Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. "Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā," Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.
Vilks atgādināja, ka "Grieķijas traģēdija" ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot "puse uz pusi", bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.
Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota "Grieķijas norakšanā" un "ES sagraušanā", bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.
Vilks uzskata, ka Grieķijas finanšu sabrukumam nevajadzētu būtiski ietekmēt Eiropas ekonomiku - īstermiņā vai vidējā termiņā būs vērojama spekulatīva viļņošanās un būs psiholoģiski sarežģīta situācija, tādēļ jāmeklē labākie veidi, kā Grieķiju distancēt no citām Dienvideiropas ekonomikām.
Vilks uzsvēra, ka Eiropas līderiem šajā gadījumā noteikti ir jārīkojas, jo piekāpšanās populistiskajai Grieķijas valdībai var radīt vēlmi arī citās valstīs ievēlēt populistus, kas censtos nemaksāt parādus.
