Skābētus kāpostus šajā laikā prasmīgas saimnieces parasti jau ir sarūpējušas pašas, atliek vien izvēlēties, kādus ēdienus no tiem gatavot, – sautēt, izmantot tos salātos, bet varbūt ir kāre pēc pīrādziņiem ar kāpostiem.
Skābēti kāposti ir bagāti ar vitamīniem – B grupas, C un K vitamīnu, kā arī minerālvielām – kalciju, dzelzi, fosforu, sēru, cinku u. c. Skābētu kāpostu kaloritāte ir ļoti zema – 25 kilokalorijas 100 gramos produkta. Skābu kāpostu sulu rekomendē, ja ir hroniski aizcietējumi, hemoroīdi, to lieto, lai samazinātu ādas sausumu, likvidētu pigmentācijas plankumus. Tomēr ar šo sulu sāls dēļ nevajadzētu aizrauties tiem, kam sāls lietošana ir jāierobežo. Ja ir cukura diabēts, ieteicams dzert kāpostu sulu, kam pievienots nedaudz citrona sulas.
Vislabākais laiks kāpostu skābēšanai ir septembra otrā puse līdz pat novembra vidum. Skābēšanai neder agrās šķirnes, tai izmanto tikai baltas galviņas, jo zaļās lapas padara kāpostu sulu rūgtu. Kāpostus nereti izmanto dažādās diētās – ja rodas izsalkuma sajūta, droši un bez ierobežojuma var grauzt kāpostus. Šim nolūkam var izmantot arī skābētus kāpostus. Tos noskalot, lai kāposti nebūtu tik skābi, gan nav ieteicams, jo nomazgāsies viss labums. Nav ieteicams arī apbērt ar cukuru. Labāk skābētos kāpostus nospiest un apliet ar ābolu sulu.
***
Eksperta viedoklis
Andis Brēmanis, dietologs
– Skābēti kāposti ir ziemas produkts, vasarā tos neēd. Kāpostu skābēšana ir viens no labākajiem veidiem, kā tos saglabāt ziemai. Kāpostu skābēšana saistīta ar pienskābas vides un labo baktēriju veidošanos, kas, protams, pēc termiskas apstrādes iet bojā. Labs risinājums – skābos kāpostus izmantot salātos. Protams, var vārīt arī zupu, sutināt un lielās jubilejās šmorēt, bet ne ikdienā. Vienīgā problēma – skābētiem kāpostiem ir pievienots arī sāls. Tiem, kam ir problēmas ar asinsspiedienu, raksturīga tūska, liekais svars un celulīts, nebūtu vēlams pārāk aizrauties ar skābētu kāpostu ēšanu. Protams, ēdienkartes dažādošanai skābus kāpostus var tajā iekļaut. Kāpostos – gan svaigos, gan skābētos – ir C vitamīns, arī balastvielas, šķiedrvielas, kas veicina zarnu darbību, un minerālvielas.
***
NODERĪGI!
Kāpostu skābēšanai vislabāk izmantot stikla trauku, sliktākajā gadījumā – emaljētu. Nekādā gadījumā nevajag ņemt plastikāta vai cinka trauku.
Ieskābētus kāpostus pirmās 2–3 dienas iesaka turēt virtuvē, bet pēc 5–7 dienām pārnest uz lodžiju vai balkonu, jo tad uzlabojas rūgšanas process un garša.
Divas reizes dienā kāpostus nepieciešams paspaidīt ar koka lāpstiņu – līdz pat trauka dibenam.
Ar kāpostiem kopā var skābēt arī citus dārzeņus un pat augļus, arī ābolus. Tie labi ieskābējas un piešķir kāpostiem īpašu garšu un aromātu.
Kāposti jāglabā aukstumā – optimālā temperatūra ir apmēram 0°C.
Skābētiem kāpostiem pilnībā jābūt pārklātiem ar šķidrumu.
Ja nav pietiekami daudz sulas, kāposti kļūst tumšāki, zaudē garšu un C vitamīnu.
