Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēmuši noteikumus, lai stingrāk aizsargātu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju personas datus attiecībā uz to atklāšanu citām pasaules valstīm, biznesa portālam "Nozare.lv" paziņoja EP pārstāve Laine Ašmane.
Jaunie noteikumi sniegtu iedzīvotājiem vairāk iespēju ietekmēt to, kas notiek ar viņu datiem, vienlaikus arī atvieglojot uzņēmumu iespējas pārsūtīt datus ES robežās. Deputāti noteica stingrākus sodus par noteikumu neievērošanu - uzņēmumiem var nākties maksāt līdz pat 100 miljonu eiro naudas sodu vai sodu, kas sasniedz 5% no apgrozījuma pasaulē.
Pieņemtie noteikumi atjaunina 19 gadus senos ES datu aizsardzības noteikumus, pielāgojot tos pašreizējai informācijas tehnoloģiju videi, globalizācijai un pieaugošajai vajadzībai izmantot internetā atrodamos personas datus noziegumu izmeklēšanai.
"Man ir skaidrs vēstījums ES Padomei: jebkādi mēģinājumi vēl ilgāk kavēt ES datu aizsardzības reformu būs bezatbildīgi. Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai mēs pieņemtu spēcīgus vienotus ES noteikumus datu aizsardzībai. Ja dažas dalībvalstis arī pēc divus gadus ilgušām sarunām joprojām to nevēlas, pārējām vajadzētu rīkoties bez šo valstu iesaistīšanas," norādīja EP ziņotājs par vispārējo datu aizsardzības regulu Jans Filips Albrehts (Zaļie/EFA, Vācija).
"Vēlos paust savu neapmierinātību ar ES Padomi vai vismaz dažām dalībvalstīm, kas aizkavē mūsu izvirzīto mērķu sasniegšanu, proti, pieņemt datu aizsardzības likumu paketi vēl pirms pašreizējā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņa beigām," norādīja ziņotājs par personu datu apstrādi noziegumu izmeklēšanas un sodu piemērošanas nolūkos Dimitrioss Droutsass (S&D, Grieķija).
Lai vairāk aizsargātu ES iedzīvotājus pret izlūkošanas darbībām, kas līdzīgas 2013.gada jūnijā publiskotajām ASV spiegošanas aktivitātēm, deputāti pieprasa jebkuram uzņēmumam, piemēram, meklētājprogrammai, sociālajam tīklam vai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam, saņemt atļauju dalībvalsts iestādēs, pirms atklāt šos datus trešajām valstīm. Uzņēmumam par attiecīgo pieprasījumu būtu jāinformē arī datu īpašnieks.
Uzņēmumiem, kas šos noteikumus pārkāps, būs jāmaksā sods līdz 100 miljonu eiro apmērā vai līdz 5% no gada apgrozījuma pasaulē atkarībā no tā, kura no summām lielāka. Eiropas Komisijas sākotnējais ierosinājums bija noteikt sodu līdz vienam miljonam eiro vai 2% no apgrozījuma pasaulē.
Jaunie noteikumi stingrāk aizsargātu arī datus internetā. Tas attiecas uz personas tiesībām uz datu dzēšanu un jauniem ierobežojumiem attiecībā uz profilēšanu jeb mēģinājumiem analizēt informāciju par personas darbu, ekonomisko stāvokli, atrašanās vietu u.c. Noteikumi paredz prasību saprotami skaidrot privātuma politiku. Ikvienam interneta pakalpojumu sniedzējam būs iepriekš jāsaņem brīvi izvēlēta, apzināta un nepārprotama piekrišana no personas, kuras datus tas vēlas profilēt.
Datu aizsardzības paketi veido divi likumi - vispārējā datu aizsardzības regula, kas attiecas uz personas datiem, ko apstrādā publiskas vai privātas struktūras visā ES, un direktīva par personas datu apstrādi nolūkā novērst, izmeklēt vai krimināli sodīt par noziegumiem.
Deputāti trešdienas balsojumā pieņēma EP pirmā lasījuma nostāju, lai nostiprinātu līdz šim tiesību akta izstrādē ieguldīto darbu. Nākamajam Eiropas Parlamenta sastāvam, ko ievēlēs maijā, par galīgo redakciju būs vēl jāvienojas ar dalībvalstīm, tomēr jaunie deputāti varēs pieņemt lēmumu arī sākt tiesību akta izstrādi no sākuma.
Regulu deputāti pieņēma ar 621 balsi par, 10 pret un 22 atturoties. Direktīvu apstiprināja ar 371 balsi par, 276 pret un 30 atturoties.
