Krievija, paužot gatavību atzīt promaskavisko kaujinieku Ukrainas austrumos rīkotās vēlēšanas, turpina destabilizēt Ukrainu, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Krievijas amatpersonu paziņojumi, ka Krievija atzīs šīs tā dēvētās vēlēšanas, liecina, ka Krievija turpina īstenot savus pūliņus, lai destabilizētu Ukrainu," teikts Stoltenberga paziņojumā.
"NATO sabiedrotie, būdami plašākas starptautiskās sabiedrības daļa, ir skaidri apliecinājuši, ka viņi neatzīs tā dēvētās separātistu vēlēšanas."
Vēl svētdien Stoltenbergs sacīja, ka promaskavisko kaujinieku rīkotās vēlēšanas grauj centienus rast miermīlīgu atrisinājumu konfliktam Austrumukrainā.
Kaujinieku rīkotās vēlēšanas ir "tiešā pretrunā" ar līgumiem, kurus septembrī Minskā parakstīja Kijeva un promaskavisko bandu pārstāvji. Arī Maskava šos līgumus atbalstīja.
"Es aicinu Krieviju respektēt Minskas saistības, kas varētu sagatavot ceļu miermīlīgam atrisinājumam."
Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas neatrodas centrālās valdības kontrolē, svētdien notiek līderu un parlamentu "vēlēšanas", kuru leģitimitāti grasās atzīt vienīgi Maskava.
Krievijas karaspēks joprojām atrodas Ukrainas teritorijā, turklāt, neraugoties uz daļējo karaspēka atvilkšanu, tiešā Ukrainas robežas tuvumā atrodas spēcīgas Krievijas karaspēka vienības, 24.oktobrī sacīja NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs.
Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
