Dīķi Upesciemā apjož 10 metru aizsargjosla, kurā nedrīkst būvēt dzīvojamo māju vai pirti. Turklāt šajā vietā aizsargjosla ietilpst arī vēl plašākā dabas un apstādījumu teritorijā, kurā arī apbūve ir strikti ierobežota. Šajā teritorijā gan ir pieļaujama, piemēram, eliņa jeb laivu novietnes izbūve.
Īpašuma ”Dzīpari”, kurā ietilpst daļa dīķa un sauszemes, īpašnieks, saņemot būvatļauju no Garkalnes būvvaldes, pašā krastā uzsāka būvniecību. Lai gan būvatļauja saņemta laivu novietnes būvniecībai, iedzīvotāji uzskata, ka krastā neatļauti tiek būvēta māja.
”Jūs paskatieties! Tas taču nav eliņš. Liela celtne ar betona blokiem! Dīķis arī nav tik liels, lai šādā it kā eliņā novietotu tik lielas laivas. Protams, ka tas bija uzreiz redzams, ka te nebūs nekādas laivu piestātnes. Kaimiņiene, kura dzīvo aiz šīs mājas, piefiksēja, ka bija ierīkotas pat apsildāmās grīdas. Tā ir māja! Mums visiem te ir tā aizsargjosla, visi esam sabūvējuši dzīvojamās mājas attālumā, bet viens var pārkāpt likumu un būvēties pie paša krasta!” raidījumam stāsta Upesciema iedzīvotājs Ļevs.
Garkalnes būvvaldes vadītājs Jānis Dambis apstiprina, ka veiktie būvdarbi neatbilst eliņa projektam, ”Dzīparu” saimnieks sodīts par apsildāmo grīdu izbūvi. Pērn publiskajā apspriešanā tika noraidīta ”Dzīparu” saimnieku iecere mainīt dabas un apstādījumu teritoriju uz savrupmāju apbūves teritoriju. Tomēr šogad saimnieki atkārtoti vērsušies būvvaldē ar ieceri koriģēt šo pašu dabas un apstādījumu joslu tā, lai tajā varētu atrasties pirts.
Pirts dabas un apstādījumu joslā var atrasties, tomēr tai jābūt ārpus 10 metru platās aizsargjoslas gar krastu, tāpēc arī pie šāda scenārija, lai legalizētu būvi, ”Dzīparu” saimnieki pieprasījuši piebērt dīķi. Vēl pirms publiskās apspriešanas noslēgšanās 10. aprīlī aizbēršanai būvvalde izsniegusi atļauju.
Atšķirībā no upēm un ezeriem mākslīgi veidotās ūdenstilpēs īpašniekiem nevarot aizliegt piebēršanu, skaidro raidījumam J. Dambis. Tiesa, publiski pieejamā informācija vēsta, ka Garkalnes pašvaldība neatbalsta arī dīķu aizbēršanu.
”Mani mulsina, kā var mainīt lokālplānojumu vienas personas interesēs, ja lokālplānojums būtu jāmaina sabiedrības interesēs? Man tas nav saprotams! Kāpēc tā vietā, lai nosodītu centienus pārkāpumu legalizēt, pašvaldība nostājas viena īpašnieka pusē?” vaicā iedzīvotāja Vizma.
”Kad sākām būvēt laivu novietni, būvniecības laikā radās ideja, ka eliņā varētu ievietot arī pirti, atsevišķā telpā. Lai pirti varētu nodot ekspluatācijā, bija nepieciešams mainīt teritoriālo plānojumu, jo pašreizējā plānojumā pirts nevar atrasties. Tāpēc sākotnēji vēlējāmies mainīt plānojumu uz savrupmājas apbūves teritoriju, bet māja tur nebūtu, cilvēki bija pārpratuši. [..] Sapratām, ka tā bija kļūda, ieceri publiskajā apspiešanā arī noraidīja, tagad gribam koriģēt esošo dabas un apstādījumu joslu. Laivu novietne tur būs, nav runa par savrupmāju. Vienkārši nepieciešama pirts, par ko iedomājāmies vēlāk. Tomēr pirtij ir jābūt ārpus 10 metru aizsargjoslas, tāpēc gribam izdarīt visu likumīgi - piebērt krastu tik, cik tas ir nepieciešams. Varam uzbērt krastu tik, cik mums to vajag, jo tas ir privātīpašums. [..] Ja cilvēki baidās, ka mūsu ēka aizsegs viņiem skatu, un apelē pie tā, ka tīrījuši visus šos gadus, arī šī īpašuma robežās, jā, tam es piekrītam, paldies viņiem. Bet toreiz mūsu dīķa daļai bija cits īpašnieks. Varbūt viņiem bija vienošanās. Tomēr tagad man tas neinteresē. Kāds man ar to sakars? Mūs vairs neskar nekādas mutiskas vienošanās. Esam tiesīgi celt eliņu ar pirti un piebērt krastu,” "Bez Tabu" skaidro ”Dzīparu” saimnieku pilnvarotais pārstāvis Alvis Adamovičs.
Avots: Bez Tabu
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
V ilis Gutmanis
Šodien, 23:08
