Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Pasaulē

Izglābts Vācijas dziļākajā alā ievainotais pētnieks

© scanpix

Pēc pusotru nedēļu ilgušās vērienīgās glābšanas operācijas glābējiem no Vācijas dziļākās alas izdevies evakuēt pētnieku, kurš bija smagi ievainots.

52 gadus vecais speleologs Johans Vesthauzers virszemē tiks izcelts plkst.11.44 pēc vietējā laika (plkst.12.44 pēc Latvijas laika). Viņš tika evakuēts caur līkumotām ejām un šaurām plaisām, kas stiepjas vairāk nekā sešu kilometru garumā.

Vesthauzers kopā ar diviem biedriem aizpagājušā nedēļas nogalē devās pētīt Rīzendingas alu sistēmu, kas atrodas kalnos pie Austrijas robežas.

Grupu aptuveni kilometra dziļumā pārsteidza akmeņu nogruvums, kurā Vesthauzers guva galvas un krūšu kurvja traumu. Pārējie divi biedri negadījumā necieta. Viens no viņiem spēja izkļūt no alas, lai saceltu trauksmi, bet otrs palika pie cietušā biedra.

Cietušā evakuēšanai bija izvērsta plaša glābšanas operācija, kurā piedalījās vairāk nekā 200 Vācijas, Austrijas, Šveices un Itālijas kalnu glābēju komandas.

Eksperti jau iepriekš brīdināja, ka cietušā evakuēšana no 1000 metru dziļuma sarežģītajā alu sistēmā varētu aizņemt vismaz nedēļu. Pat pieredzējušam alpīnistam vai alu pētniekam izkļūšana no alas aizņemtu vismaz desmit stundas, taču glābēju komandai līdzi jānes nestuves ar ievainoto, kuram smadzeņu traumas dēļ jāatrodas horizontālā stāvoklī.

Ceļā viņiem bija jāpārvar pazemes ezeri, šauras ejas un beigās jātiek augšā pa aptuveni 300 metrus augstu vertikālu eju. Draudus cietušā veselībai radīja arī fakts, ka gaisa temperatūra alu sistēmā ir aptuveni plus trīs grādi pēc Celsija skalas.

Apjomīgo glābšanas operāciju veica vairāk nekā 200 kalnu glābēji no Vācijas, Austrijas, Šveices un Itālijas. Vesthauzera pārvietošanu pa posmiem veica atsevišķas glābēju grupas.

Bavārijas amatpersonas atteikušās minēt, cik daudz varētu izmaksāt sarežģītā un apjomīgā glābšanas operācija, bet Vācijas mediji jau prognozē, ka tā izrādīsies dārgākā glābšanas operācija Vācijas vēsturē un izmaksas varētu sniegties vairākos miljonos eiro.

1995.gadā atklātā Rīzendingas alu sistēma ir sarežģīta, jo tajā ir daudzi milzīgi paplašinājumi, šauras ejas, vertikālas ejas un pazemes ezeri. Eju tīkls kopumā stiepjas 19,2 kilometru garumā un 1148 metru dziļumā zem zemes. Ieeja Rīzengingas alu sistēmā atrodas aptuveni divu kilometru augstumā Bavārijas Alpos, kurai var piekļūt tikai kāpienā pa stāvu klints sienu vai nolaisties ar helikopteru.

Vesthauzers ir pieredzējis alu pētnieks un viens no Rīzendingas alu sistēmas atklājējiem.