Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Māja

Homeopātija: ārstē cilvēku nevis slimību

Rudens un ziemas sezonas saslimšanām ir tendence atkārtoties, tāpēc ir svarīgi stiprināt imunitāti. © Nora Krevņeva, F64, Photo Agency

Tagad, kad infekcijas un baciļi vēršas plašumā un saķert iesnas ir vieglāk par vieglu, katrs no mums vēlas atrast metodi, kā pasargāt sevi no slimības gultas. Viens no organismam saudzīgākajiem un arī efektīvākajiem veidiem ir homeopātija. Kas ir šī netradicionālās medicīnas nozare un kā tā darbojas, stāsta medicīnas zinātņu doktore, ārste-homeopāte Guna Blumberga.

- Kas īsti ir homeopātija un ar ko homeopātiskie preparāti atšķiras no tradicionālajiem medikamentiem?

- Homeopātiskie preparāti ievērojami atšķiras no tradicionālajiem medikamentiem, jo to pamatā ir vielas, kas nāk tikai no dabas. Homeopātiju bieži jauc ar fitoterapiju, tomēr tas gluži nav viens un tas pats. Pastāv trīs lielas homeopātisko preparātu izcelsmes grupas: augu, minerālu un dzīvnieku valsts preparāti. Augu valsts visbiežāk ietver dažādas puķes, savvaļas augus, krūmu augļus, koku ziedus un tamlīdzīgas vielas. Minerālu grupai pieder visi Mendeļejeva periodiskās sistēmas elementi, kas pastāv dabā. Piemēram, zelta preparāti bieži izmantojami depresijas ārstēšanā. Dzīvnieku valsts preparāti tiek iegūti no kukaiņiem, zivīm, zīdītājiem, rāpuļiem, visbiežāk aktīvās vielas ir dzīvnieku izdalījumi – piemēram, čūsku inde, zīdītāju piens, siekalas un citi. Nesen Amerikā veikts pētījums, kurā izmantoti pat vilka, žurkas, ziloņa pieni un dinozaura kaula ekstrakts. Kad ir iegūta mātes tinktūra, tad to daudzas reizes atšķaida un vairākkārt sakrata – tā tiek iegūts homeopātiskais preparāts ar attiecīgu stiprumu jeb potenci. Homeopātijas kā medicīnas nozares pamatideja ir tāda, ka, ja mēs esam daļa no dabas, mums tātad der viss, kas ir dabā. Daudz kas vēl joprojām tiek pētīts un pilnveidots – ja homeopātijas pamatlicējs dr.Hānemanis savā laikā strādāja ar simts preparātiem, tad mūsdienās tie jau skaitāmi tūkstošiem, tāpēc viens no homeopātu pamatuzdevumiem ir atrast īsto vielu, kas pacientam palīdzētu.

-Vai ar homeopātiskajiem līdzekļiem var palīdzēt akūtos rudens-ziemas saaukstēšanās gadījumos?

-Noteikti var palīdzēt. Šeit svarīgi minēt to, ka homeopātijā būtiska ir, tā saukto, mikrosimptomu analīze – vai drudža laikā ir vai nav drebuļi, vai mainās sejas krāsa (tā kļūst izteikti sarkana vai bāla), vai cilvēkam nav spēka, ir smagas intoksikācijas pazīmes, cik strauji uzlēca temperatūra, vai pēdas ir siltas un daudzas citas pazīmes. Ir ļoti svarīga individuāla pieeja, jo tieši izanalizējot katra pacienta slimības norisi, var nonākt pie īstā un ātrākā risinājuma. Manuprāt, būtu labi, ja katram mājās būtu sava homeopātijas aptieciņa, kurā būtu svarīgākie saaukstēšanās preparāti. Sevišķi būtiski tas ir, ja ģimenē ir bērni, jo, kad bērns pēkšņi saslimst, vecāki bieži apjūk un nezina, ko darīt. Ja mājās ir aptieciņa ar precīzu ārsta dotu aprakstu, kurā situācijā ko lietot, tad vecāki jūtas mierīgāki un bērnam ir iespēja ātrāk atlabt.

-Kā izvēlēties īsto preparātu?

-Homeopātijā pastāv vairākas metodes, pēc kurām atrast īsto preparātu, kā arī dažādi ārstēšanas veidi. Pirmais ir, tā sauktā, situācijas preparāta piemeklēšana, ko izmanto, ja ir, piemēram, tikai reta saaukstēšanās. Šajā gadījumā pietiek palietot gripas preparātu un slimība atkāpjas. Otra metode ir konstitucionālā preparāta meklēšana, kas jau ir sarežģītāks process, kam pamatā ir holistiskā pieeja, kad fiziskā un emocionālā veselība tiek uzskatīta par vienu veselumu. To izmanto tādos gadījumos, kad bērns slimo bieži – tad tiek meklēts šis pamatpreparāts, kas atbilst gan fiziskajiem, gan emocionālajiem pacienta simptomiem, un ar kuru tiek stiprināta imunitāte. Homeopātijā, līdzīgi kā citās netradicionālās ārstēšanas metodēs, ārstē cilvēku nevis slimību, tāpēc ir ārkārtīgi būtiski saprast un izanalizēt, kāds ir patiesais saslimšanas iemesls. No pieredzes varu teikt, ka visbiežāk tas slēpjas tieši mūsu emociju pasaulē, piemēram, ilgstoši apslēptās dusmās, mazvērtības kompleksos, izteiktā kontroles mehānismā, neizdzīvotās sērās un tamlīdzīgi.

-Pie kādām sūdzībām kurš medikaments spēj palīdzēt?

-Katram preparātam ir savas raksturīgās īpašības, kuras pacienta izziņas laikā tiek piemeklētas attiecīgām cilvēka sūdzībām un īpašībām. Emocionāliem cilvēkiem, kuri pasauli skata caur sajūtu prizmu, visbiežāk der augu valsts izcelsmes preparāti, pragmatiskiem un racionāliem cilvēkiem der minerālu valsts preparāti, jo arī minerāli pēc savas būtības ir strukturēti. Savukārt dzīvnieku valsts preparātu grupas pārstāvjiem ir liela konkurences nepieciešamība, izteikts līdera gars. Ne velti latviešiem ir teiciens „čakla kā bitīte” – homeopātijā ir līdzīgi, jo kukaiņu valsts izcelsmes konstitucionālajiem tipiem ir ļoti raksturīgas lielas darbaspējas un izturība konkurences apstākļos.

-Vai dzīves laikā šie tipi var mainīties?

-Pastāv daudz un dažādi viedokļi. Latvijā daudzi speciālisti pārstāv Kijevas skolas teoriju, kas paredz, ka dzīves laikā konstitucionālais tips var mainīties, taču Eiropas skola uzskata, ka cilvēkam jau piedzimstot ir savs raksturs, uzskati un arī vājie punkti, kas atkarībā no dzīves apstākļiem un pārdzīvojumiem sāk atklāties fiziskās pataloģijās. Tāpēc var teikt, ka preparāts visu dzīvi ir viens, tikai bieži vien problēma, kāpēc medikaments nepalīdz, ir atšķaidījuma stiprumā.

-Vai ar homeopātiju iespējams atrisināt arī hroniskas kaites un ielaistas slimības? Kā rīkoties, ja šķietami nevainīgas iesnas vai citi saaukstēšanās simptomi ir ieilguši?

-Visbiežāk, ja saaukstēšanās ir ieilgusi un vīruss ir novājinājis imunitāti, sākas bakteriālā jeb strutainā infekcija, kas var izpausties kā vidusauss iekaisums, strutaina angīna, deguna blakus dobumu iekaisums un citi abscesi. Šajos gadījumos var palīdzēt homeopātiskie antibiotiķi, taču, ja nelīdz arī tie, jākonsultējas ar ārstu un jāķeras pie tradicionālajiem medikamentiem.

-Kāpēc ir tā, ka homeopātija var arī nepalīdzēt un kā noteikt īsto mirkli, kad jāsāk lietot ķīmiskie medikamenti?

-Tas ir stāsts par to, ka homeopātiskie preparāti ir ļoti daudz, un iespējamība, ka tieši viens no tūkstošs preparātiem attiecīgajā situācijā būs īstais, patiesībā ir ļoti niecīga. Taču ja ir izdevies atrast īsto, uzlabojums divpadsmit stundu laikā ir garantēts. Par to var liecināt pēkšņs spēku uzplūdums, apetītes uzlabošanās, sāpju mazināšanās un citas pazīmes. Ir arī gadījumi, kad pacientam pēc preparāta lietošanas šķiet, ka kļuvis vēl sliktāk – ir nespēks, uzlec augsta temperatūra. Bet arī tā ir laba pazīme, jo tas nozīmē, ka imunitāte ir saņēmusi grūdienu, ir aktivizētas labās šūnas, un organisms cīnās ar slimību. Protams, izjūtot šādas pazīmes ir jāņem vērā pacienta vecums un saslimšanas nopietnība. Īpaši, ja runa ir par maziem bērniem, ir jāprot saskatīt tā robeža, kad dot tradicionālās zāles vai tomēr nogaidīt.

-Vai, lietojot homeopātiskos preparātus profilaktiski, iespējams uzlabot organisma aizsargspējas, lai izvairītos no akūtām saslimšanām?

-Rudens un ziemas sezonas saslimšanām ir tendence atkārtoties, tāpēc ir svarīgi stiprināt imunitāti. Šim nolūkam, vadoties pēc pacienta fiziskās un emocionālās pašsajūtas, ir jāatrod konstitucionālais preparāts, kurš profilakses nolūkos jālieto vairākus mēnešus līdz slimība neatgriežas. Tā ir kā profilaktiska lietošana, lai, tā sauktās, labās šūnas kļūtu stiprākas un varētu pašas sevi aizsargāt pret vīrusiem un baktērijām.

-Kādas vēl kaites homeopātija spēj palīdzēt atrisināt?

-Homeopātija ir 200 gadu sena ārstēšanas metode, kura izdzīvojusi, neskatoties uz tai vērstajiem uzbrukumiem. Tās uzplaukuma ēra teorijā datēta vēl pirms antibiotiķiem, jo, kad vēl nebija izgudroti antibiotiķi, daudzi ārsti bija spiesti apgūt homeopātiju, lai varētu cīnīties ar tādām slimībām kā tuberkulozi, plaušu karsoni, meningītu, nefrītu un citām. Mūsdienās, kad bakteriālās saslimšanas var efektīvi ārstēt ar antibiotiķiem, pastāv otrs cilvēces bieds –autoimūnās saslimšanas. Tas nozīmē, ka organisms sāk atgrūst sev piederošu orgānu, uztverot to kā svešķermeni – tās ir tādas slimības kā, piemēram, alerģijas, astma, cukura diabēts, psoriāze, reimatoīdais artrīts, izkaisītā skleroze un citas. Psihosomatiskā medicīna par šo autoimūno slimību cēloni uzskata ilgstošu neapmierinātību pašam ar sevi, līdz tas sāk atspoguļoties fiziskajā ķermenī. Tā kā homeopātiskā ārstēšana paredz ārstēt cilvēka emocionālo un fizisko ķermeni kā vienu veselu, tad var teikt, ka ar homeopātiju var palīdzēt arī šo slimību gadījumā, taču izārstēšanās prognoze ir atkarīga no daudziem faktoriem – cik ilgi bijusi šī slimība, vai ir anatomiski bojājumi, kāds ir pacienta vecums un slimības progresēšanas ātrums. Būtiski ir darīt visu iespējamo, lai šī slimība neprogresētu. Ļoti bieži paralēli preparātu lietošanai ir jāmaina iepriekšējais dzīvesveids, jālasa izglītojoša literatūra par emociju nozīmi cilvēka dzīvē un vienkārši jāmācās pieņemt sevi tādu, kāds esi.

-Kas būtu jāņem vērā, izlemjot uzlabot savu dzīves kvalitāti ar homeopātiju?

-Mana pieredze rāda, ka, ārstējoties ar homeopātiju, nav būtisku ierobežojumu. Daudzi uzskata, ka nevar lietot vīnu, piparmētras, kafiju, taču prakse rāda, ka, ja ir piemeklēts pareizais preparāts, uzlabojums ir vērojams arī, turpinot lietot uzturā iepriekš pieminētās vielas. Tas pats attiecas uz tradicionāliem medikamentiem, kuri pacientam nozīmēti – tos ir jāturpina lietot arī, sākot ārstēties ar homeopātiju. Tikai redzot uzlabojumus, var sākt pamazām mazināt tradicionālo medikamentu devas un lietošanas biežumu.

HOMEOPĀTIJAS APTIECIŅA

Aconitum – strauja temperatūra, gripas pazīmes

Belladonna – temperatūra, ko pavada sarkana seja, paplašinātas zīlītes, gripas pazīmes

Gelsemium –nespēks, nav slāpju, gripas pazīmes, temperatūra paaugstinas lēnām

Ferrum phosphoricum – saslimšana attīstās pakāpeniski

Euphatorium – gripas pazīmes, kaulu laušana

Sabadilla – iesnas, kuras pavada šķavas

Allium Cepa – iesnas ar ļoti pilošu degunu

Euphrasia – iesnas, kuras pavada asarojošas acis

Bryonia – sauss klepus

Pulsatilla – mitrs klepus

Phytolacca – sāpīgs klepus

Sulphur, Silicea, Mercurius - homeopātiskie antibiotiķi

 GUNA BLUMBERGA

  • Ārste - homeopāte, adatu terapeite
  • Dzimusi 1974.gadā
  • Studējusi Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas fakultātē
  • Izstrādājusi doktora disertāciju par bronhiālo astmu plaušu slimību un alergoloģijas centrā Orhusas Universitātes slimnīcā Dānijā
  • Homeopātiju apguvusi 4 gadu apmācības kursos Milānas homeopātijas centrā pie viena no vadošajiem Eiropas homeopātiem Dr. Roberto Petruči
  • Paralēli izgājusi 4 gadu apmācības kursu akupunktūrā Milānas akupunktūras centrā So Wen
  • Vairāku zinātnisku publikāciju autore
  • Pasniedzēja Latvijas Universitātes Medicīnas Fakultātes klasiskās homeopātijas tālākapmācības kursos
  • Homeopātijai pievērsusies, saskaroties ar tradicionālās medicīnas bezspēcību hronisku slimību apturēšanā
  • Arī savā ģimenē praktizē ārstēšanu ar homeopātiju