Pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas Kijevā svētdien, protestējot pret pamiera izsludināšanu valsts austrumos, pulcējās vairāki simti demonstrantu.
Brīvprātīgo bataljona "Donbass" pārstāvis nolasīja aicinājumu prezidentam Petro Porošenko, kurā Ukrainas tautas vārdā lūdza izbeigt pamieru, ieviest Ukrainā karastāvokli, nodrošināt karavīrus ar vajadzīgajiem ieročiem, pilnvarot viņus veikt teroristu iznīcināšanas pasākumus, kā arī pieprasīt Eiropas Savienības valstīm un ASV, lai tās pret Krieviju ievieš trešo sankciju kārtu.
Porošenko piektdienas vakarā paziņoja, ka vienpusēji izsludinātā ugunspārtraukšana valsts austrumos tiek pagarināta uz 72 stundām.
Prezidents norādīja, ka cer šajā laikā panākt progresu sarunās par viņa piedāvāto miera plānu.
Daļa separātistu līderu arī paziņojuši, ka turpmākās trīs dienas ievēros ugunspārtraukšanu, kamēr citi to noraidījuši.
Iepriekš Kijevas vienpusēji izsludinātās ugunspārtraukšanas termiņš beidzās piektdien plkst.22, taču tagad tas pagarināts līdz pirmdienai, 30.jūnijam, plkst.22.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
