Lietuvai pirms eiro ieviešanas 2015.gada sākumā koordinēšanas darbiem jāiesaista uzņēmēju organizācijas un pilsoniskā sabiedrība, tā Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroja Latvijā rīkotajā diskusijā par mācībām no eirozonas satricinājumiem un izaicinājumiem norādīja pašreizējais EP deputāts, kandidāts uz Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V/ETP).
Dombrovskis diskusijas dalībniekiem norādīja, ka Lietuva laicīgi interesējusies par eiro ieviešanu nākamgad un viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Lietuvā notiekošie priekšdarbi, lai pievienotos eirozonai, norisinās pietiekami sekmīgi.
"Man ir bijušas tikšanās, vēl kā Saeimas deputātam, ar Lietuvas finanšu ministru un ministrijas delegāciju, kuri neformāli vēlējās [eiro ieviešanas] jautājumus pārrunāt, bet jāatzīst, ka Lietuvas kolēģi ir ciešā kontaktā ar mūsu atbildīgajām iestādēm, kā arī uzņēmēju nozaru organizācijām, pārņemot pieredzi," sacīja Dombrovskis, iesakot Lietuvai nepieciešamajiem koordinēšanas darbiem piesaistīt uzņēmēju organizācijas un organizēto pilsonisko sabiedrību, lai uzņemtos koordinēšanas un skaidrošanas darbus.
Runājot par eiro ieviešanu Latvijā, deputāts atzina, ka pāreja no latiem uz eiro notika "necerēti gludi".
"Pat pie tik lieliem projektiem kā eiro ieviešana, kur ir daudz un dažādu aspektu, it kā visu saplāno, sagatavo, pārdomā, tāpat kaut kas kaut kā noiet greizi. Pie eiro ieviešanas tā nebija, viss tiešām notika tā, kā plānots, līdz pat tādam līmenim, ka mediji sūdzējās, ka nav par ko rakstīt, jo nebija skandālu un problēmu," sacīja Dombrovskis.
Kā ziņots, savā trīs stundas ilgajā uzklausīšanā EK amatam, Dombrovskis norādīja, ka eiro nav problēma, jo tā kā valūta darbojas ļoti labi.
"Tās maiņas likmes ir ļoti labas, valūta ir stabila. Apmēram viena ceturtdaļa valūtas rezervju tiek turētas eiro," skaidroja Dombrovskis, piebilstot, ka pie Eiropas problēmām vienmēr nevajag vainot eiro.
"Uzskatu, ka jāņem vērā trūkstošie un vājie posmi. Mēs redzam, ka piemērotās politikas ir devušas savus augļus. Šogad eirozona tiecas uz izaugsmi, un eirozonai turpmāk ir jāpaliek atvērtai."
Savukārt intervijā aģentūrai LETA Dombrovskis iepriekš skaidroja, ka jaunās EK mērķis būs ciešāk sasaistīt ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes mērķus ar sociālajiem un labklājības mērķiem, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un mazinātu ienākumu nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm, kas Latvijai ir ļoti aktuāls jautājums.
"Mērķis ir ciešāk sasaistīt ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes mērķus ar sociālajiem un labklājības mērķiem, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību gan starp ES dalībvalstīm, kas Latvijai ir ļoti aktuāls jautājums, gan ienākumu nevienlīdzības mazināšanu katrā ES dalībvalstī," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka tas ir būtisks jautājums arī Latvijai, jo valstij ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES.
Runājot par mērķu sasniegšanu, deputāts skaidroja, ka pašlaik būtisks jautājums ir ES konkurētspējas stiprināšana.
"Ir virkne iniciatīvu, kādā veidā to var nodrošināt un izvairīties no tā, ka ES varētu ieiet tādā kā ļoti lēnas izaugsmes vai pat stagnācijas scenārijā. Tas ietver arī starptautiskās tirdzniecības veicināšanu, bet, protams, veicot šīs sarunas, ir vairāki jautājumi, kas ES ir ļoti būtiski un ļoti principiāli, piemēram, attiecībā uz pārtikas drošību un personas datu aizsardzību. Nodokļu barjeras starp attīstītajām ekonomikām ir jāsamazina, bet tas nenozīmē, ka būtu jāmazina ES pārtikas drošuma standarti vai jāveic citi pasākumi," uzsvēra Dombrovskis, piebilstot, ka tiešo nodokļu joma ir katras dalībvalsts kompetencē, jo ES pamatā regulē netiešos jeb patēriņa nodokļus.
"Ja runājam konkrēti par Latviju - jā, mums nodokļu slogs ir viens no zemākajiem ES, bet to nevar teikt attiecībā uz nodokļu slogu zemu atalgotajiem strādājošajiem. Līdz ar to tiešām ir jāvērtē, kādā veidā šis nodokļu slogs tieši šajā segmentā tiktu mazināts, protams, balansējot to ar budžeta iespējām. Arī nodokļu politiku ir iespējams vērst gan uz ekonomiskās izaugsmes, gan uz nevienlīdzības mazināšanas mērķu sasniegšanu," uzskata Dombrovskis.
