Krievijas atbalstīto Austrumukrainas separātistu sarīkotā militārā ofensīva, kas prasījusi desmitiem civiliedzīvotāju dzīvības Mariupolē, un paziņojumi par atteikšanos no Minskas sarunās panāktajiem kompromisiem, izraisījusi ļoti asu starptautisko reakciju, turklāt brīdinājumi adresēti ne tikai pašiem separātistiem, bet arī Kremlim. ASV prezidents un viceprezidents izteikušies par sankciju paplašināšanu pret Krieviju, bet ES amatpersonas prognozējušas tālāku attiecību pasliktināšanos.
Vakar Ukrainā bija izsludinātas sēras pēc sestdienas traģiskajiem notikumiem Mariupolē. Pilsētas dzīvojamie rajoni tika apšaudīti ar raķetēm, izmantojot sistēmas Grad un Uragan, un šī apšaude prasīja 30 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāk nekā 90 tika ievainoti. Pilsētas varasiestādes vakar informēja, ka apšaudē postījumi nodarīti 53 daudzdzīvokļu ēkām un 14 privātajām mājām, kā arī četrām skolām un trim bērnudārziem, ziņo aģentūra UNIAN. EDSO novērotāji apstiprinājuši, ka raķetes raidītas no tiem piepilsētas rajoniem, kas atrodas separātistu kontrolē, bet Ukrainas prezidents Petro Porošenko vakar notikušajā Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē paziņojis, ka notverts cilvēks, kurš koriģējis separātistu uguni, un sagaidāms, ka drīz vien viņš sniegs liecības.
Separātistu līderis, pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko sestdien pinās savos paziņojumos – te viņš apgalvoja, ka separātistiem ar apšaudi nav nekāda sakara, te paziņoja, ka viņi sākuši triecienuzbrukumu Mariupolē esošajiem Ukrainas valdības spēkiem, te atkal pavēstīja, ka kaujiniekiem nav nodoma uzbrukt pilsētai. A. Zaharčenko arī paspēja paziņot, ka separātisti vairs neuzskata Minskas vienošanās par spēkā esošām un esot noskaņoti atbrīvot visu Doņeckas apgabalu. Tieši A. Zaharčenko pretrunīgos paziņojumus kā argumentu minējis Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins, lai bloķētu ANO Drošības Padomes paziņojumu, kurā bija nosodīts uzbrukums, kuru ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns pielīdzinājis starptautisko humāno tiesību pārkāpumam. Otrs Krievijas pārstāvja arguments bijis tas, ka Drošības Padome parasti nereaģējot uz līdzīgām Kijevas akcijām, vēsta AP.
Amatpersonas Kijevā ir pārliecinātas, ka separātisti rīkojas pēc Maskavas pavēles, turklāt viņiem palīdzot Krievijas karavīri – pagājušonedēļ Ukraina paziņojusi, ka tās dienvidaustrumos situācijas destabilizēšanai ievesti ap 1000 karavīru un tehnika, iespējams, arī raķešiekārtas Grad un Uragan. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksandrs Turčinovs notikušajā vainojis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš dienu pirms uzbrukuma Mariupolei apsūdzējis Ukrainas valdības spēkus pamiera pārkāpšanā. «Šodienas kārtējais asiņainais noziegums pret cilvēci, ko pastrādājušas Krievijas militārpersonas un to pilnīgā kontrolē esošās teroristu bandas, ir vakardienas Krievijas Drošības padomes sēdē izskanējušā Putina uzdevuma tieša realizācija. Tieši uz Putinu gulstas atbildība par ukraiņu nāvēm, asinīm un ciešanām,» viņa sacīto citē UNIAN. Ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz rietumvalstu militārajiem ekspertiem, vēsta – šķiet, separātistu uzbrukums Mariupolei saistīts ar vēlmi izveidot sauszemes koridoru no separātistu kontrolētās Austrumukrainas līdz pat Krievijas anektētajai Krimai, vienlaikus nopietni iedragājot Ukrainas ekonomiku, jo Mariupole ir viena no tās svarīgākajām ostām.
Uz Krievijas atbildību norāda ne tikai Ukrainas amatpersonas. ASV prezidents Baraks Obama vakar vizītes laikā Indijā izteicies, ka ASV palielinās ekonomisko spiedienu uz Krieviju, apstiprinot viceprezidenta Džo Baidena dienu iepriekš sacīto, ka «Maskavai būs jāmaksā aizvien augstāka cena» par situācijas destabilizēšanu Ukrainā, ziņo Reuters. Uz izlēmīgāku rīcību mudinājis arī ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, bet NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis Krieviju pārtraukt atbalstīt separātistus. UNIAN vēsta, ka šodien, pēc Ukrainas iniciatīvas, notiks NATO un Ukrainas kopējās komisijas sanāksme, kurā spriedīs par situāciju. «Es atklāti aicinu Krieviju izmantot savu ietekmi uz separātistu līderiem un pārtraukt viņus atbalstīt gan militārā, gan politiskā, gan finansiālā ziņā,» sacījusi ES augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni, kura vēl pagājušās nedēļas sākumā bija cerējusi, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas varēs mīkstināt. Tagad viņa brīdinājusi, ka militārā konflikta eskalācija novedīs ne tikai pie traģiskām sekām iedzīvotājiem, bet arī tālākas un nopietnas ES un Krievijas attiecību pasliktināšanās.
