Studijas Peahen vadītāja, māksliniece Patricija Brekte savu darbnīcu pirms deviņiem gadiem iekārtojusi Andrejostā, kuru var nosaukt par īpašu un unikālu republiku. Ar savu pirmatnējo šarmu, ostas pievilcīgajiem skatiem un vilcienu dunoņu līdzās tajā aizrit radošu cilvēku ikdiena.
Tagad šī suģestējošā un vienkāršā vieta, kas atgādina mazu ciematu, kļuvusi aizvien apdzīvotāka.
«Visu mūžu esmu dzīvojusi un uzaugusi klusajā centrā. Kad pēc kāda laika pārcēlos uz Mežciemu, mani vilka atpakaļ uz turieni. 2005. gadā, kad biju Parīzes rezidencē, sapņoju, ka vēlos izveidot savu sietspiedes darbnīcu. Lidojot no Parīzes uz Stokholmu, uzzināju jaunumu, ka Andrejostā tiks atvērta industriālā teritorija,» atceras māksliniece. Pavisam netālu no darbnīcas, ko viņa salīdzina ar privātmāju centrā, nolūkojusi arī sev mājvietu.
Lai iegūtu telpas izsapņotajai darbnīcai, kopā ar draugiem uzrakstījuši projektus. «Mēs sevi prezentējām kā Andrejsalas asorti – plānojām atvērt vietējo radio, izveidot reklāmas aģentūru, un es – sietspiedes un glezniecības studiju. Tagad esmu palikusi šeit vienīgā no visiem,» stāsta P. Brekte. Mākslinieku darbnīcas pirmajos gados tika rīkotas radošās darbnīcas bērniem, tad atvērti gleznošanas kursi un radīta sava gleznošanas skola, kura jau otro gadu darbojas Valmierā un šogad arī savu misiju aizsākusi Cēsīs. «Kad ienācu šajās telpās, pirmajā mirklī saķēru galvu. Vispirms man piedāvāja atvērt darbnīcu ēkas otrajā stāvā, no kura arī pavērās skats uz Daugavu. Taču telpas tur bija mazākas. Kad mani ieveda šeit un ieraudzīju lielās durvis, sapratu, ka vēlos šeit palikt,» viņa ieskicē vēsturi. Telpa bijusi pilna ar metāla darbgaldiem, to vajadzēja atbrīvot no visa liekā un ieguldīt daudz roku darba, lai iegūtu tagadējo radošo mājīgo noskaņu. «Daudz tika izdarīts – sienai noņemts apmetums, tā nokrāsota. Šo gadu laikā iekārtoju virtuves stūrīti, ir uzlabots arī grīdas segums.» Viņas draugu lokā ir dīdžeji, kuriem darbnīcā atvēlēta vieta aparatūrai un notiek mēģinājumi. Vasarā tiek atvērtas darbnīcas lielās durvis un var iziet uz nelielās terases, kas izveidota uz paaugstinājuma. Uz tās Patricija podos stāda puķes, lai radītu neliela dārza klātbūtni, jo zaļie augi, tāpat kā māksla, ir viņas pasaule. Patrīcija jūsmo, ka Andrejostā esot lieliski kaimiņi – tā esot liela vērtība.
PĀVU STUDIJA. Talantīgās mākslinieces Patricijas Brektes darbnīcas nosaukums peahen tulkojumā no angļu valodas nozīmē pāvs, tāpēc pāvu studijā netrūkst arī šādu elementu. «Draugi joko, ka dzīves otrajā pusē varēšu rīkot izstādi ar pāviem,» saka viņa. Pie sienas redzamo dažādu cilvēku portreti ir Patricijas bakalaura darbs, kas tapuši, kad viņa mācījās Latvijas Mākslas akadēmijas 2. kursā. Tajā attēlojusi pazīstamus cilvēkus, kuri, pēc viņas domām, kādreiz kļūs slaveni.
DARBI AR STĀSTU. Patricija rāda savus jaunākos apaļos darbus, kas tapuši pirms gada un pielikti darbnīcā pie sienas. Katram no tiem ir savs stāsts. Viņa daudz ceļojusi, dzīvojusi ārzemēs ilgāku laika periodu, tāpēc iespaidu un emociju ir daudz, taču vienmēr ir vēlējusies atgriezties atpakaļ Latvijā. Pēc brauciena uz Ventspili tapis darbs ar melnu sivēnu, gotiņa – no Brēmenes, bet ziemeļbrieži atceļojuši no Lapzemes. Neiztrūkstoša ir jūras tēma. Mēnesi pavadījusi Indijā, pēc tā sekojis periods, kad vēlējusies gleznot mandalas. Vairākkārt ciemojusies Marokā, kur mīļākā ir zilā pilsēta Esakuira ar laivām, – arī tā iemūžināta košajās gleznās.
BEZ PULKSTEŅA No mākslinieces darbnīcas logiem paveras skats ar skaistu Daugavas panorāmu. Patricija teic, ka pulkstenis darbnīcā nemaz neesot vajadzīgs, jo to varot noteikt pēc kuģa Tallink piestāšanas ostā. «No rīta pulksten 10.30 atnāk un vakarā 17.30 dodas projām.» Tas esot labs orientieris, ka diena tuvojas izskaņai, jo 18.00 studijā sākoties gleznošanas stundas, uz kurām ierodas studenti.
OTAS. Darbnīcā viss ir pa rokai, arī dažādu izmēru otas, lai varētu nodoties lielajai mākslai. Sietspiedes galdu Patricija uzrasējusi, un tas izgatavots pēc pasūtījuma galdnieku darbnīcā, jo viņas darbos sietspiede mijas ar gleznošanu. Apzināti uz darbnīcu atceļojusi zviedru siena vingrošanai – tāda bijusi saimnieces vēlme.
ROKRAKSTS. Koridorā pie sienas blakus ieejas durvīm darbnīcā izlikta glezna, kas tapusi, iedvesmojoties no Skandināvijā pavadītā perioda. Tā arī ir spilgts apliecinājums Patricijas gleznotājas rokrakstam.
GAISMA. Pirms diviem gadiem darbnīcā, kas iekārtota īrētās telpās, ielikti jauni plastmasas logi. «Šķiet, vecie ķieģeļi labi sadzīvo ar kaut ko jaunu. Vēlējos arī, lai telpā ieplūst vairāk gaismas. Kad dienā šeit ienāk saules gaisma, tad telpa kļūst vēl gaišāka. Vakaros šeit arī ir skaista ainava, un, kad no āra raugās iekšā, visu var labi pārredzēt.» Uz palodzes viņa akurāti salikusi glāzes, jo darbnīcā bieži tiek uzņemti draugi, vecāki un gatavota viņiem garšīga maltīte.
ATVILKTNES. Ļoti praktiska izvēle ir lielais skapis ar daudzām mazām atvilktnēm. Uz tām, protams, saliktas ar mākslu un dārzkopību saistītas grāmatas.
ZAĻIE AUGI. Patricija priecājas, ka zaļie augi viņas darbnīcā jūtas labi, un to ir daudz. Pirms vairākiem gadiem dāvinātā baltā orhideja joprojām skaisti zied. Apelsīnu koks mākslinieces prombūtnes laikā novārdzis, tāpēc draugi uzdāvinājuši jaunu.
