Izvēles par labu koka logiem savā mājoklī liecina gan par vēlmi atgriezties pie pārbaudītām un videi draudzīgām vērtībām, gan arī par īpašnieka rūpīgo attieksmi pret ēku. Koks ir dabisks, dzīvs materiāls, kurš rada siltuma un mājīguma sajūtu, tam piemīt laba siltuma un skaņas izolācijas spēja, turklāt jaunāko tehnoloģiju izmantošana ļauj koka konstrukcijas padarīt vēl izturīgākas un izskatīgākas.
Kad izvēle izdarīta konceptuālā līmenī, ir jātiek skaidrībā par daudziem dažādiem konkrētiem aspektiem, kas, iespējams, līdz šim nav pat ienākuši prātā. Koka logi nav lēti, tāpēc, izšķiroties par šādu līdzekļu ieguldījumu, kas ceļ visa īpašuma vērtību, ir ļoti svarīgi sastapt kompetentu un godprātīgu ražotāju, kurš piedāvā pietiekami plašu pakalpojumu spektru un spēj visas nianses izskaidrot. Daudzi ēku īpašnieki gan Latvijā, gan arī Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Čehijā, Vācijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Islandē, Zviedrijā un Šveicē atzinīgi novērtējuši uzņēmumu Flora, kurš līdz ar citiem izstrādājumiem piedāvā daudzveidīgu koka logu sortimentu un kura ražotnē, kas atrodas Jelgavā, visi procesi notiek vienuviet, sākot no zāģbaļķu kravas atvešanas, līdz brīdim, kad meistari dodas veikt gatavo logu montāžu. Floras logi nav sērijveida ražojums. Tie vienmēr tiek izgatavoti konkrētam pasūtītājam.
Šajā rakstā – īsumā par to, kādi aspekti jāpārdomā, izvēloties koka logus.
No kāda koka?
Visbiežāk logu ražošanā izmanto priedes koksni, kas ir izturīga un blīva, labi pretojas mitruma ietekmei un, ja tiek pareizi izžāvēta un sagatavota, arī maz plaisā.
Ozola koksne ir blīva, smaga un ļoti izturīga, tajā skaitā pret puvi un atmosfēras iedarbību. Tai ir skaista tekstūra, koksne laika gaitā kļūst tumšāka, piemērota vecināšanai, piešķirot cēlāku, senatnīgāku izskatu.
Īpaši augsta cietība un blīvums raksturīgi lapegles koksnei, kam piemīt zīdains spīdums un skaista tekstūra.
Savukārt sarkankoka logu rāmji izceļas ar sevišķi smalku virsmas tekstūru, šis materiāls jau kopš seniem laikiem ir aristokrātijas, turības un izsmalcinātas gaumes simbols.
Logu klasifikācija
• Biznesa klases logs – visaugstākā kvalitāte, piemērots prasīgam ēkas īpašniekam, kurš augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas, energoefektivitāti, ērtības, estētisku vidi un piešķir nozīmi pat mazākajām detaļām.
• Klasisks koka logs – tradicionāla konstrukcija, funkcionāla un estētiska, piemērota gan vēsturiskai, gan mūsdienīgai ēkai.
• Futerlogs – senatnīga loga konstrukcija, kas funkcionāli pielāgota mūsdienu prasībām, saglabājot vēsturisko šarmu, kāds piemīt senāk celtām ēkām, īpaši no 18. gs. līdz 20. gs. vidum.
Loga profils
Profilu veido loga rāmis, vērtne un papildu aprīkojums. Rāmis ir loga nekustīgā, sienā iestrādātā daļa; vērtne – tā loga daļa, kuru var atvērt un izcelt no eņģēm, bet papildu aprīkojuma elements ir, piemēram, stikla līste, kas notur stikla paketi rāmī, loga ailes sānu apdares detaļas u. c.
Koka logu profilus izgatavo no augsti kvalitatīvām līmētām koksnes brusām, kam raksturīga augsta stabilitāte, noturība pret deformācijām un temperatūras svārstībām.
Stikla izvēle
Pulētais lokšņu stikls jeb float stikls ir augstas kvalitātes stikls ar ideāli gludu virsmu, dzidrumu un labu caurredzamību. Lai iegūtu tonētu stiklu, float stikla masai pievieno pigmentus, visbiežāk stiklus tonē pelēkos, bronzas, sudraba, zaļos un zilos toņos.
Rūdītais stikls ir četras piecas reizes izturīgāks par parasto stiklu. Ja gadās sasist, tas saplīst sīkos gabaliņos, kas nevar savainot cilvēkus vai dzīvniekus.
Laminētais stikls sastāv no divām vai vairākām stikla loksnēm un ir sastiprināts ar speciālu plēvi, kas trieciena gadījumā satur lauskas kopā, neļaujot tām sabirt.
Armētais stikls satur smalku metāla tīklojumu. Sabrukšanas gadījumā lauskas paliek savā vietā.
Skaņas izolācijas stikls tiek izmantots, lai mazinātu ārējās vides trokšņu dzirdamību caur logu. Starp stikla kārtām ievietota speciāla akustiskā plēve vai sveķi.
Saules gaismu atstarojošais stikls nepieļauj nevajadzīga saules starojuma iekļūšanu iekštelpās, palīdz radīt patīkamu klimatu un samazināt izdevumus par kondicionēšanu.
Siltumizolējošo jeb selektīvo stiklu izmanto logiem, lai samazinātu caur stiklojumu aizplūstošo siltuma daudzumu vismaz par 1,5–2,5 reizēm. Selektīvais cietais pārklājums ir iestrādāts stikla virsmā jau ražošanas procesā, bet mīkstais pārklājums tiek uzklāts uz virsmas pēc izgatavošanas. Savu uzdevumu pilda abi, bet mīkstais pārklājums ir jaunāka tehnoloģija un līdz ar to par aptuveni 35% siltumnoturīgāka par cietā pārklājuma tehnoloģiju.
Pašattīrošajam stiklam ir pārklājums, kas izmanto dienas gaismu, lai noārdītu organiskos netīrumus (kukaiņu atliekas, ziedputekšņus u. c.), bet pēc tam lietus iedarbībā viss noskalojas, līdz ar to stikls ir retāk jātīra.
Savukārt dekoratīvais stikls ļauj dažādot un izdaiļot interjeru atbilstoši īpašnieku vēlmēm. Šim nolūkam var kalpot arī matētais stikls.
Ko dod alumīnijs
Koka logu apdarināšana ar alumīniju garantē loga ilgmūžību, labu izskatu un funkcionalitāti. Alumīnijs ir viegls, izturīgs, ekoloģiski nekaitīgs. Koka rāmjus no ārpuses apdarina ar alumīnija uzlikām, kas ir anodētas vai krāsotas, izmantojot mūsdienīgas pulverkrāsojuma metodes, kas ļauj iegūt vēlamo krāsas toni, imitēt koka tekstūru.
Furnitūra
Eņģes, rokturi, eņģu uzlikas, vērtnes pacēlāji, rokturu bloķēšanas ierīces, dažādas ietaises, kas palielina drošību pret uzlaušanu un izcelšanu, ir būtiskas logu detaļas, kas nodrošina gan lietošanas ērtību, gan drošību, gan apmierina estētiskās prasības. Radīta arī īpaša neredzamā furnitūra, kur dažādi drošības elementi neuzkrītoši integrēti loga konstrukcijā.
Logi var būt gudri
Šodien iespējami risinājumi, kas ļauj gan logus, gan aizkarus vai žalūzijas atvērt un aizvērt attālināti, izmantojot pulti. Iespējams arī ierīkot elektronisku vadības sistēmu. Logus var aprīkot ar dūmu vai mitruma sensoriem, un tie paši pēc vajadzības atveras un aizveras, ja telpā ir par daudz dūmu vai tvaiku.
Noderīgi!
Kā rūpēties par koka logiem:
• Tūlīt pēc logu montāžas to daļas tīra ļoti uzmanīgi, tikai ar tīru ūdeni.
• Koka detaļas mazgā tikai ar šim nolūkam speciāli paredzētiem līdzekļiem, tās nedrīkst berzt ar sūkļiem, kas nav paredzēti koka virsmām, un citiem abrazīviem līdzekļiem.
• Logu silikona blīvējumu nedrīkst tīrīt ar raupjiem materiāliem un ķīmiski aktīviem līdzekļiem.
• Pirmās divas nedēļas logs jāatver vismaz reizi dienā, lai izvairītos no blīvgumijas pielipšanas konstrukcijai.
• 3–4 reizes gadā koka daļas apstrādā ar speciālu lakas un krāsas aizsarglīdzekli.
• Pirms telpu kosmētiskā remonta koka detaļas jāpārklāj ar aizsargplēvi, kuru drīkst stiprināt tikai ar piemērotiem līmlenšu veidiem.
• Uz logu vērtnēm nedrīkst karināt smagumus, kā arī novietot jebkādus priekšmetus starp vērtni un kārbu tās fiksācijai.
• Ja pie loga var piekļūt mazi bērni, vērtni ieteicams nodrošināt ar slēdzamu rokturi vai atvēršanas blokatoru.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar uzņēmumu FLORA
