Maskava trešdien apsūdzēja finansiālās grūtībās nonākušo Kijevu faktiskā parādsaistību nepildīšanā.
Ukrainas valdība ārkārtas sēdē otrdien nobalsoja par likumu, kas atļauj valdībai pārtraukt atmaksāt ārvalstu parādus, ja izgāžas sarunas par parādu restrukturizāciju.
Krievijas agresijai pakļautā valsts līdz nākamajam mēnesim mēģina panākt vienošanos ar kreditoriem, kas četru gadu periodā ļautu tai ietaupīt 15,3 miljardus ASV dolāru (13,7 miljardus eiro).
Veiksmīga vienošanās par parādu pārstrukturēšanu garantētu Ukrainai Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma nākamās daļas izmaksu 17,5 miljardu ASV dolāru apmērā.
Jaunais Ukrainas likums attiecas arī uz trīs miljardus ASV dolāru (2,7 miljardus eiro) lielo aizdevumu, kuru Maskava 2013.gada beigās izsniedza tagad gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam apmaiņā pret atteikšanos parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES).
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs uzskata, ka likums ir faktiska Ukrainas atteikšanās pildīt savas parādsaistības, atsaucoties uz "force majeure" situāciju.
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma atgūt kontroli par Ukrainas parādu maksājumiem Medvedevs sacīja, ka nozīmīgu daļu aizdevuma izmaksājušas bankas, kuru galvenais akcionārs ir Krievijas valsts.
"Krievijas valstij un mūsu bankām būtu attiecīgi jāreaģē un jālieto visi iespējamie pašaizsardzības līdzekļi, tostarp tiesvedība," brīdināja premjers.
Savukārt pats Putins šķietami mīkstināja Medvedeva brīdinājumu.
"Mums ilgi ir bijušas tiesības pieprasīt šo summu atmaksāt ātrāk," sacīja Putins. "Taču pēc Ukrainas puses un SVF lūguma mēs neizmantojam savas tiesības, lai nepasliktinātu situāciju," norādīja Krievijas prezidents.
