Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Pasaulē

Aviokatastrofas mācības

Pēc Germanwings traģēdijas aviokompānijām nāksies mainīt drošības nosacījumus lidojumos un vēl lielāku uzmanību pievērst pilotu fiziskās un garīgās veselības stāvoklim © Scanpix

Pagājušās nedēļas nogalē parādījušās aizvien jaunas un jaunas ziņas par veselības un psiholoģiskajām problēmām, kas vajājušas Andrēasu Lubicu – lidsabiedrības Germanwings pilotu, kurš, kā uzskata izmeklētāji, apzināti ietrieca lidmašīnu Airbus A320 ar 150 cilvēkiem Alpu kalnu nogāzē.

Nākotnē aviokompānijām nāksies vēl lielāku uzmanību pievērst pilotu fiziskās un garīgās veselības stāvoklim, bet virkne lidsabiedrību jau nolēmušas, ka to laineru pilotu kabīnēs allaž jāatrodas vismaz diviem apkalpes locekļiem.

Marseļas prokurors Briss Robēns intervijā La Provance paziņojis, ka franču izmeklētāji nav pārkvalificējuši apsūdzību šajā lietā, kurā minēta «slepkavība bez iepriekšēja nodoma». Īpaši uzsverot, ka joprojām tiek izmeklētas arī citas katastrofas versijas, viņš skaidrojis, ka pēc lidmašīnas lidojuma datu ierakstu ierīču jeb melno kastu atšifrēšanas izmeklētājiem radies iespaids, ka A. Lubics vēlējies iznīcināt konkrēto lidmašīnu, bet pierādījumu, lai runātu par tīšu 149 cilvēku slepkavību, viņu rīcībā neesot.

Taču tās ir tikai juridiskas nianses, no kurām upuru tuviniekiem, godīgi sakot, vairs ne silts, ne auksts. Daudzi pasaules mediji jau skaļi pasludinājuši diagnozi A. Lubicam (piemēram, Bild viņu nodēvējusi par prātā sajukušo pilotu) un uzsvēruši, ka lidsabiedrībai šis «masu slepkava», kurš sirga ar depresiju, bijis jāatstādina no lidojumiem (The Daily Mail). Deutsche Welle norāda, ka toni šādai attieksmei uzdevis Francijas premjerministrs Manuels Valls, kurš pēc Marseļas izmeklētāju paziņojuma runājis par traku noziedznieku ar pašnāvnieciskām tieksmēm. «Taču izmeklētāji vēl nav atklājuši nepārprotamus pierādījumus, kas apliecinātu 27 gadus vecā vīrieša garīgo slimību. Un, pat ja tā izrādīsies taisnība, garīgās slimības pielīdzināšana vardarbībai ir uzskatāma par sensāciju meklēšanu, kas nepareizā gaismā ataino ļaudis, kuri sirgst ar depresiju,» raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa.

Tajā pašā laikā neoficiālu liecību par to, ka A. Lubicam veselības problēmu dēļ nebija jāatrodas pie lidmašīnas vadības svirām, nu jau ir gana. Pirmkārt, viņa vecpuiša dzīvoklī Diseldorfā kratīšanas laikā esot uzieta saplēsta slimības lapa laika periodam no 19. līdz 26. martam. Welt am Sonntag vakar rakstīja, ka šajā kratīšanā atrasti arī dažādi recepšu medikamenti, to skaitā psihoaktīvi preparāti, un A. Lubics esot ārstējies pie «vairākiem neirologiem un psihiatriem», slēpjot savas problēmas no darba devējiem. The New York Times (pagājušonedēļ šī avīze pirmā paziņoja par melno kastu atšifrēšanas rezultātiem) vēsta, ka A. Lubicam esot bijušas nopietnas problēmas ar redzi. Vai nu fiziskas, vai psiholoģiskas traumas dēļ viņam strauji bojājusies acs tīklene. Bet Deutsche Welle ziņo, ka pilota personīgie pieraksti (izmeklētāji turpina meklēt informāciju viņa datorā un ar roku veiktajās piezīmē) liecina par nopietnu depresiju un «smagu izdegšanas sindromu».

Viss kopā tas vedina uz aizdomām, ka A. Lubics varētu būt apzinājies, ka viņa pilota karjera var beigties, vēl īsti nesākusies. Taču lidošana bijusi viņa patiesā aizraušanās – kopš 14 gadu vecuma viņš regulāri apmeklējis netālu no Montabauras pilsētas (tur joprojām dzīvo viņa vecāki) esošo aeroklubu LSC Westerwald. Viens no viņa bijušajiem biedriem šajā klubā Dīters Vāgners laikrakstam Le Parisien ieminējies, ka vasarās A. Lubics nereti devies uz Francijas Alpiem lidot ar planieriem, turklāt lidojumi veikti tajā pašā reģionā, kur notikusi katastrofa. «Esmu pārliecināts, ka viņš šīs vietas labi zināja,» teicis D. Vāgners. Žurnālisti gan uzskata, ka tas neko daudz nenozīmē, jo audioieraksts, kas veikts avarējušās lidmašīnas pilotu kabīnē, neliecina, ka A. Lubics būtu mēģinājis panākt, lai lidmašīnas kapteinis kabīni atstātu kādā konkrētā brīdī – tā vienkārši sagadījies.

Taču Bild uzskata, ka diez vai par sagadīšanos var saukt pilota bijušās draudzenes Marijas stāstīto. Jaunā sieviete, kas strādājot skolā netālu no Diseldorfas, esot izteikusies, ka reiz viņš paziņojis, ka izdarīšot ko tādu, ka «tiks mainīta visa sistēma» un ļaudis uzzinās viņa vārdu. «Kad es uzzināju par katastrofu, uzreiz atcerējos šos vārdus. Tolaik man tie neko nenozīmēja, taču tagad nozīmē,» Bild citē Marijas sacīto. Abi pašķīrušies pirms vairākiem mēnešiem, A. Lubics ļoti vēlējies atjaunot attiecības un pirms dažām nedēļām viņai nopircis Audi automašīnu, taču bijusī draudzene šo dāvanu neesot pieņēmusi. Neveiksmīga mīlestība kombinācijā ar draudiem zaudēt iemīļoto darbu (pavisam nesen A. Lubics sarunā ar kādu kolēģi sapņojis, ka reiz varētu vadīt lielākos pasaules pasažieru lainerus Boeing 747 vai Airbus A380), iespējams, arī bijis galvenais iemesls, kādēļ Germanwings otrais pilots izšķīries par šādu rīcību.

Lai gan Germanwings un tās māteskompānijas Lufthansa amatpersonas uzsvērušas, ka pilotu veselība tiek pārbaudīta regulāri, Welt am Sonntag raksta, ka mediķu šajās kompānijās pietrūkst. Uz 5400 pilotiem ir tikai 25 ārsti, un daudzas vakances gadiem ilgi netiekot aizpildītas, norādījis kāds zinātājs. Pašlaik abās lidsabiedrībās valda nopietns satraukums – ja apstiprināsies ziņas par to, ka katastrofu apzināti izraisījis kompānijas pilots, to finansiālie zaudējumi var būt ļoti ievērojami. AFP atgādina, ka saskaņā ar 1999. gada Monreālas konvenciju, lidsabiedrībai jāizmaksā kompensācijas upuru tuviniekiem – līdz 143 000 eiro par katru bojāgājušo. Taču Svonsī universitātes juridiskās koledžas lektors Džordžs Leludass, kas specializējas tieši aviācijas lietās, sarunā ar Bloomberg norādījis, ka šādos apstākļos ikviena upura tuvinieks tiesas ceļā var mēģināt piedzīt faktiski neierobežotu kompensāciju. Lai gan Eiropas tiesas (atšķirībā no ASV tiesām) nav tik dāsnas kompensāciju piešķiršanā, Bloomberg prognozē, ka lidsabiedrībām var attiesāt pat līdz 350 miljoniem dolāru.