Lūk, kāds mazpazīstams fakts. 1990.gadā, kad Padomju Savienība sāka brukt, Polijas iekšzemes kopprodukts bija tieši par 20% lielāks par Ukrainas IKP. Abas valstis bija samērā līdzīgas platības un iedzīvotāju skaita ziņā.
Pēc divarpus gadu desmitiem atšķirības starp mūsu valstīm ir palienājušās. Polijas ekonomika gandrīz visu šo laiku pastāvīgi augusi par aptuveni 5% gadā, savukārt Ukrainas ekonomika ir stagnējusi. Kāpēc tā?
Acīmredzamā atšķirība ir tā, ka Polija iestājās Eiropas Savienībā. Bet pats par sevi šis fakts ir nepietiekams, lai izskaidrotu, kāpēc abas šo postkomunistisko valstu attīstības trajektorijas ir tik atšķirīgas. Pastāv vēl divi izšķiroši fakti, un šodien tā ir laba mācība ES.
Pirmais apstāklis ir saistīts ar valsts spēju iet savu, suverēnu ceļu, bez prettiesiskās iejaukšanās no vareno kaimiņu puses. Polijai šāds iespēju lodziņš pavērās 1990.gados. Savukārt Ukrainai šāda iespēja netika dota.
Konflikts Ukrainas austrumos plosās jau pusotru gadu. Tas tiek uzkurināts ar Krievijas ieroču un karavīru palīdzību. Krievija ir prettiesiski anektējusi Krimu, Ukrainas teritorijas daļu, un vienlaikus tā turpina destabilizēt situāciju pārējā valstī. Tas ir novedis pie humanitārās krīzes, kad valsts iekšienē tika pārvietoti vairāk kā 1,5 miljoni cilvēku. Turklāt Krievija ar savu postošo propagandu katru dienu mēģina vājināt un iedragāt leģitīmās, demokrātiski ievēlētās Kijevā valdības tēlu.
Mācība Eiropas Savienībai ir tāda, ka mums ir jābūt stipriem mūsu pārliecībā, lai atrunātu Kremli no šāda ceļa. Ir pareizi, ka ES ārlietu ministri pagājušajā mēnesī ir vienbalsīgi vienojušies pagarināt sankcijas pret Krieviju. Pareizi ir arī tas, ka sankcijas paliek spēkā, līdz Minskas vienošanās būs izpildītas pilnībā.
Mums ir jāturpina ES un divpusējie diplomātiskie centieni, lai pārliecinātu lēmējus Krievijā, ka Ukrainas destabilizācija nav neviena interesēs, vēl jo vairāk, ka tas nav pašas Krievijas interesēs.
Otra izšķirošā atšķirība starp Poliju un Ukrainu ir tā, ka Polija ir veikusi demokrātiskas un tirgus reformas. Polijā tagad ir lieliski funkcionējoša pilsoniskā sabiedrība, neatkarīgi mediji, brīvais tirgus un konkurētspējīgi uzņēmumi.
Šie uzdevumi nav viegli. Taču kārtējo Polijas valdības, uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības līderi vairāk kā 25 gadu garumā ir veltījuši to izpildei visu savu spēku un pūliņus. Polijā un tāpat arī Apvienotajā Karalistē mēs redzam to izdevīgumu, ko sniedz mūsu globāli konkurētspējīgas un uz pasaules tirgiem atvērtās ekonomikas. Polijā izveidojās desmitiem tūkstošu jaunu uzņēmumu, pieaug ārzemju investīciju apjoms, un tūkstošiem ārzemju firmu nodrošina darba vietas un audzē eksportu. Turklāt sarucis birokrātijas un regulējošo noteikumu apjoms. Lielbritānija un Polija turpina kopīgi strādāt pie šī uzdevuma izpildes gan ES, gan arī ārpus tās.
Desmitiem tūkstošu ukraiņu, kas pērn iznāca ielās, pieprasot labāku nākotni, iedvesmotā Ukraina tagad pagriežas uz šo pašu ceļu.
Šie centieni nes pirmos augļus. Ukrainas parlaments ir sācis reformas tādās jomās kā kārtības uzturēšana, nodokļi, lauksaimniecība un veselības aprūpe. Kijeva ir pievērsusies arī citiem sarežģītiem jautājumiem - tiesu reformām un cīņai ar korupciju. Lūk, pavisam praktisks piemērs - pagājušajā mēnesī Ukrainas valdība izveidoja jaunu interneta portālu tiešo pakalpojumu sniegšanai iedzīvotajiem, izspiežot no šīs jomas korupciju un nevajadzīgu birokrātiju.
Šis progress mums ir jāatzīst par labu un jāuzslavē. Arī citi to novērtē. Nesen Starptautiskā Valūtas fonda, - organizācijas, kas reti ļauj vaļu pārspīlējumiem, - galvenā amatpersona teica, ka jaunā Ukrainas valdība „ir uz reformām visvairāk orientētā valdība”, ar kādu SVF ir bijusi darīšana Ukrainā pēdējo vairāk kā divdesmit gadu laikā.
Tomēr darāmā joprojām ir daudz: ir jāsamazina birokrātija, jārada biznesa izaugsmei labvēlīgs klimats un jāmazina oligarhu ietekme. Mums, Eiropas Savienībai, jāizdara viss, kas ir mūsu spēkos, lai atbalstītu šos centienus. Un tas prasa praktisku atbalstu.
Kā piemērus var minēt Lielbritānijas jauno Labās pārvaldības fondu un ES Ukrainas atbalsta grupu. Polija ir atbalstījusi Ukrainas transformācijas centienus kopš 2005.gada, izlietojot laikposmā no 2005.gada līdz 2014.gadam. Oficiālai Attīstības palīdzībai (ODA) tuvu pie 90 miljoniem eiro. Kopš 2014.gada Polija ir intensificējusi atbalstu Ukrainai, fokusējoties uz galvenajiem pārmaiņu virzītājspēkiem pārejas periodā, proti, decentralizāciju un labu pārvaldību.
Turklāt Polija uz Ukrainu ir nosūtījusi savu izcilāko ekspertu komandu, lai sniegtu palīdzību likumdošanas sagatavošanā un ieviešanā, kā arī personāla apmācīšanā, it īpaši decentralizācijas jomā. Un šogad Polija atkal sniegusi palīdzību Ukrainai pretkorupcijas pasākumu ieviešanā un publisko finanšu reformēšanā.
Tomēr demokrātiskās pārmaiņas Ukrainā prasīs laiku. Mēs visi ļoti labi zinām no savas pieredzes, ka reformu ceļš ir garš. Tas prasīs pacietību un apņēmību no Ukrainas tautas un tās ievēlēto amatpersonu puses.
Tikpat svarīgi ir tas, ka šis Ukrainas ceļš prasīs pacietību un apņēmību arī no Eiropas Savienības puses. Tiesības, kuras baudām, sargā iestādes un likumi, un bieži vien mēs tās uzskatām par pašsaprotamām, taču atcerēsimies, ka tās netika nodrošinātas vienas nakts laikā, to attīstīšana un nostiprināšana mūsu sabiedrībās prasīja laiku.
Tātad mēs aicinām mūsu partnerus Eiropā no jauna apstiprināt uzņemtās saistības atbalstīt Ukrainas centienus īstenot ekonomiskās un politiskās reformas. Neskatoties uz izaicinājumu, kas saistīts ar konfliktu Ukrainas austrumos, pēdējā gada laikā ir pieredzēta apsveicama kustība uz priekšu. Mums ir jāatbalsta Ukrainas valdība un iedzīvotāji, jo tie uz vairākiem mēnešiem un gadiem uz priekšu ir uzņēmušies saistības pildīt reformu programmu.
Rakstu sagatavojuši: Lielbritānijas Eiropas lietu valsts ministrs Deivids Lidingtons un 'Polijas ārlietu ministra vietnieks Konrads Pavļiks
