Baltijas gaisa telpā, sākot ar 2017.gadu, tiks izmantoti NATO Sauszemes izlūkošanas sistēmas bezpilota lidaparāti, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija.
Tie tiks izmantoti izlūkošanai un informācijas iegūšanai par ienaidnieku un iespējamiem mērķiem. Sistēma sniegs NATO komandieriem pilnīgu ainu par notiekošo konkrētajā teritorijā.
Sistēmu veido 15 NATO dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Vācija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un ASV.
Visas dalībvalstis piešķir finansējumu bezpilota lidaparātu flotes galvenās bāzes, komunikāciju un uzturēšanas izmaksu segšanai.
Dažām NATO dalībvalstīm, piemēram, Francijai un Lielbritānijai, ir savas nacionālās bezpilota lidaparātu programmas. Šīs valstis ar tām varēs aizvietot finansiālo ieguldījumu NATO kopējā programmā, atļaujot aliansei izmantot savas nacionālās sistēmas.
Sistēma ļaus NATO pastāvīgi novērot lielas platības no augstu lidojošiem, izturīgiem lidaparātiem, kas darbojas ļoti attālināti, jebkādos laikapstākļos un jebkādā apgaismojumā. Lidaparāti gaisā spēs pavadīt līdz 24 stundām un varēs sasniegt līdz 20 kilometriem lielu augstumu, nolidojot vairāk nekā 16 000 kilometru.
Izmantojot izsmalcinātus radaru sensorus, šīs sistēmas visu laiku spēs atrast un izsekot kustīgus objektus novērotajās teritorijās un spēs nodrošināt teritoriju un objektu radaru attēlus.
Galvenā bezpilota lidaparātu bāze atradīsies Sigonellas gaisa spēku bāzē Itālijā.
