Sagaidāms, ka Vācijā šogad patvērumu lūgs ap 400 000 ieceļotāju no dažādām pasaules malām, un vairākas federālās zemes jau pieprasījušas, lai federālā valdība piešķirtu lielākus līdzekļus patvēruma meklētāju un bēgļu uzturēšanai.
Viskritiskākā situācija veidojas Bavārijā, kuras valdību cilvēktiesību aizsardzības organizācijas kritizē par nodomu ierīkot īpašas nometnes patvēruma meklētājiem no Balkānu valstīm – lai šo cilvēku pieteikumus pēc iespējas ātrāk būtu iespējams izskatīt un noraidīt.
«Federālajai valdībai ir jādara krietni vairāk, nekā tā darījusi līdz šim,» intervijā laikrakstam Welt am Sonntag sacījis Bavārijas premjers Horsts Zēhofers. Jāatgādina, ka viņš vada Kristīgo sociālistu savienību (CSU), un šī Bavārijas partija tradicionāli tiek dēvēta par kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) māsaspartiju. H. Zēhofers norādījis, ka Bavārija «savu resursu robežas jau sasniegusi» un tuvākajos gados valdībai būtu vismaz jādubulto patvēruma meklētāju uzturēšanai atvēlētie līdzekļi. Ziņu aģentūra dpa raksta, ka šīs vasaras sākumā Vācijas valdība jau paziņoja par nodomu gandrīz divkāršot attiecīgo fondu apmērus – līdz miljardam eiro gadā. Tomēr pašlaik 16 Vācijas federālās zemes kopā šim mērķim tērē vismaz 5 miljardus eiro, tātad lielākie izdevumi gulstas tieši uz vietējiem budžetiem. Dpa vēsta, ka pagaidām publiski uz lielāka finansējuma piešķiršanu aicinājis vēl tikai ŠlēsvigasHolšteinas zemes premjers Torstens Albigs, taču šo prasību gatavi atbalstīt arī citās federālajās zemēs. Pat bijušajā Austrumvācijā, kas daudziem ieceļotājiem ekonomisku apsvērumu dēļ nešķiet tik pievilcīga, ir problēmas ar pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem.
Pēc gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotā statistika liecina, ka varasiestādes saņēmušas jau 179 000 patvēruma meklētāju pieteikumu, un tiek prognozēts, ka pavisam šogad vēlmi saņemt patvērumu Vācijā izteiks vairāk nekā 400 000 cilvēku, raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa. Vācijā, protams, nav Dublinas līgumam analoga likuma, kas liktu bēgļiem palikt tajā federālajā zemē, kurā viņi vispirms ieradušies, tomēr uz valsts dienvidu pierobežā esošajām federālajām zemēm vienalga gulstas papildu spiediens. Piemēram, Bavārija atrodas divu lielu migrācijas ceļu krustpunktā – tur ierodas gan Vidusjūru šķērsojušie bēgļi, kuri no Itālijas dodas uz ziemeļiem, gan bēgļu straume no Balkāniem, kas plūst rietumu virzienā, skaidro dpa. Beidzamajos gados strauji pieaudzis nepilngadīgo patvēruma meklētāju skaits. Ja viņi ceļo bez vecākiem (un tas nav retums), bērnus un pusaudžus parasti nomitina tieši tajā federālajā zemē, kurā viņi vispirms ieradušies. Pašlaik Bavārijā atrodas aptuveni 10 000 nepilngadīgo patvēruma meklētāju, bet, piemēram, valsts ziemeļrietumos, Lejassaksijā, viņu skaits nepārsniedz tūkstoti. Vācijas likumi par nepilngadīgo aprūpi ir diezgan stingri, un tas nozīmē lielākus izdevumus viņu uzturēšanai. Viena pilngadīga patvēruma meklētāja uzturēšanai mēnesī tiek atvēlēti 1300 eiro, bet bērnu vai pusaudžu uzturēšanai tērē aptuveni 4000 eiro, raksta dpa.
Šī mēneša sākumā Bavārijas valdība paziņoja par nodomu pierobežā ierīkot divas īpašas nometnes patvēruma meklētājiem no Balkānu valstīm, lai pasteidzinātu viņu deportāciju. Deutsche Welle atgādina, ka Balkānu valstis (atskaitot Albāniju, Kosovu un Melnkalni) Vācijas valdība atzinusi par drošām, kas nozīmē, ka ieceļotājiem no tām patvēruma saņemšanai jāpierāda, ka viņi dzimtenē tiek vajāti. Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans norādījis, ka tas izdodas tikai retajam no nelegālajiem ieceļotājiem – pārliecinošs vairākums cilvēku, kuri ieradušies no šī reģiona, uzskatāmi par ekonomiskajiem bēgļiem, kuriem patvērumu iespējams atteikt. Tieši to Bavārijas valdība arī gatavojas darīt, turklāt ļoti straujā tempā. Plānots, ka pēc tam, kad ieceļotāji no Balkānu valstīm nonāks kādā no šīm specializētajām nometnēm, jau trīs dienu laikā no viņiem tiks pieņemti lūgumi pēc patvēruma, kuru izskatīšanai atvēlēts ne vairāk par divām nedēļām. Pēc tam tos, kuru lūgumus Federālā migrācijas un bēgļu pārvalde (BAMF) būs noraidījusi (un sagaidāms, ka tādu būs vairākums), varēs nekavējoties deportēt. Turklāt Bavārijas valdība plānojot drošo valstu statusu attiecināt arī uz Kosovu, Albāniju un Melnkalni. Šo nodomu jau asi kritizējuši bēgļu atbalstītāju organizācijas Pro Asyl un Vācijas Cilvēktiesību institūta eksperti, kuri norādījuši, ka attiecībā uz ieceļotājiem no Balkānu valstīm gatavojas izmantot konveijera principu, un tas nozīmē, ka neviens negrasās iedziļināties, kādu iemeslu dēļ dzimteni bijis spiests pamest katrs konkrētais patvēruma meklētājs.
Vācijas Cilvēktiesību institūta padomnieks Hendriks Krēmers sarunā ar Deutsche Welle vērsis uzmanību uz to, ka ideju par šādu specializētu bēgļu uzņemšanas centru veidošanu Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs izteicis vēl pirms pāris mēnešiem un Bavārija, šķiet, kļūs par pirmo federālo zemi, kurā tā tiks aprobēta. Tomēr migrācijas lietu valsts sekretārs Aidans Ezeguzs nesenā intervijā Der Tagesspiegel noliedzis, ka federālā valdība atbalstītu šādu deportācijas centru veidošanu.
