Zviedrijas bruņotie spēki jau piekto dienu turpina Stokholmas arhipelāga ūdeņos meklēt iespējamo ārvalstu zemūdeni.
Zviedrijas armijas virspavēlnieks Sverkers Jēransons otrdien pēc parlamenta deputātu iepazīstināšanas ar jaunāko informāciju šajā lietā paziņoja, ka armija varētu izmantot spēku, lai izceltu virspusē noslēpumaino kuģi, kas, kā vēsta mediji, varētu būt Krievijas maza izmēra zemūdene.
Jēransons norādīja, ka Stokholmas piekrastē novērota "iespējama zemūdens aktivitāte", un pauda gatavību izmantot bruņotu spēku, lai dabūtu noslēpumaino kuģi virs ūdens.
Zviedrijas armijas pārstāvis sakariem ar presi Jespers Tengrots pastāstīja tīmekļa izdevumam "The Local", ka otrdien meklējumi turpinās visā arhipelāgā, lai gan jau pirmdien galvenā uzmanība pievērsta dienvidu salām.
Tagad Zviedrijas karakuģi uzsākuši patrulēšanu arī atklātā jūrā, vēsta aģentūra TT.
Taču Tengrots nesniedza sīkākas ziņas par zviedru kuģu pašreizējo atrašanās vietu.
Jēransons atzina, ka runa varētu būt par ļoti nopietnu incidentu.
"Tas ir šausmīgi, ka kāds vai kaut kas atrodas Zviedrijas teritorijā šādā veidā," preses konferencē norādīja Jēransons.
"Liecības un ziņojumi, kas mums ir, ir ļoti ticami," viņš piebilda.
Zviedrijas armija jūrā izvērsto meklēšanu raksturojusi kā izlūkošanas operāciju.
Meklēšanā iesaistīti flotes kuģi, helikopteri, lidmašīnas un armijas vienības. Mediji vēsta, ka līdz šim pārmeklēta jau 30 līdz 60 kvadrātkilometru liela platība un otrdien visa aktivitāte koncentrējusies ap Ingares salu, kas atrodas tikai 30 kilometrus no Stokholmas.
Tas ir tuvākais punkts Stokholmai, kas līdz šim pārmeklēts.
Laikraksts "Dagens Nyhete" ziņoja, ka viens no Zviedrijas kuģiem šajā teritorijā nodibinājis kontaktu ar kaut ko. Bet Jēransons to noliedza.
Civilajiem kuģiem un lidmašīnām aizliegts tuvoties armijas kuģiem vai atrasties gaisa telpā virs operācijas zonas.
"Ir svarīgi, lai mēs parādām, ka gribam aizsargāt mūsu nacionālo integritāti," norādīja aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Viņš atteicās komentēt, vai šī incidenta dēļ varētu tikt palielināts finansējums aizsardzības spēkiem, bet atkārtoti apliecināja jaunās Zviedrijas valdības nostāju NATO jautājumā, proti, ka Zviedrija necentīsies iestāties šajā organizācijā.
Arī Jēransons uzsvēra, ka šīs "operācijas lielākā vērtība (..) ir sūtīt ļoti skaidru signālu, ka Zviedrija un tās bruņotie spēki rīkojas un ir gatavi rīkoties", kad, pēc Stokholmas domām, tiek pārkāptas valsts robežas.
Neskatoties uz mediju ziņoto, ka Stokholmas arhipelāga ūdeņos varētu atrasties krievu zemūdene, Zviedrijas varasiestādes savos komentāros Krievijas vārdu nav izcēlušas.
Krievija ir noliegusi, ka tās zemūdene atrastos šajā rajonā, un tā vietā norādīja uz Nīderlandi kā iespējamo noslēpumainā kuģa izcelsmes vietu.
Atbildot uz to, Nīderlandes Aizsardzības ministrija norādīja, ka tās zemūdene jau kādu laiku neatrodas šajā teritorijā un pēc militārām mācībām kopā ar Zviedrijas floti devusies uz Tallinu.
Jēransons žurnālistiem atzina, ka zemūdeni atrast ir ļoti grūti un līdz šim meklējumi bijuši bez rezultātiem.
"Mums agrāk nekad tas nav izdevies un nevienam citam arī," viņš piebilda.
Tomēr viņš paziņoja, ka operācija turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams.
80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ. Tomēr visā šajā laikā Zviedrijai neizdevās notvert nevienu no krievu zemūdenēm.
Izņēmums bija gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.
Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei "no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas", tāpēc atrašanās vieta noteikta "kļūmīgi" un "sliktas redzamības apstākļos" zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.
