Lielbritānijā sākusies kampaņa pirms 7. maijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām, un premjerministra Deivida Kamerona vadītā konservatīvo partija to balsta uz solījumu par Lielbritānijas līdzdalības Eiropas Savienībā nosacījumu pārskatīšanu. Lai gan premjers uzsvēris, ka nevēlas Lielbritānijas izstāšanos no ES, viņam nākas ņemt vērā gan paša partijā esošā eiroskeptiski noskaņotā spārna viedokli, gan to, ka pagājušogad notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās Lielbritānijā uzvaru guva Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas aģitē par ES atstāšanu.
Jau iepriekš D. Kamerons bija solījis – ja viņa partija izcīnīs uzvaru vēlēšanās, līdz 2017. gada nogalei Lielbritānijā tiks sarīkots referendums par atrašanos ES sastāvā. Pirms tam Lielbritānijas premjers gan gatavojas sarunu ceļā no Briseles izkaulēt savai valstij labvēlīgākus nosacījumus, kas, visticamāk, nozīmē ES fundamentālo līgumu pārskatīšanu. Nedz Briseles amatpersonas, nedz lielākās daļas ES valstu līderi par šo ideju nav sajūsmā, – viņi samērā pamatoti uzskata, ka šādā veidā tiks atvērta Pandoras lāde un jaunas privilēģijas sev pieprasīs ne tikai Lielbritānija, bet arī citas ES valstis, kas galu galā var novest pie savienības sabrukuma, jo, neraugoties uz runām par Eiropas vienotību, dažādu valstu intereses ir ļoti atšķirīgas.
Svētdien intervijā BBC D. Kamerons pieļāva iespēju, ka referendums tiks sarīkots ātrāk par 2017. gada nogali, – iespējams, pat 2016. gadā. «Ja mums to izdosies sarīkot ātrāk, es būšu ļoti apmierināts,» viņš paziņojis, tajā pašā laikā uzsverot, ka referendumu nav jēgas rīkot, pirms starp Londonu un Briseli nav panākta vienošanās par jaunajiem nosacījumiem. «Sacīsim skaidri un gaiši, jo politiķiem jāspēj izskaidrot, ko viņi vēlas panākt. Es savas valsts labā vēlos, lai Eiropas Savienība tiktu reformēta, lai tā kļūtu labāka. Un tad es aicināšu iedzīvotājus palikt Eiropas Savienībā, jo mums ir nepieciešami pašreizējie tirdzniecības sakari, nepieciešams atvērtais tirgus un ietekme pasaulē,» premjera sacīto citē Reuters. Premjers arī piebildis, ka šādā gadījumā valdība būs jāpamet visiem tiem ministriem, kuri nepiekritīs, ka Lielbritānija ar jaunajiem nosacījumiem var palikt ES sastāvā. Reuters raksta, ka pašreizējās valdības sastāvā ir vismaz deviņi pārliecināti eiroskeptiķi. Intervijā The Mail On Sunday savas valsts vēlmes D. Kamerons paudis skaidri un nepārprotami: «Pats svarīgākais ir tas, lai mums būtu iespēja veikt izmaiņas savā sociālās aizsardzības sistēmā. Tāpat svarīga ir brīvā tirgus saglabāšana, taču mēs nevēlamies vēl ciešāku savienību un gribam, lai parlamentam būtu iespēja uzlikt veto dažādām direktīvām un ierobežojumiem.»
Iepriekš D. Kamerons ne reizi vien izteicies par nepieciešamību ierobežot tā dēvēto «pabalstu tūristu» pieplūdumu no trūcīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, – kā norāda The Daily Telegraph, šādā veidā viņš cer pārvilināt savā pusē mērenākos no UKIP vēlētājiem. Tomēr ES līderi kategoriski iebilduši pret ierobežojumiem, kas varētu apdraudēt vienu no savienības pīlāriem – ES pilsoņu pārvietošanās brīvību. Turklāt tas nozīmētu, ka jāgroza ES Lisabonas līgums, kas tika saskaņots ar tik lielām pūlēm. Tas var novest pie jauniem neparedzamiem referendumiem arī citās ES dalībvalstīs, raksta The Daily Telegraph. Šajā jautājumā viena no stingrākajām D. Kamerona kritiķēm bijusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Neoficiāla informācija liecina, ka oktobrī viņa brīdinājusi Lielbritānijas premjeru «nepārkāpt robežu». Proti, Vācija uzskatot, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES būtu mazāks ļaunums nekā savienības pilsoņu pārvietošanās brīvības ierobežošana. Nav šaubu, ka rīt, kad A. Merkele ieradīsies oficiālā vizītē Londonā, tieši šis jautājums būs viens no svarīgākajiem viņas sarunās ar D. Kameronu.
Tajā pašā laikā politologi gan Lielbritānijā, gan Eiropā uzsver, ka Lielbritānijas premjers var nemaz nenonākt līdz savu solījumu pildīšanai, – referendumu viņš solījis vien tad, ja konservatīvie uzvarēs vēlēšanās. Parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā solās būt sīvākās beidzamo gadu laikā, turklāt socioloģiskās aptaujas liecina, ka konservatīvie popularitātes ziņā pašlaik mazliet atpaliek no opozīcijā esošajiem leiboristiem. Līdz ar to atkal var izveidoties situācija, kad nevienai no partijām nav absolūtā vairākuma un vēlēšanu uzvarētājiem nākas veidot koalīcijas valdību. Pat ja to vadīs D. Kamerons, nav pārliecības, ka viņa pašreizējiem plāniem piekritīs koalīcijas partneri.
