"Iekārtojot savu dzīvokli, es pārvarēju vairākus stereotipus, kas bija nogulsnējušies apziņā, kādam jābūt kārtīgam un latviskam miteklim," atzīst dziedātāja un jaunā aktrise, Latvijas Kultūras akadēmijas ceturtā kursa studente aktiermeistarībā Zane Dombrovska.
Pēc kopmītņu jeb dienesta viesnīcu perioda, kas izbaudīts, mācoties Rīgas Doma kora skolā, un īrēto istabiņu virknes, kad nav bijis drošības, vai mitekļa īpašnieks neizdomās, ka negrib vairs īrnieci, Zane nobriedusi sava dzīvokļa meklēšanai. "Uzsākot šos meklējumus, es konkrēti zināju, ko vēlos atrast. Man bija svarīgi, lai dzīvoklis būtu Rīgas centrā, lai tas būtu gaišs, pēdējā stāvā, ar autonomo apkuri, ne pārāk liels un pašvaldības, nevis saimnieka mājā. Izdzirdējuši šo manu vēlmju uzskaitījumu, tuvi cilvēki šūpoja galvu: "Zane, aizmirsti šo sapni vai arī sāc izsvītrot pa vienam punktam no savu vēlmju saraksta." Taču man paveicās – manām prasībām atbilstošs izrādījās jau pirmais dzīvoklis, ko apskatīju, kaut pirmais iespaids par to bija dramatisks. Šķita, ka atrodos būvlaukumā, nevis dzīvoklī, jo kāds bija sācis remontu un tad visu pametis pusratā, istabās arī mētājās izjauktas mēbeles, kas bija sakrautas kaudzēs."
Sākumā Zanei esot bijusi doma savā jaunajā īpašumā veikt kosmētisko remontu, bet šo jomu pārzinoši cilvēki brīdinājuši, ka tas neesot prāta darbs. "Visas komunikācijas pirms simts gadiem celtajā mājā bija nolietojušās, arī grīdas dēļi un logu rāmji teju turējās, tāpēc tikai ar pārkrāsošanu nekas nebūtu līdzēts. To uzzinot, mani pārņēma šausmas, jo nebiju rēķinājusies ar tik nopietniem remontdarbiem un kapitālieguldījumu. Zvanīju tētim uz Auci un teicu, ka dzīvoklī vajadzētu nojaukt pāris sienu, lai telpas nebūtu tik sadrumstalotas. Viņš, to izdzirdējis, mani aicināja norimties un iztikt ar nelielu remontu. Taču es nevēlējos atkāpties no sava sapņa, jo gribēju savā dzīvoklī justies labi. Noorganizēju draugu tusiņu, un visi kopīgi tikām galā ar sienām," smejoties Zane atceras aptuveni sešus gadus senus notikumus.
Daudz vērtīgu padomu viņai esot sniegusi interjera dizainere Agnese Melbārde, kuras ieteikumiem sākumā pretojusies. "Esmu diezgan neatkarīga būtne, tāpēc visu gribu darīt pēc sava prāta. Taču laikus aptvēru, ka man nav specifisku zināšanu ne par telpu pārplānošanu, ne par ūdens un kanalizācijas stāvvadiem, ne krāsu un faktūru saderību, ne vēl citiem specifiskiem jautājumiem, ar ko, taisot remontu un iekārtojot mitekli, nākas saskarties. Agnese man bija nepārvērtējama konsultante materiālu izvēles, interjera dizaina un citās praktiskās lietās."
Dziedātāja stāsta, ka neesot bijis tik daudz līdzekļu, lai varētu algot strādniekus, tāpēc daudz ko paveicis tēvs, draugi (Zane piemin mūziķus Raimondu un Oskaru Petrauskus) un arī viņa pati. "Atminos, kā brāļi Petrauski pēc kopīga koncerta, uzvalkus nenovilkuši, nesa augšā uz manu dzīvokli jaunu tualetes podu, ko atceļā no pasākuma bijām nopirkuši. Savukārt tētis tīrīja, špaktelēja un krāsoja gan griestus, gan sienas, gan darīja daudz ko citu. Protams, neiztikām arī bez speciālistiem, piemēram, kad vajadzēja pārlikt ūdensvadu virtuves zonā un to ierīkot vannasistabā. Tādas telpas iepriekš dzīvoklī nebija (tualete atradās kāpņu telpā), to uztaisījām no rīģipša, daļu platības atņemot virtuvei."
Zane atklāj, ka dzīvokļa pārveide esot notikusi pakāpeniski: ja nav bijis naudas lielām pārmaiņām, darījusi mazākus darbiņus, kamēr sakrājusi nepieciešamo naudas summu. Un arī lūkojusi, vai vecām lietām nevar iedvest otru elpu. "Daudzi ir priecājušies par kafijas galdiņu dzīvojamā istabā. Tas patiesībā ir sens kā Rīga, tapis kaut kad padomju gados. Taču, kad šai plastmasas mēbelei pēc dizaineres ieteikuma uzliku melna stikla virsmu, veco galdu vairs nevarēja atpazīt."
Dziedātāja uzskata, ka liels pluss mājokļa pārveidē bijis arī tas, ka darbi ritējuši bez steigas. "Bija laiks visu pamatīgi izdomāt."
Zane piebilst, ka košais mājoklis viņu iedrošinot ārpus tā sienām rīkoties tikpat drosmīgi, kā izvēloties krāsas dzīvokļa interjeram.
"Esmu apmierināta ar savu dzīvokli. Ja es visas telpas būtu ieturējusi gaišos toņos, kā sākumā iecerēju, interjers man ātri apniktu. Bet nu ir daudz spilgtu krāsu un dažādu interesantu elementu, līdz ar to uzmanība sadalās, es nenogurstu un interjers neapnīk," zina teikt dziedātāja un aktrise Zane Dombrovska.
Bez elektriskajām klavierēm mūziķes mājās neiztikt, bet uz molberta uzliktā Agneses Melbārdes glezna dziedātājai kalpojot kā iedvesmas avots, jo viņas tuvākās nākotnes plānos ietilpst muzikālais noformējums mākslinieces gleznu izstādei. Zanei piemīt arī māka ieraudzīt, kā no veca var tapt kaut kas jauns. "Draudzenes mammas mājās atradām antikvāru krēslu, kas prasījās pēc pārtapšanas. Kopā ar draugiem tam uzlikām jaunu polsterējumu un pārvilkām. Savukārt saplīsuša mikrofona kāja tagad man kalpo kā lampas kāja, bet kupolu uztaisīja no džinsa auduma cepures".
"Ja dzīvoklī neiebūvētu vannasistabu, virtuve būtu divas reizes lielāka. Taču es šo kvadrātmetru zudumu neizjūtu kā trūkumu, jo dizainere tik pārdomāti saplānoja, kur katra lieta (izlietne, skapji, plīts, ledusskapis, apkures katls, lete) virtuvē atradīsies, ka ir gan ērti saimniekot, gan šī telpas daļa ir vizuāli pievilcīga," uzskata dzīvokļa saimniece. Lai maksimāli izmantotu sienas plakni, virtuves skapīši sniedzas līdz pat griestiem. "Man nav pagraba vai pieliekamā, tāpēc vajadzēja paredzēt vietu ievārījumu burkām un daudz kam citam saimniecībā nepieciešamam." Virtuves iekārtas apakšējo daļu Zane pasūtījusi salonā Accenta, bet augšējos skapīšus – galdniecībā. Leti no dēļiem un lamināta meistarojuši draugi, bet par pamatīgiem metāla dībeļiem esot parūpējies dziedātājas onkulis. Lai telpu optiski paplašinātu, uz sienas, kas virtuvi atdala no vannasistabas, uzkrāsoti rombi. Tie tapuši pēc dizaineres Agneses Melbārdes zīmējuma. Sienu rotā viņas glezna, kas radusies Ķīnas apmeklējuma iespaidā, arī uz stikla plāksnēm, kas piestiprinātas pie sienas virtuves darba zonā, ir Agneses zīmējums.
Sākumā Zanei šķitis nepieņemami uz vienas sienas līmēt greznas tapetes spilgtā tonī, otru sienas fragmentu krāsot jūras zaļu, bet trešo sienas plakni noklāt ar melni baltiem rombiem. "Es kā tipiska latviete biju iecerējusi dzīvokli ieturēt gaišos, bēšos tonīšos. Taču man bija pietiekami daudz laika, lai saprastu, ka ir jārespektē dizaineres redzējums. Man bija iespēja pārliecināties, ka viss, ko viņa dara, sanāk labi." Dizaineres ieteikums esot bijis arī ar sienas fragmentu piesegt ārdurvis. Dīvāns iegādāts mēbeļu veikalā Asko, bet plauktiņš zem televizora – "Spicē".
"No dizaineres uzzināju, ka pelēkajai krāsai piemīt spējas "savākt" telpu. Tāpēc sienas vannasistabā krāsojām šajā tonītī, jo šajā telpā parasti ir daudz visādu krikumiņu," zina teikt Zane. Oriģinālā "glezna" ar tualetes papīra ruļļiem esot draugu dāvana, bet plaukti – tēva un onkuļa kopdarbs. Vēl omulīgajā vannasistabā atrodas duškabīne, kas esot vietējā uzņēmuma PAA ražojums, un veļas mašīna. Tā kā telpā ir ierīkota apsildāmā grīda, Zanei tajā ļoti patīkot uzturēties – dažkārt tur mācoties lomas vai dziesmas.
Dzīvojamā istaba un virtuve ir apvienotas, izmantojot atvērto plānojumu. Aiz bīdāmajām durvīm atrodas guļamistaba. "Sākumā mani biedēja doma, ka bīdāmās durvis ir no melna stikla, bet tagad esmu pārliecinājusies, ka šajā plaknē atspīd košie interjera priekšmeti, tādējādi to atdzīvinot".
Nojaucot sienu, kas iepriekš telpu sadalīja divās nelielās istabās, Zane tikusi pie plašas guļamistabas un ērtas garderobes ar logu. "Ilgi gulēju uz matrača, kas nolikts uz grīdas. To ilgstoši nevarēju izturēt, taču naudas dārgai mēbelei nebija. Iegāju Jysk un ieraudzīju gultas rāmi, kas bija mazliet "apskādēts". Nopirku ar atlaidi," stāsta Zane un piebilst, ka esot paklausījusi dizaineres ieteikumam rāmi nokrāsot "ārprātīgā" krāsā. "Tā šajā telpā ienāca citrondzeltenais gultas rāmis, kuram uz viena gala vēl uzkrāsoju zīmi, kas norāda – iebraukt aizliegts, privātā zona." Tapetes esot iegādātas mc2, gultas pārklājs – INCH 67, bet gleznas autore ir Agnese Melbārde.
Lietas, kas iedvesmo
"Gandrīz jebkura lieta, kas ir manā dzīvoklī, ir tapusi vai pārtapusi, pieskaroties manām un man tuvu cilvēku rokām," uzsver Zane Dombrovska.
Zane atzīst, ka virtuves daļā daudz patīkamāk esot skatīties nevis uz tradicionālajām flīzēm, bet gan uz zīmējumu dzīvespriecīgās krāsās, kas tapis, ietekmējoties no amerikāņu gleznotāja, popārta spilgta pārstāvja Endija Vorhola darbiem. "Tas ir mākslinieces un dizaineres Agneses Melbārdes darinājums," atklāj dziedātāja.
Ar dizaineres palīdzību no metāla režģa, kas iepriekš Zanes iecienītajā džinsu veikalā G-Star kalpojis kā dekors, bikšu auklām un pāris lampām virtuves daļā tapis oriģināls gaismeklis. "Gaisma rada noskaņu, tāpēc šim interjera elementam ir būtiska nozīme".
ATMIŅAS. Retro radioaparāts esot mantojumā no vectēva. Darbināts netiekot, vien dažkārt kopā ar Zani piedaloties teātra izrādēs.
