Redzes korekcija var būt vajadzīga jebkura vecuma cilvēkiem. Katram ir savas īpatnības, vēlmes un prasības. Optometriste Irina Kezika stāsta, kas jāņem vērā senioriem, izvēloties brilles. Daudzi no viņiem atzīst, ka tieši brilles ir labākais risinājums, jo kontaktlēcu ielikšana un izņemšana vecākiem ļaudīm var būt apgrūtinoša.
Cilvēkam, kuram redze kopumā ir bijusi laba, pirmās brilles parasti nepieciešamas jau tad, kad viņu vēl nevar dēvēt par senioru - pārkāpjot 40 gadu slieksni, daudzi saskaras ar parādību, ko sauc par presbiopiju jeb vecuma tālredzību, tāpēc ir vajadzīgas brilles lasīšanai, diega ievēršanai adatā, skaitītāju rādījumu nolasīšanai un citām ikdienišķām darbībām. Ar gadiem redze mainās, un bieži vien normālajām ar vecumu saistītajām izmaiņām pievienojas arī tās, ko rada dažādas slimības un dzīvesveida nepilnības. Bet, lai nu kā, ikvienam cilvēkam tiek meklēta labākā iespējamā redzes korekcija.
Problēmas rada arī gatavās brilles, kurām nereti starpzīlīšu attālums un citi parametri neatbilst konkrētā cilvēka vajadzībām
Kad bijāt pie acu ārsta?
Tas ir viens no jautājumiem, kuru senioriem uzdod optikas salonā. «Mūsu pamatuzdevums ir redzes funkciju izmeklēšana un redzes korekcija ar brillēm vai kontaktlēcām, bet, ja cilvēkam ir acu veselības problēmas, tad jādodas pie acu ārsta,» saka optometriste. «Acu veselība ir cieši saistīta arī ar organisma vispārējo veselības stāvokli. Ja cilvēkam jau desmit gadu ir cukura diabēts vai hipertensija, tad rodas arī izmaiņas acs tīklenē. Izmeklējot tīklenes asinsvadus, ir pat iespējams spriest par smadzeņu asinsvadu stāvokli. Arī cukura diabēts rada izmaiņas tīklenē, un tās ir laikus jāpamana un jākontrolē. Izmaiņas var skart gan perifēriju, kas ir svarīga orientācijai un telpiskajai redzei, gan centrālo daļu, kas būtiska lasīšanai un smalku objektu izšķiršanai. Ir arī gadījumi, kad cilvēki sūdzas par redzes miglošanos dienas otrajā pusē, un izrādās, ka problēma slēpjas sliktā tīklenes apasiņošanā - guļot tīklenes apasiņošana ir laba, bet, kādu laiku nosēžot piespiedu pozā pie datora, tā pasliktinās. Normāla ar vecumu saistīta parādība ir kataraktas attīstība, kas vienam izpaužas agrāk, citam vēlāk. Dažkārt cilvēki zina, ka viņiem ir katarakta un ka nepieciešama operācija, tomēr cer, ka problēmu varbūt atrisinās stiprākas brilles. Ir ļoti svarīgi veltīt viņiem laiku un izskaidrot, ka ar to nebūs līdzēts.» Cilvēkiem gados ir ļoti svarīgi sekot acu spiedienam un, ja tas ir paaugstināts, jāveic vēl citi izmeklējumi, lai pārbaudītu, vai viņiem nav glaukoma. Šim nolūkam ir labas metodes un precīza aparatūra. Glaukoma ir ļoti viltīga slimība, kas rada neatgriezenisku redzes nerva šķiedru bojājumu un var novest līdz pilnīgam redzes zudumam. Izplatīta slimība ir vecuma makulas deģenerācija, kas noved pie pakāpeniska redzes zuduma. Makula ir acs tīklenes centrālā daļa, tīklenes visjutīgākā vieta, kas nosaka mūsu redzes asumu. Makula ir atbildīga par centrālo redzi, kamēr pārējā tīklenes daļa - par perifēro redzi.
Jāmitrina acis, kas asaro
Senioriem bieži ir sūdzības par to, ka acis asaro, un viņi jūtas pārsteigti, kad speciālisti iesaka tās mitrināt. Problēmas cēlonis ir tas, ka ar gadiem mainās asaru sastāvs. Lipīdu slānītis, kura uzdevums ir noturēt asaras uz acs ābola, zaudē savu sākotnējo kvalitāti, asaras kļūst šķidrākas un plūst pāri plakstiņiem, tādēļ ir jālieto speciāli mitrinoši pilieni, kas padara slānīti noturīgāku. Arī, strādājot pie datora, cilvēki sūdzas par acu nogurumu, smilšu sajūtu, dedzinošu sajūtu, smaguma sajūtu. Tā izpaužas sausās acs sindroms. Koncentrējoties darbam un skatoties ekrānā, cilvēkam krasi samazinās mirkšķināšanas biežums: no 20-21 reizes minūtē tas krītas līdz četrām reizēm minūtē, turklāt mirkšķināšana nav pilnvērtīga, jo plakstiņi nesaskaras, līdz ar to nesaskaras arī dziedzerīši, kuru uzdevums ir veidot lipīdu slānīti. Tādēļ jāatceras mirkšķināt biežāk, kaut vai jāpielīmē par to atgādinājums pie monitora. Un, protams, jārūpējas, lai darba vieta būtu pareizi iekārtota.
Daži aizspriedumi
Optometriste ievērojusi, ka reizēm vecākiem ļaudīm pret redzes korekciju ir nepamatoti aizspriedumi. Daļa domā, ka, valkājot brilles, redze pasliktināsies, tāpēc, cik vien iespējams, vajagot turēties bez brillēm. Dažkārt, pārbaudot redzi, seniorus interesē viens vienīgs jautājums: cik dioptriju? Rodas iespaids, ka tieši dioptriju skaits, nevis redzes kvalitāte, viņiem ir primārs. Ja šķiet, ka dioptriju par daudz, daži pat sāk kaulēties un pieprasa vājākas brilles. Reizēm cilvēks šajos jautājumos noskaņots vairāk ticēt kaimiņam, nevis acu ārstam vai optometristam. Problēmas rada arī gatavās brilles, kurām nereti starpzīlīšu attālums un citi parametri neatbilst konkrētā cilvēka vajadzībām. Zināmu laiku lietojot šādas brilles, smadzenes mēģina adaptēties, un ieslēdzas mehānisms, kas izprovocē slēpto šķielēšanu - acu grozītājmuskuļi savā veidā pielāgojas nepareizajām brillēm, un pēc tam acīm ir grūti iemācīties atkal skatīties pareizi, tām jāadaptējas par jaunu. Šajā periodā nevajag mainīt vienas un otras brilles, jo tad smadzenes nesapratīs, pie kā īsti ir jāpierod.
Cienījama vecuma cilvēkiem parādās arī citas redzes izmaiņas, piemēram, astigmātisms, nereti katrai acij vajadzīga atšķirīga korekcija un, lai panāktu kvalitatīvu redzes asumu, ļoti reti var izmantot gatavās brilles.
«Svarīgi ir veltīt senioriem laiku, visu izskaidrot un sajust, ka cilvēks ir teikto sapratis,» atzīst I. Kezika. «Dažreiz nevaram palīdzēt, bet cilvēks vismaz tiek skaidrībā par savu situāciju, līdz ar to viņš iegūst mieru, saņem maksimālo iespējamo redzes korekciju, pārstāj staigāt no viena acu ārsta pie cita un apmeklēt neskaitāmus optikas salonus.»
