Jumta siltināšanai ir svarīga nozīme ēkas kopējā energopatēriņa samazināšanā. Jāatceras, ka arī mitrums, ko rada laika apstākļu maiņa un temperatūras svārstības, var samazināt ēkas siltumnoturību un radīt daudzus bojājumus, kā arī apdraudēt ēkas konstrukcijas.
Tāpēc laikus jādomā par jumta ventilāciju, jāizvēlas kvalitatīvi materiāli, kā arī siltināšanas darbi jāveic pareizi.
Pieredzējuši ražotāji piedāvā jumta konstrukciju siltināšanas sistēmu, kas nodrošina arī ventilāciju. Izmantojot siltināšanas materiālus, arī svarīgi ievērot ražotāja norādes, kurās ir paskaidrots, kā konkrētais materiāls lietojams. Visbiežākās kļūdas saistītas ar pavirši veiktiem siltināšanas darbiem un ar tvaika izolācijas neesamību vai nekvalitatīvu tās ieklāšanu.
Jānodrošina ventilācija
Jumtu konstrukciju veidošanā, siltināšanā un segumu uzklāšanā bieži pieļauj kļūdas, kas vēlāk rada dažādu raksturu problēmas. Ir daudz nianšu, kuras var nezināt par jumta konstrukciju kvalitāti, piemēram, par labas jumta ventilācijas nepieciešamību, uzsver Armands Liede, jumiķa amata meistars, sertificēts jumtu eksperts un SIA Niedru jumti valdes priekšsēdētājs.
Ja nav nodrošināta pietiekama siltumizolācija un ventilācija vai tā nav ierīkota vispār, vietās, kur uz jumta sakrājas daudz sniega, gaiss zem jumta seguma uzsilst tādā mērā, ka sniega kušana izraisa lāsteku un ledus sablīvējumu rašanos. Tas nozīmē, ka ūdenim ir iespēja pakļūt zem jumta seguma. Ūdens kondensāts uz jumta konstrukcijām izraisa bojājumus, kas rada pūšanu un pelēšanu. Savukārt, ja gaisa plūsma, kas ieplūst jumta dzegas daļā un izplūst jumta kores daļā, ir pietiekama, mitrums tiek ātri izvēdināts un jumta konstrukcijas ir pasargātas no ūdens kondensāta radītajiem bojājumiem.
Bieži sastopama kļūda ir slīpo koru aiztaisīšana. Tas nozīmē, ka gaisa plūsmai zem jumta seguma nav izejas un izveidojas vieta, kur krājas kondensāts. Īpaši izteikti tas ir gadījumos, ja nav horizontālās kores, uz kuru novadīta gaisa plūsma. Šādā veidā tiek pilnīgi apturēta gaisa cirkulācija. Lai gan jumts ir mitrumizturīgs un ir segumi, kas labi elpo, tomēr zem jumta seguma veidojas kondensāts, kas ātri vien radīs nopietnas problēmas. Sevišķi bīstami tas ir gadījumos, kad jumts ieklāts ar metāla vai bitumena jumta segumiem.
Raksturīgākās kļūdas
Jāņem vērā, ka katram jumtam var būt sava specifika. Tomēr no kļūdām var izvairīties, piemēram, laikus plānojot jumta ventilāciju. Kļūda, ko pieļauj, klājot dažādus jumta segumus, neizveido pareizu kores ventilāciju. Tas nozīmē, ka, liekot siltumizolāciju, minerālvati klāj tieši zem OSB plāksnēm vai pretkondensāta plēves, neatstājot nepieciešamo spraugu ventilācijai. Papildu gaisa sprauga zem plēves nav nepieciešama, ja kā plēvi izmanto difūzijas membrānas, tas vienkāršo darbu izpildi.
Jau izbūvējot jumtu, noteikti jāņem vērā, kā gaisa plūsma virzīsies zem jumta, tādēļ jāparedz gaisa pieplūdes un izplūdes ceļi. Klājot plēvi, to nedrīkst pārlocīt pāri korei nepārgriežot. Tāpat visas kores, pirms uzliek nosedzošo materiālu, ir jānoblīvē ar gaisu caurlaidīgiem speciāliem kores blīvējumiem, lai mitrums un sniegs pa kori nenokļūtu zem jumta materiāla. Mitrums zem pretkondensāta plēves vai OSB plāksnēm ar laiku var sākt sūkties minerālvatē, un tā var zaudēt savas tehniskās īpašības.
No tā, kādu siltināšanas materiālu izvēlas, atkarīga tvaika izolācijas pielietošana. Jāuzsver, ka tvaika izolācija nebūs vajadzīga kokšķiedras vatei, ekovatei vai siltināšanas materiāliem, kas izgatavoti no aitas vilnas vai kaņepēm. Šie materiāli absorbē mitrumu sevī un vēlāk to izžāvē, neradot problēmas konstrukcijām. Savukārt, izvēloties minerālvati, putupolistirolu vai poliuretāna materiālus, tvaika izolācijai ir jābūt.
Kvalitatīvas plēves nozīme
Viena no raksturīgākajām kļūdām jumta siltināšanā ir saistīta ar plēves izvēli. Izvēloties lētākus materiālus ar cerību uz to rēķina ietaupīt, panāk pretēju efektu. Piemēram, izmantojot parasto pretkondensāta plēvi, nepieciešams atstāt gaisa spraugu. Papildus jālieto arī pretvēja izolācija, un tikai tad var klāt siltumizolācijas materiālu. Taupītāju kļūdīšanos vislabāk parāda aprēķins: parastā plēve maksā aptuveni 0,50 latu par kvadrātmetru, pretvēja plāksne – trīs lati par kvadrātmetru, pierēķinot darba izmaksas – apmēram vienu latu par kvadrātmetru par plēves un par pretvēja plāksnes montāžu. Tas nozīmē, viens jumta kvadrātmetrs izmaksās no četrarpus līdz pieciem latiem. Savukārt par diviem latiem par kvadrātmetru iespējams iegādāties kvalitatīvu difūzijas membrānu, kas veic pretkondensāta un pretvēja funkcijas, un tai nav jāatstāj arī gaisa sprauga. Tas nozīmē, ka darba apjoms samazinās (tikai plēves montāža), līdz ar to viena kvadrātmetra reālā izmaksa ir tikai 2,50 latu par kvadrātmetru. Tā ir naudas un laika ekonomija, arī kvalitāte ir ievērojami labāka. Bet pats galvenais – tas ir ilgmūžīgāks risinājums.
Bēniņi un siltināšana
Pēdējā laikā aizvien biežāk vēsturisko ēku pārbūves laikā tiek nolemts ēkas platību izmantot maksimāli lietderīgi un izbūvēt arī bēniņus, iegūstot jaunas izmantojamas telpas. Šīm ēkām visbiežāk ir skārda jumti. Bēniņu pārbūvē nepieciešams jumtu siltināt. To izbūve nav vienkāršs process. Lai nerastos problēmas ar kondensāta uzkrāšanos starp jauno skārda segumu un siltumizolējošo slāni, ir jāatstāj gaisa šķirkārta, kas nodrošinātu ventilāciju. Tiem, kas veic bēniņu pārbūvi, jāzina, ka skārda jumtu iekšpusē rodas daudz kondensāta un ka siltināšanā nepieciešams izmantot pretkondensāta plēvi, kas radušos mitrumu gan uztver, gan izvada.
Lai ēkā būtu optimāls klimats un nebūtu problēmu ar dzīvošanu bēniņtelpās, nepieciešams bēniņu izbūvi un jumta siltināšanu veikt reizē ar jumta seguma nomaiņu. Ja to neizdara, iespējama kondensāta uzkrāšanās un no tā izrietošās problēmas – paaugstināts mitrums, pelējums, iekšējās apdares bojājumi, jumta seguma ātrāka nolietošanās un ēkas konstrukciju bojāšanās.
Nemainot jumta segumu, risinājums varētu būt ar poliuretāna putām apstrādāt visu jumta segumu no apakšas, putām pielīpot pie jumta seguma, neveidojas gaisa starpkārta, kur veidoties kondensātam, vienīgi no telpas iekšpuses vajadzētu pareizi izveidot tvaika izolāciju un apdari.
Raksts sagatavots sadarbībā ar SIA Niedru jumti
**
NODERĪGI
• TVAIKA IZOLĀCIJA NEBŪS VAJADZĪGA, kokšķiedras vatei, ekovatei vai siltināšanas materiāliem, kas izgatavoti no aitas vilnas vai kaņepēm. Šie materiāli absorbē mitrumu sevī un vēlāk to izžāvē, neradot problēmas konstrukcijām.
• TVAIKA IZOLĀCIJAI IR JĀBŪT, izvēloties minerālvati, putupolistirolu vai poliuretāna materiālus.
