Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Maskava noliedz, ka tā Ukrainā būtu izvietojusi regulārās armijas daļas, kas cīnās pret Ukrainas karaspēku, tomēr pēdējo nedēļu laikā parādījušies daudzi pierādījumi, kas liecina par Krievijas karavīru atrašanos Ukrainā.
Šobrīd Ukrainā atrodas 7000 līdz 8000 Krievijas karavīru, paziņoja Krievijas Karavīru māšu komitejas vadītāja Valentīna Meļņikova. Viņas vadītā komiteja Krievijā ir vadošā organizācija, kas pārstāv karavīru ģimenes.
Atsaucoties uz pašu aprēķiniem, viņa norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā uz Ukrainu nosūtīti 10 000 līdz 15 000 Krievijas karavīru.
"Diemžēl es esmu pārliecināta, ka man ir taisnība," ziņu aģentūrai AFP atzina Meļņikova. Šie aprēķini balstīti ģimeņu liecībās, kurās vīri un dēli nosūtīti uz manevriem, bet tad pārtraukuši sazināties.
"Armijas komandieri veic slepenas specoperācijas," sacīja Meļņikova, Aizsardzības ministrijas Sabiedriskās padomes locekle.
Krievijas varasiestādes noteikušas pilnīgu informācijas izplatīšanas aizliegumu par karavīru norīkojuma vietām, norāda cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Karavīru māšu komiteja un biedrība "Pilsoņi un armija" - vēl viena tiesību aizstāvju organizācija, kas pārstāv karavīrus - atzīst, ka tām nav oficiālas informācijas par bojāgājušajiem karavīriem.
Tomēr aktīvisti, atsaucoties uz informāciju no radiniekiem un pašiem karavīriem, apliecina, ka Ukrainā kritušo karavīru skaits pārsniedzot 200.
Ukrainā krituši aptuveni 100 Čečenijā bāzētās 18.kājnieku brigādes karavīri, sacīja biedrības "Pilsoņi un armija" vadītājs Sergejs Krivenko un Karavīru māšu komitejas Sanktpēterburgas nodaļas vadītāja Ella Poļakova.
"Varasiestādēm vajadzētu pateikt, kāpēc karavīri iet bojā citas valsts teritorijā un kāpēc tās par to klusē," sacīja Poļakova, Krievijas prezidenta konsultatīvās cilvēktiesību komitejas locekle.
Krievijas opozīcijas likumdevējs Ļevs Šlosbergs, kurš izmeklē liecības par Krievijas karavīru atrašanos Ukrainā, sestdien ziņu aģentūrai AFP atzina, ka Ukrainā dzīvību zaudējuši aptuveni 100 Pleskavas desantnieku.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
Krievijas regulārās armijas karavīri atbalsta krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, cīnās kopā ar tām un to rindās, vēl ceturtdien atzina augsta ranga NATO amatpersona.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji liedzās, ka Krievija veiktu Krimas okupāciju. Ukrainas armijas bāzes Krimā bloķē "vietējās pašaizsardzības vienības", skaidroja Putins, norādot arī, ka Krievijas armijas formas, kādās bija tērpti šie "kaujinieki", varot nopirkt kurā katrā "veikalā".
17.aprīlī, kad Kremlis okupēto Ukrainas pussalu jau bija anektējis, Putins atzina, ka militārās operācijas Krimā, kuru rezultātā Ukraina zaudēja kontroli pār pussalu, veikuši Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
