Beidzamajās dienās nedaudz mazinājies haoss pie Lamanša tuneļa termināļiem Francijas teritorijā – papildu drošības pasākumi attur nelegālos imigrantus no mēģinājumiem iebrukt tunelī un sasniegt Lielbritāniju. Tomēr Francijas un Lielbritānijas iekšlietu ministri uzvēruši, ka šīs problēmas, kas ir «galvenā prioritāte», risināšanā būtu jāiesaistās arī citām Eiropas Savienības valstīm un galvenais ES uzdevums ir pārliecināt Āfrikā un Āzijā mītošos potenciālos patvēruma meklētājus, ka Eiropā «ielas nav bruģētas ar zeltu».
Lielbritānijas iekšlietu ministres Terēzes Mejas un viņas franču kolēģa Bernāra Kazenēva raksts vakar publicēts Sunday Telegraph un Journal Du Dimanche. Tas faktiski rezumē abu valstu amatpersonu pagājušajā nedēļā pieliktos pūliņus «Lamanša krīzes» jeb «Tuneļa haosa» pārvarēšanā. Lai gan abu valstu mediji centušies uzkurināt kaislības, veltot pārmetumus kaimiņvalstij, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons jau nedēļas sākumā paziņoja, ka pašlaik nav īstais laiks meklēt vainīgos, bet pēc piektdien notikušajām sarunām ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu izteicās, ka briti un francūži strādās saskaņoti «kā cimds ar roku», lai problēmu risinātu.
Jau pagājušās nedēļas nogalē Kalē papildus ieradās 120 franču policistu, arī īpašo uzdevumu vienība. Vienlaikus turpinājās ap termināļiem esošo žogu nostiprināšana un jaunu uzstādīšana. BBC vēsta, ka Lielbritānija kopumā piešķīrusi aptuveni 10 miljonu eiro drošības situācijas uzlabošanai, – tiks nolīgti arī jauni privātie apsargi, uz Franciju dosies speciālisti ar suņiem, kas apmācīti atrast paslēpušos patvēruma meklētājus, lieli līdzekļi tiks ieguldīti videonovērošanas sistēmas un signalizācijas uzstādīšanā.
Jau pirmie rezultāti liecinot, ka šis ir solis pareizā virzienā. AFP, atsaucoties uz Francijas policiju, vēsta, ka naktī uz sestdienu reģistrēti vairs tikai ap 300 mēģinājumu iekļūt tunelī un tajā esošajos vilcienos, kas kursē uz Duvru. Salīdzinājumam – pagājušās nedēļas sākumā bija naktis, kad reģistrēja 1500 un pat 2000 šādu gadījumu. «Šoreiz es pat netiku līdz terminālim. Bija ļoti grūti, drošībnieku bija daudz vairāk nekā iepriekšējās dienās,» sarunā ar AFP sacījis netālu no Kalē esošajā bēgļu nometnē mītošais jaunais vīrietis, kurš apgalvojis, ka ieradies no Afganistānas un viņu sauc Reza. Līdzīgi izteikušies arī citi bēgļi, un tas amatpersonās viesis cerību, ka kārtību pie tuneļa izdosies atjaunot. Citādi domā Žeroms Vinjons, kurš nesen veidojis ziņojumu par to, kā patvēruma meklētājiem klājas Francijā. Viņš atgādinājis, ka daudzi no patvēruma meklētājiem, kuri tik ļoti alkst nokļūt Lielbritānijā, ceļā līdz Kalē pavadījuši vairāk nekā gadu, pārcietuši daudzas grūtības, iztērējuši visus līdzekļus un tagad esot apņēmīgāki nekā jebkad. «Viņi par katru cenu centīsies nokļūt Lielbritānijā, un es baidos, ka stingrāki drošības pasākumi novedīs pie lielāka cietušo skaita,» intervijā BBC sacījis Ž. Vinjons. BBC atgādina, ka kopš jūnija sākuma tunelī un tā apkaimē gājuši bojā deviņi cilvēki. Beidzamais šajā bēdīgajā sarakstā pašlaik ir kāds patvēruma meklētājs no Sudānas, kurš pagājušonedēļ pakļuva zem kravas automašīnas riteņiem. To, ka policejiskas operācijas pret nelegāļiem, kuri turpinās uzturēties Kalē nometnē, nav ilgtermiņa risinājums, apzinās arī abu valstu ministri, kuri vērsuši uzmanību uz nepieciešamību cīnīties pret problēmas sakni un novērst situāciju, ka ekonomiskie bēgļi Vidusjūras šķērsošanu uzskata par pietiekamu, lai varētu cerēt uz labāku dzīvi Eiropā. «Šī situācija nav tikai mūsu divu valstu problēma. Tā ir prioritāte gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī,» raksta T. Meja un B. Kazenēvs.
