Pirms pusgada Krievijas anektētajā Krimas pussalā svētdien, tāpat kā daudzos Krievijas Federācijas reģionos, notikušas Maskavas rīkotas vēlēšanas.
Ukrainas ārlietu ministrija apstrīdējusi to likumību, norādot, ka vēlēšanu organizētāji var tik saukti pie atbildības par varas sagrābšanas mēģinājumu. Vēlēšanas nav atzinušas arī valstis, kas neatzīst Krimas aneksiju. Ukrainas mediji vērš uzmanību uz to, ka balsošanā pat saskaņā ar oficiāliem datiem piedalījušies tikai mazliet vairāk nekā puse Krimas balsstiesīgo iedzīvotāju un pat daļa no tiem, kuri martā atbalstīja Krimas pievienošanu Krievijai, tagad jūtas vīlušies.
«Mēs aicinām starptautisko sabiedrību nosodīt tā dēvēto vēlēšanu sarīkošanu Krimā un Sevastopolē. Tāpat sagaidām, ka civilizētā pasaule dos pienācīgu vērtējumu Krievijas okupācijas varasiestāžu pretlikumīgajai rīcībai, – tās turpina apspiest, diskriminēt un represēt Krimas tatārus, ukraiņus un citu nacionalitāšu pārstāvjus, kuri nav samierinājušies un nekad nesamierināsies ar Krimas okupāciju,» sacīts BBC citētajā Ukrainas ārlietu ministrijas paziņojumā. Tajā norādīts, ka Krievijas sarīkotais vēlēšanu farss ir neleģitīms, tam nebūs nekādu seku no juridiski tiesiskā viedokļa, bet personas, kas iesaistītas šīs balsošanas organizēšanā, var tikt sauktas pie atbildības. Saskaņā ar Ukrainas likumdošanu to rīcība var tikt kvalificēta kā varas sagrābšanas mēģinājums, par ko draud līdz pat 10 gadu cietumsods. Reuters atgādina, ka Ukraina paudusi ciešu apņemšanos atgūt Krimu, – pagājušās nedēļas nogalē uz to, uzstājoties starptautiskā konferencē Kijevā, norādījis arī prezidents Petro Porošenko. Savukārt Krievija, uzsverot, ka Krimas iedzīvotāji vienkārši izvēlējušies atgriezties valstī, kurai jūtas piederīgi, skaidrojuši, ka «šis vilciens jau ir aizgājis».
Abu valsti mediji diametrāli pretēji vērtē svētdien notikušo balsojumu, kurā tika ievēlēti 75 reģionālā parlamenta deputāti, kā arī sadalītas vietas pilsētu (tajā skaitā Sevastopoles, kurai piešķirts atsevišķa Krievijas Federācijas subjekta statuss) un municipālajās padomēs. Krievijā uzsvars tiek likts uz to, ka ar šo balsojumu, kurā pārliecinošs vairākums iedzīvotāju atbalstījuši prezidenta Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, Krimas iedzīvotāji vēlreiz apstiprinājuši savu izvēli. Tas, ka saskaņā ar oficiālajiem datiem iespēju nobalsot vēlēšanās izmantojuši tikai 52,91% pussalas iedzīvotāju, tos nemulsina – Krievijā vidējā vēlētāju aktivitāte nav lielāka. Arī pašreizējais pussalas vadītājs Sergejs Aksjonovs sarunā ar RIA Novosti uzsvēris, ka nav korekti balsotāju aktivitāti salīdzināt ar to, kāda bija 16. martā, kad pārģērbtu Krievijas militārpersonu (tā dēvēto zaļo cilvēciņu) aizsegā notika balsojums par pievienošanos Krievijai, – toreiz tika vēstīts par gandrīz 82% nobalsojušo. «Tagad nedarbojās mobilizācijas faktors. Kad notika referendums, visi bija koncentrējušies, jo Krima reāli tika apdraudēta. Kad nav šādas asas konflikta situācijas, ļaudis mēdz atslābt,» skaidrojis S. Aksjonovs, kura versiju atkārto arī prokrieviskie politologi.
Savukārt Ukrainā tiek saskatīti citi notikušā iemesli. Krimas tatāru medžlisa vadītājs Refats Čubarovs, kuram iebraukšana anektētajā Krimā ir liegta, skaidrojis, ka medžlisa aicinājumā boikotēt šīs nelikumīgās vēlēšanas ieklausījušies ne tikai tatāri, bet arī ukraiņi un krievi. «Daļa Krimas sabiedrības tās vienkārši boikotēja. To vidū bija ne tikai tie, kuri martā iebilda pret referendumu un kopš tā laika pārliecinājušies, ka viņiem bija taisnība. Es redzu, ka tagad viņiem pievienojušies arī nopietna daļa to, kuri, iespējams, savulaik arī priecājās par Krievijas atnākšanu. Palēnām, bet arī viņi atskurbst,» sarunā ar izdevumu Krim.Realiji sacījis R. Čubarovs. Viņš paudis pārliecību, ka oficiālie dati par vēlētāju aktivitāti ir pārspīlēti. Tikai stundu pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa vēstīja, ka nobalsojuši 45,26% vēlētāju, taču pēkšņi šis skaitlis strauji palielinājies, lai gan aculiecinieki apgalvo – nekāda lielā vēlētāju aktivitāte pašā svētdienas vakarā neesot bijusi novērojama.
Krimas tatāru negatīvā nostāja pret okupācijas režīmu ir izskaidrojama ne tikai ar padomju laikos piedzīvotajām represijām. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kura vadītajai misijai pirmo reizi kopš aneksijas izdevies pabūt Krimā, pagājušonedēļ Reuters skaidrojis, ka tie pussalas iedzīvotāji, kuri iestājas par Ukrainas teritoriālo nedalāmību un iebilst pret Krimas nonākšanu Krievijas pārvaldībā, regulāri tiek diskriminēti un iebiedēti. «Bruņoti vīri veic reidus mājās, mošejās, uzņēmumos,» stāstījis N. Muižnieks, piebilstot, ka aizturētajiem parasti tiek inkriminēta ekstrēmistiska satura literatūras glabāšana, jo šo Krievijas likumu iespējams interpretēt ļoti plaši.
Vēlēšanu laikā zināmas neskaidrības radījuši nepilnīgie vēlētāju saraksti, to, ka vēlētāji reizēm tajos nav spējuši atrast savus vārdus, apstiprinājuši arī vēlēšanu komisijas darbinieki. Tāpat līdz pat pēdējam brīdim nav bijis skaidrs, vai vēlēšanās būs iespēja piedalīties tiem pussalas iedzīvotājiem, kuri nav vēlējušies savas Ukrainas pases apmainīt pret Krievijas personu apliecinošiem dokumentiem. Pirms divām nedēļām tika ziņots, ka balsot ļaus arī Ukrainas pasu īpašniekiem, pāris dienas pirms balsojuma Centrālā vēlēšanu komisija skaidroja, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai Krievijas pilsoņi ar šīs valsts pasēm, taču vēlēšanu dienā tomēr atļauts balsot arī ar Ukrainas pasēm. Šādu vēlētāju gan neesot bijis daudz, atzinusi Centrālā vēlēšanu komisija, netieši apstiprinot, ka viņi savu izvēli jau izdarījuši par labu Ukrainai un negrasās ar savu balsojumu atbalstīt okupācijas varu. Krimas žurnālists Ševkets Nematullajevs gan vēstījis, ka daļa Ukrainas patriotu apzināti bojājuši kaimiņvalsts vēlēšanu biļetenus – tajos zīmēta Ukrainas simbolika, ierakstīti populāru ukraiņu politiķu vārdi vai pret V. Putinu un Krieviju vērsti lozungi un saukļi.
Ziņu aģentūra Reuters norāda, ka pašreizējā situācijā vīlušies ir arī daļa to pussalas iedzīvotāju, kuri martā cerēja, ka izstāšanās no Ukrainas nozīmēs lielāku patstāvību. Kādreizējā padomju līdera Leonīda Brežņeva mazdēls Andrejs, kurš vada Krimas Sociālā taisnīguma komunistisko partiju, uzsvēris, ka nekādas politiskās konkurences vēlēšanās nav bijis, jo pārliecinoši dominējošā ir Vienotā Krievija. «Aptuveni pirms diviem mēnešiem ļaudis brīvprātīgi sāka piespiest iestāties šajā partijā. Tas attiecās uz amatpersonām, vietējo administrāciju vadītājiem, veikalu direktoriem, medicīnas iestāžu darbiniekiem. Pēkšņi visi bija iestājušies Vienotajā Krievijā,» viņš stāstījis. Šādu vērtējumu apstiprina balsošanas rezultāti – Vienotā Krievija ieguvusi vairāk nekā 70% balsu balsojumā par partiju sarakstiem, bet vēl izteiktāks ir tās pārsvars vienmandāta vēlēšanu apgabalos, kuros šīs partijas kandidāti ieguvuši visus 25 mandātus.
