Bavārijas premjera Horsta Zēhofera izteikumi par «migrantu sūtīšanu atpakaļ uz Austriju» radījuši lielu satraukumu šajā valstī, kuru lielākā daļa ieceļotāju līdz šim izmantojuši tikai tranzītā.
Austrijas amatpersonas cer, ka Vācijas valdība neļaus Bavārijai vienpusēji slēgt robežas vai atgriezt Austrijā daļu migrantu, tomēr Vīne gatavojas arī sliktākajam scenārijam un izstrādājusi plānu, kā slēgt Austrijas robežas ar Ungāriju un Slovēniju, no kurienes valstī ieplūst ieceļotāji.
Pagājušonedēļ H. Zēhofers paziņoja, ka beidzamo piecu nedēļu laikā Bavārijā ieradušies vairāk nekā 225 000 nelegālo imigrantu un federālās zemes iespējas viņu uzturēšanai esot izsmeltas, raksta Reuters. Viņš ultimatīvā tonī pieprasījis kanclerei Angelai Merkelei panākt, lai saskaņā ar Dublinas vienošanos nelegāļu vairākums tiktu nosūtīts atpakaļ uz pirmo no ES valstīm, kurā tie ieradušies (tātad Grieķiju), kā arī pierobežā ierīkot aizturēšanas un repatriācijas centrus, kuros pēc iespējas ātrāk varētu noteikt, vai konkrētais nelegālais ieceļotājs var pretendēt uz patvēruma saņemšanu, vai arī uzskatāms par ekonomisko bēgli. Šo prasību neizpildīšanas gadījumā H. Zēhofers draudējis ne tikai sūdzēties Konstitucionālajā tiesā, bet arī slēgt Bavārijas un Austrijas robežu un, iespējams, daļu no migrantiem nosūtīt atpakaļ uz Austriju.
Vācijas valdības amatpersonas ar vicekancleru Zigmāru Gabriēlu priekšgalā gan uzsvērušas, ka Bavārijas valdības kompetencē neietilpst robežu slēgšana, turklāt to būtu grūti paveikt arī no praktiskā viedokļa. «Vai viņi tur grasās ierīkot paceļamo tiltu, vai nosūtīt armiju, bruņotu ar durkļiem?» izsmējīgi vaicājis Z. Gabriēls, kurš H. Zēhofera izteikumus nosaucis par lieku panikas celšanu. Tomēr, kā norāda radiostacija Deutsche Welle, Austrijā šos paziņojumus uztver nopietni. Lai gan Austrija ir gana turīga valsts, līdz šim lielākā daļa ieceļotāju, kas tajā ieradušies, izvēlējušies doties tālāk – uz Vāciju, Lielbritāniju vai Skandināviju. Austrijā vēlas palikt ne vairāk kā aptuveni 10% patvēruma meklētāju, piemēram laikā no janvāra līdz augustam patvērumu šajā valstī lūguši 46 133 cilvēki. Tomēr valstij, kurā ir aptuveni 8,5 miljoni iedzīvotāju, tas ir ievērojams skaitlis, un jau tagad Austrijai radušās problēmas ar visu patvēruma lūdzēju izmitināšanu. Daudzas municipalitātes vienkārši atteicās viņus uzņemt, kas lika valdībai pieņemt likumu, kas ļauj migrantus sadalīt centralizēti. Starp citu, šā likuma pieņemšana ir viens no galēji labējās Brīvības partijas straujā popularitātes pieauguma rezultātiem. Pirms divām nedēļām šī partija, kas aicina ņemt piemēru no Ungārijas un stiprināt robežas, neielaižot valstī nelegālos ieceļotājus, guva vērā ņemamus panākumus Lejasaustrijas federālās zemes vēlēšanās. Savukārt svētdien Vīnes federālās zemes vēlēšanās tā izcīnīja 31% balsu, zaudējot vien sociāldemokrātiem (39,4%), kuri galvaspilsētā ir pie varas kopš 1945. gada.
«Austrijas amatpersonas, it sevišķi no pierobežas zonu pilsētām, piemēram, Zalcburgas, jau cēlušas trauksmi par to, kas notiks, ja Bavārija pēkšņi mainīs noteikumus. Pierobežas apgabalā to jau izjuta, kad Oktoberfest laikā bija atcelta vilcienu satiksme starp Zalcburgu un Minheni. Gan pie robežas, gan dzelzceļa stacijās pulcējās lieli migrantu pūļi, radot neērtības pasažieriem un tūristiem, kā arī atstājot negatīvu iespaidu uz ekonomiku,» raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa. Zalcburgas mēra pārstāvis Vilfrīds Hazlauers sarunā ar televīzijas kanālu ORF sacījis – ja kas tāds notiks, arī Austrijai nāksies sekot Bavārijas piemēram un slēgt robežas ar Ungāriju un Slovēniju. «Mēs nevarēsim parūpēties par simtiem tūkstošu bēgļu,» viņš sacījis. To, ka bēgļu straume pa tā dēvēto Balkānu maršrutu (no Grieķijas uz Maķedoniju, tālāk – Serbiju, Horvātiju un Ungāriju) turpina plūst, vakarrīt sarunā ar AFP apstiprināja Austrijas policijas pārstāvis Geralds Kellers, paziņojot, ka 36 stundu laikā Austrijā ieradušies 12 200 patvēruma meklētāju.
Reuters vēsta, ka Austrijas iekšlietu ministre Johanna MiklaLeitnere pagājušās nedēļas nogalē H. Zēhofera paziņojumu apspriedusi ar Vācijas kolēģi Tomasu de Mezjēru un šīs valsts ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru. Ministre vēlāk ORF izteikusies, ka vācu amatpersonas «šķitušas ļoti satrauktas», turklāt piebildusi – vēl lielāks pamats satraukumam būs tad, ja Bavārijas premjers ķersies pie savu plānu realizēšanas un mēģinās daļu nelegāļu pārsūtīt atpakaļ uz Austriju. «Man šķiet, ka tad mūs gaida pretošanās un nemieri,» viņa prognozējusi. Līdzīgas bažas paudis Austrijas mākslas, kultūras un konstitucionālo jautājumu ministrs Jozefs Ostermeijers, atgādinot, ka runa ir par cilvēkiem, kuri veikuši tūkstošiem kilometru garu bīstamu ceļu un kurus nebūs viegli pārliecināt, ka viņiem jāpaliek tur, kur tie nevēlas. Turklāt, pēc J. Ostermeijera domām, Bavārijas plāns esot pretrunā gan ar likumu, gan cilvēktiesībām, gan ES politiku. n
