājusi cilvēku rīcība. Viņam piekrīt Londonas Impērijas koledžas profesors Braiens Hoskinss: «Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, un tas pats notiek ar globālajām temperatūrām. Tas liecina par mūsu pašu radītu lielu klimata problēmu un nozīmē, ka Parīzes sarunās nepieciešams pēc iespējas ātrāk nonākt pie jēgpilnas vienošanās, kas ļautu samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu nokļūšanu atmosfērā.»
M. Žaro un viņu kolēģu aplēses liecina, ka 16–20% no šāgada temperatūras pieauguma nodrošinājis dabas fenomens El Nino jeb Klusā okeāna ziemeļdaļas ūdens strauja sasilšana. Gaidāms, ka savu kulmināciju El Nino sasniegs nākamā gada pavasarī, kas nozīmē, ka 2016. gadā šāgada rekords, visticamāk, atkal tiks paspēts. Tiem, kuri joprojām ir pārliecināti, ka nekādas globālas klimatiskās pārmaiņas nenotiek, protams, ir liels vilinājums rekordaugstajās temperatūrās vainot tikai un vienīgi El Nino, taču Reuters uzsver, ka tas nebūtu korekti. «Novērojumu vēsturē astoņi no desmit karstākajiem gadiem reģistrēti pēc 2005. gada, bet El Nino šajā laikā fiksēts tikai trīs reizes,» raksta ziņu aģentūra. Laikā no 2011. līdz 2015. gadam vidējā gaisa temperatūra bijusi 0,57 grādus pēc Celsija augstāka par normu, ko nosaka, lēšot vidējās temperatūras no 1961. līdz 1990. gadam. «Šajā periodā okeānu virsmas temperatūras sasniegušas bezprecedenta līmeni, bet daudzviet uz sauszemes reģistrēti jauni karstuma rekordi – ASV, Eiropā, Dienvidamerikā un Krievijā,» raksta Reuters, uzsverot, ka planētas sasilšana ir acīmredzams fakts.
Katastrofu scenāriji un apdraudēti bērni
Tuvojoties Parīzes konferencei, atkal tiek atgādināts par dramatiskākajiem scenārijiem, kas sagaidāmi, ja zemeslodes iedzīvotāju izmantotais fosilā kurināmā apjoms palielināsies līdzšinējos tempos, – šādā gadījumā līdz gadsimta beigām vidējā temperatūra uz planētas par četriem, pieciem vai pat sešiem grādiem varētu pārsniegt pirmsindustriālās ēras vidējo temperatūru. «Liela daļa Ņujorkas un Šanhajas pazudīs okeānu viļņos, bet miljoniem cilvēku tiks iedzīti nabadzībā,» raksta AFP, atsaucoties uz amerikāņu pētnieku grupas Climate Central veikto pētījumu. Tajā aplūkota iespējamība, ka vidējā temperatūra paaugstināsies par 4 grādiem, un pētnieki secinājuši – kūstot ledājiem un kāpjot Pasaules okeāna līmenim, zem ūdens nonāks zemes platības, kuras pašlaik apdzīvo aptuveni 600 miljoni cilvēku. Visspēcīgāk tas skartu Ķīnu, kur jau pašlaik piekrastē dzīvo aptuveni 145 miljoni cilvēku. Daudzviet Āfrikā, Eiropā un Krievijā cilvēkiem nāktos rēķināties ar ilgstošākiem karstuma viļņiem un sausuma periodiem, kas atstātu katastrofālu iespaidu uz lauksaimniecību.
Savukārt ANO Bērnu lietu pārvalde UNICEF šonedēļ vērsusi uzmanību uz to, ka reģionos, kur klimata pārmaiņas var nodarīt vislielāko postu, pašlaik dzīvo gandrīz 690 miljoni no pasaules 2,3 miljardiem bērnu. «Bērni ir vismazāk vainojami klimata izmaiņās, taču tieši viņiem un viņu bērniem nāksies izbaudīt to sekas,» sarunā ar AFP sacījis UNICEF direktors Entonijs Leiks. Ziņojumā, kam dots zīmīgs nosaukums Ja Mēs Nerīkosimies Tagad (Unless We Act Now), norādīts, ka aptuveni 530 miljoni bērnu dzīvo valstīs, ko apdraud plūdi un tropiskās vētras (lielākoties Āzijā), bet vēl 160 – reģionos, kur aizvien biežāk reģistrē ilgstošus sausuma periodus (galvenokārt Āfrikā). Viens no ziņojuma autoriem Nikolass Rīss uzsvēris, ka pasaules valstīm, protams, pēc iespējas ātrāk jāvienojas par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, taču atgādinājis – pat, ja šāda vienošanās tiks panākta, tās realizēšana nav vienas dienas, gada vai pat desmitgades jautājums, turklāt klimatiskajiem procesiem ir liela inerce, un paies ne mazums laika, līdz būs jūtams kāds efekts no fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanas. Bet bērniem, kuri aug šobrīd, arī aizvien biežāko dabas katastrofu apstākļos nepieciešams nodrošināt iespēju apmeklēt skolu un saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi, un tas jau ir atsevišķu valstu valdību risināms jautājums.
N. Rīss īpašu uzmanību vērsis uz to, ka no 160 miljoniem bērnu, kuri dzīvo sausuma apdraudētos reģionos, aptuveni 50 miljoni mīt valstīs, kurās vismaz puse iedzīvotāju dienā iztikai var atļauties tērēt ne vairāk kā 4 dolārus. «Ir acīmredzami, ka gadījumos, kad uznāk plūdi vai iestājas sausums, bagātākās ģimenēs dzīvojošiem bērniem ir lielākas izredzes izdzīvot nekā nabadzīgās dzīvojošajiem,» norādījis speciālists, piebilstot, ka dabas katastrofas vēl vairāk veicina iedzīvotāju noslāņošanos Āfrikas un Āzijas valstīs.
Bet, atgriežoties pie scenārijiem, ANO Katastrofu risku novēršanas birojs (UNISDR) konstatējis, ka pēdējo 20 gadu laikā dabas katastrofu skaits ir strauji pieaudzis un tās kopā prasījušas vairāk nekā 600 000 cilvēku dzīvības, savukārt vēl vairāk nekā 4,1 miljards cilvēku šajās dabas katastrofās ir ievainoti, zaudējuši savus mājokļus vai bijuši spiesti lūgt palīdzību varasiestādēm. Salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, dabas katastrofu skaits pieaudzis par 14%, un pašlaik ik gadu uz mūsu planētas vidēji tiek reģistrētas 335 nopietnas dabas katastrofas – plūdi, karstuma viļņi, postošas vētras un tamlīdzīgi. Vairāk nekā puse no tām notikušas Āzijā, un starp lielākajiem cietējiem ir Ķīnas, Indijas, Bangladešas un Filipīnu iedzīvotāji. Jaunajā pasaulē dabas katastrofas visbiežāk skar Brazīliju, bet Āfrikā – Keniju, liecina UNISDR ziņojums.
Protams, ne visas dabas katastrofas ir saistāmas ar globālajām klimata pārmaiņām, – vulkānu izvirdumi, zemestrīces un to izraisītie cunami viļņi regulāri notikuši arī tad, kad nekāda planētas sasilšana nebija novērojama. Jāņem vērā arī tas, ka uz Zemes dzīvojošo cilvēku skaits aizvien pieaug, turklāt lielākais iedzīvotāju blīvums ir tieši Āzijā. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka mūsdienu informācijas laikmetā ļaudis visā pasaulē momentā uzzina par relatīvi nelielām katastrofām, kas vēl pirms gadiem 20 paliktu absolūti nepamanītas. Tomēr UNISDR vadītāja Mārgareta Vālstrema ir pārliecināta – ekstrēmie laika apstākļi, kas tiek reģistrēti aizvien biežāk, ir saistīti ar globālām klimata izmaiņām.
