Pirmās zemenes pirmajā jūnijā – sen tā nav bijis. Vai maz līgotājiem vairs būs palikusi kāda oga, ko nobaudīt pa taisno no dobes? Un peonijas jau nozied, un īrisi, vietām arī jasmīni uzplaukuši. Šķiet, ar dārza izravēšanu līdz Jāņiem šogad problēmu nebūs, jo nezāles sausumā ir piebremzējušas attīstību. Toties laistīt kultūraugus gan nākas pamatīgāk. Zinātāji spriež, ka šogad būs vairāk dažādu kaitēkļu, tāpēc jābūt gataviem tos apkarot.
Bet tā jau allaž bijis, ka dārzā katrs gads nāk ar savām priekšrocībām un trūkumiem, ļauj iegūt jaunu pieredzi un prieku par to, kas izdodas. Lai gan amatierim savā zemes pleķītī audzēto produktu pašizmaksa bieži ir augstāka nekā veikalā vai tirgū pirktajiem, dārzkopība ir iecienīts vaļasprieks visā pasaulē, jo pašu izaudzētajai ražai ir pavisam cita garša.
Ravēt vieglāk un grūtāk
Sausā laika pretruna: no vienas puses, izrautās nezāles ātri vīst un kalst, no otras - arī kultūraugiem neklājas viegli, jo tie pēc ravēšanas strauji zaudē mitrumu. Ja augsne sausa un smilšaina, bet augi vēl nav kārtīgi saņēmušies, riskējam tos izraustīt. Vislabāk būtu ravēt pēc lietus, bet, ja tāds nav gaidāms, izravēto vietu vajadzētu tūlīt aplaistīt. Zeme sakņu dārzā jāirdina regulāri, bet ne pārāk dziļi, jo augsne ir pilna ar nezāļu sēklām, kuras, nonākot virspusē, sāk dīgt un augt. Izravētās nezāles liek kompostā. Ir vairāki paņēmieni, kā veidot komposta kaudzi, komposta tvertni vai komposta bedri. Nopērkami dažādi līdzekļi, kas veicina kompostēšanu. Būtiski ir arī pļaut platības, kas atrodas dārziņam visapkārt, lai tur augošās nezāles nepagūtu nobriedināt sēklas un izkaisīt tās vējā. Daudzgadīgās nezāles zināmā mērā var ierobežot, ja zemē ap dārziņu ierok speciālas apmales vai dēļus. Citviet pasaulē arvien populārākas kļūst paaugstinātās dobes - tādas kā kastes, kas ļauj labāk kontrolēt nezāles un ir saudzīgākas dārzkopja mugurai un locītavām.
Cīņu ar nezālēm nav iespējams uzvarēt reizi par visām reizēm, tomēr var panākt, ka pārspēks ir mūsu pusē.
Lai saudzētu rokas, jāizvēlas ērts un ass kaplis un piemēroti darba cimdi. Ja dārzā daudz ušņu un pieneņu, varbūt ir vērts iegādāties speciālus rīkus to izraušanai ar sakni. Ir arī speciāli herbicīda glifosāta produkti, kas domāti tieši nelieliem dārziņiem, piemēram, gels, kuru var uzziest konkrētai nezālei, neapskādējot pārējos augus. Ja nolemj lietot herbicīdus, tad stingri jāievēro instrukcija un jāizmanto attiecīgi aizsarglīdzekļi.
Dārzeņi
Ravēšana, augsnes irdināšana, laistīšana un mēslošana vajadzīga visiem dārzeņiem. Ja pērn ieguvēji daudzviet bija tie, kuri nesteidzās ar gurķu, ķirbju, patisonu, kabaču, lauka tomātu un papriku izstādīšanu dārzā, tad šogad ir otrādi - agri stādītie augi tagad ir labi saņēmušies, bet tiem, ko dēsta tagad, ir grūtāk iedzīvoties. Spinātus, salātus, dilles un citus lapu dārzeņus, kā arī krūmu pupiņas, zirņus un rāceņus iesaka sēt vairākās porcijās aptuveni ar divu nedēļu intervālu, lai visu sezonu varētu ēst svaigu, nepāraugušu produkciju. Redīsu, rutku, rukolas, mizunas un tamlīdzīgu kultūru atkārtota sēja gan jāatliek uz vasaras otru pusi, jo karstā un sausā laikā šie dārzeņi ātri izzied, kļūst sīvi un koksnaini. Vēl var pagūt iegādāties to augu stādus, kurus paši neesam izaudzējuši no sēklām, dažkārt tiek piedāvātas izdevīgas atlaides.
Augļu dārzā
Ja laiks ir sauss, augļu kokus un ogulājus ir vēlams laistīt. Par sevišķi jutīgām pret sausumu tiek uzskatītas upenes. Kad daudz darba ar viengadīgajiem dārzeņiem un puķēm, augļu koki un ogu krūmi dažkārt paliek novārtā. Tomēr ieteicams arī tos regulāri apskatīt, lai laikus pamanītu problēmas. Piemēram, ja dažus koka zariņus apsēduši lapu tinēji, tos var nogriezt un sadedzināt. Ja augļu kociņiem nepieciešama aizsardzība pret kaitēkļiem, šim nolūkam ir speciāla līmlente, kas griežama gabalos pēc vajadzības. To aptin ap kociņa stumbru un arī pielīmē tajās vietās, kur nozāģēts zars vai radies kāds ievainojums mizā - lente aizsargā bojāto vietu un izķer kukaiņus, kas nāk mieloties ar koka sulu.
Atšķirībā no viengadīgiem augiem koki un krūmi ir pacietīgāki, un, ja tiem trūkst kādu barības vielu, tas uzreiz nav manāms. Kad minerālvielu trūkums atspoguļojas redzamās pazīmēs, problēma jau ir ielaista. Tāpēc dārzkopības konsultanti iesaka veikt augsnes analīzes, lai zinātu precīzi, kas vajadzīgs, - šis pasākums atmaksājas.
Siltumnīcā
Paaugušies tomāti un gurķi ir jāatsien, un siltumnīcā jānodrošina laba vēdināšana. Pēdējā laikā eksperti norāda, ka plēves būdiņas durvju un logu aizvēršana uz nakti nav laba doma, jo, atspīdot rīta saulei, uz siltumnīcas iekšējām sienām tūlīt veidojas kondensāts, kas ir visai kaitīgs. Par tomātu audzēšanu dažādos avotos atrodami neskaitāmi padomi, katram profesionālam dārzkopim ir savas metodes un uzskati par to, kā lauzt vai nelauzt pazares, mēslot, galotņot utt. Vislabāk izvēlēties vienu konkrētu padomdevēju un viņa ieteikumiem tad arī sekot. Ja padomi nav piemēroti, nākamgad var izmēģināt citas metodes. Pēc iespējas savlaicīgi jāuzsāk siltumnīcas augu kaitēkļu un slimību apkarošana, kaut gan cilvēkam bez speciālām zināšanām nav nemaz tik viegli pareizi identificēt problēmu un izvēlēties īstos līdzekļus. Vislabāk ir censties augu slimības un kaitēkļus vispār nepieļaut, uzturot siltumnīcas augsni labā stāvoklī, iegādāties kvalitatīvus stādus un tos rūpīgi kopt, jo spēcīgi, veselīgi augi spēj labāk pretoties nelabvēlīgiem faktoriem.
Sētas vizītkarte - mauriņš
Esot karstam un sausam laikam, zālienam nepieciešama papildu laistīšana. Ieteicamais laistīšanas biežums šādos apstākļos ir divreiz nedēļā, vienam kvadrātmetram zāliena atvēlot 15 litru ūdens. Par piemērotāko laiku laistīšanai uzskata agru rītu. Zāliens intensīvās augšanas periodā patērē daudz barības vielu. Ar pirmo mēslojumu pavasarī tam tiek nodrošināts pietiekams barības vielu daudzums. Ap Jāņiem jau ir cita augsnes un gaisa temperatūra, tāpēc mēslojums ar augstu slāpekļa saturu vairs neder, jo tas šķīst un tiek uzņemts tik ātri, ka nevar vien spēt zālienu pļaut. No pavasara līdz rudenim pļaušana vajadzīga regulāri. Nopļauto labāk aizvākt uz komposta kaudzi, lai vecās sasmalcinātās augu atliekas nevarētu sakrāties, nosēsties un veidot stingru slāni, ko pēc tam grūti izplēst ar vertikulētāju. Vietās, kur sagūlusi nopļautā masa, zālīte var izdegt un dzeltēt. Ja mauriņu pļauj ļoti bieži, tad nopļauto masu var samulčēt un atstāt. Normāli ir atstāt zāli vismaz 5 cm augstumā. Labos apstākļos to var pļaut mazliet zemāk, ja iestājas karstums - augstāk. Mēslojumu zālienā vēlams kaisīt sausā laikā un tūlīt noslaucīt granulas no virsmām, kur tās nejauši nokļuvušas. Specializētajam zāliena mēslojumam ir ļoti smalkas granulas, kas tūlīt izbirst cauri zālei līdz zemei, nerada vizuālu defektu un netraucē zālienu tūlīt lietot.
Kaitēkļu ierobežošana
Pieredzējuši dārzkopji teic, ka pilnīgi atbrīvot dārzu no kaitēkļiem ir nereāli, taču situāciju var kontrolēt. Uz kaitēkļu parādīšanos jāreaģē tūlīt, neļaujot tiem savairoties un pārņemt visu teritoriju.
Ja tikko parādījušies daži kāpuri, neliela laputu kolonija vai tinēji, tos iespējams mehāniski iznīcināt. Arī kartupeļu lapgraužu kāpurus nelielā platībā var vienkārši nolasīt, neķeroties pie insekticīdiem. Ja ieviesušies zemesvēži vai maijvaboļu kāpuri, tad cīņa ar tiem prasa pacietību. Vietās, kur šie kaitēkļi savairojušies, ieteicams regulāri dziļi irdināt, uzrakt vai uzart. Ja iespējams, der veidot melno papuvi, kur neko nestāda un nesēj, bet visu sezonu regulāri apstrādā. Maijvaboļu kāpuri mēdz ieperināties komposta kaudzē. Ņemot kompostu, tos var mehāniski izlasīt. Der arī uzrakt zemi, kas sen nav apstrādāta, jo arī tur šie kāpuri mēdz mājot. Tos var speciāli pievilināt, uz dažām dienām aptuveni 10 cm dziļumā ierokot kartupeļu šķēlītes. Savukārt par zemesvēža klātbūtni parasti liecina tas, ka normāls augs pēkšņi novīst. Zem tā var atrakt zemesvēžu ligzdu un iznīcināt. Arī zemesvēžus mēdz pievilināt, ierokot zemē nelielas komposta vai kūtsmēslu kaudzītes. Savukārt atbaidīšanai izmanto atšķaidītus putnu mēslus. Citi zina teikt, ka zemesvēži iet bojā, apēdot sažāvētas un samaltas olu čaumalas. Skudru un citu rāpojošu kukaiņu apkarošanai tiek ražots speciāls pulveris, kā arī izsmidzināmi līdzekļi, kas darbojas arī pret lidojošiem kukaiņiem.
Košuma dobīti vai balkona puķu kasti no laputīm un citiem kukaiņiem var pasargāt nelieli līmslazdi, kas apstrādāti ar kukaiņus pievilinošu vielu. Augļu kociņu aizsardzībai noder speciāla līmlente, ko aptin ap stumbru un pielīmē vietās, kur nozāģēts zars vai radies kāds ievainojums mizā.
***
Jāuzmana zemenes
Jāseko, lai zemenēm netrūktu mitruma, zemeņu stādījumi regulāri jāatbrīvo no gliemežiem un, ja kāda lapa ir slimības vai kaitēkļu bojāta, to nogriež un iznīcina. Tā kā vietām meteorologi vēl sola salnu, augus uz nakti drošības pēc var sasegt ar balto agroplēvi. Pirmā gada zemenēm iesaka izlauzt ziednešus, lai augi netērētu spēkus un nākamajā sezonā dotu maksimālu ražu. Tomēr bieži vien roka neceļas to darīt. Zemenes neprasa tik bagātīgu mēslošanu kā daudzi citi kultūraugi. Ja tām par daudz slāpekļa, tad spēks aiziet lapās un stādi ražo mazāk ogu. Ja trūkst izpratnes par mākslīgā mēslojuma lietošanu, ir vērts iegriezties dārzkopības piederumu veikalos, konsultēties, izvēlēties mēslošanas līdzekli zemenēm un lietot to stingrā saskaņā ar pievienoto pamācību. Jāraugās, lai minerālmēslojums nesaturētu hloru. Eksperti arī norāda, ka zemenēm nav pa prātam liela minerālvielu koncentrācija augsnē, tādēļ mēslojums jādod pakāpeniski, mazākām porcijām.
