\\Māja
Uzzini, kuri ir tie­vē­ša­nas trau­cēk­ļi un pa­lī­gi
©F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Tā šķiet tik mil­zī­ga ne­tais­nī­ba, kad, cen­šo­ties sa­gai­dīt pa­va­sa­ri la­bā for­mā, tu esi no­piet­ni pie­vēr­sies sva­ra zau­dē­ša­nai, bet re­zul­tāts nav tik labs, kā ce­rēts. Op­ti­mis­ti gan ie­sa­ka le­po­ties ar kat­ru no­mes­to ki­lo­gra­mu un prie­cā­ties par dzī­vi, un to­mēr ir skum­ji, ja lie­kie tau­ki, ne­rau­go­ties uz vi­sām ta­vām pū­lēm, at­va­dās gau­žām ne­gri­bī­gi. Ta­ču pa­ni­kā nav jā­krīt, kat­rai pro­blē­mai var at­rast ri­si­nā­ju­mu, ja vien esi ga­tavs pa­pū­lē­ties.

Pa­ras­ti un ne­pa­ras­ti tie­vē­ša­nas ka­vēk­ļi

Tie, ku­ri cī­nās ar lie­ko sva­ru, bie­ži ēd arī tā­dēļ, lai tik­tu ga­lā ar sa­vām ne­ga­tī­va­jām emo­ci­jām un sprie­dzi.
  • Ne­pie­tie­kams miegs. Ja cil­vēks no rī­tiem ce­ļas se­šos vai pat ag­rāk, lai pirms dar­ba pa­gū­tu ap­mek­lēt spor­ta klu­bu un kār­tī­gi iz­vin­gro­ties, tas dod mo­žu­mu un ener­ģi­ju die­nai. Ta­ču gu­lēt vi­ņam bū­tu jā­iet des­mi­tos va­ka­rā, un re­ti kurš do­das pie mie­ra tik ag­ri. Iz­pē­tīts, ka sie­vie­tēm, ku­ras nak­tī guļ vis­maz sep­ti­ņas stun­das, ten­den­ce uz­ņemt lie­kos ki­lo­gra­mus ir par 12% ma­zā­ka ne­kā tām, ku­ras guļ se­šas stun­das. Sie­vie­tēm, ku­ras guļ ti­kai pie­cas stun­das, lie­kais svars draud vēl vai­rāk. Pat ve­se­lī­ga rī­ta ros­me nav at­tais­no­jums, lai tai upu­rē­tu vēr­tī­gās nakts­mie­ra stun­das. Arī dien­du­sa to ne­kom­pen­sē.
  • Vin­gro­ša­na, lai ēs­tu. Da­ži cil­vē­ki tik ļo­ti cie­na ba­gā­tī­gas, ap­jo­mī­gas mal­tī­tes, ka ir ga­ta­vi sū­ri un grū­ti dar­bo­ties spor­ta zā­lē, lai pēc tam «ar tī­ru sirds­ap­zi­ņu» pa­ma­tī­gi pie­ēs­tos. Ta­ču bez sa­prā­tī­ga uz­tu­ra re­žī­ma sva­ra zau­dē­ša­na ne­vei­cas tik la­bi, tam ir tik­pat lie­la no­zī­me kā fi­zis­ka­jām ak­ti­vi­tā­tēm.
  • Iz­ba­dē­ša­nās. Ir sva­rī­gi ne ti­kai ēst ma­zāk, bet arī ie­vē­rot re­gu­lā­ras ēdien­rei­zes. Ja tu cen­ties sa­ma­zi­nāt ķer­me­ņa ma­su - ne­ļauj sev jus­ties pā­rāk iz­sal­ku­šam, jo tad tu ap­ēdī­si vai­rāk, ne­kā or­ga­nis­mam va­ja­dzīgs, tur­klāt tev būs grū­tāk do­māt par pa­rei­zu ēdie­nu iz­vē­li. Ska­ties, lai pār­trau­kums starp ēdien­rei­zēm ne­bū­tu il­gāks par četr­ām stun­dām.
  • Mal­tī­tes ār­pus mā­jas. Sa­bied­ris­ka­jā ēdi­nā­ša­nā ga­ta­vo­tie ēdie­ni bie­ži vien sa­tur vai­rāk tau­ku, sāls un cu­ku­ra, ne­kā vē­lams cil­vē­kam, kurš grib kļūt tie­vāks. Cen­ties ga­ta­vot mal­tī­tes mā­jās, jo tad tu dro­ši zi­ni, kas un cik ēdie­nam pie­vie­nots. Ka­fej­nī­cā vai res­to­rā­nā iz­vē­lies ēdie­nus, kas nav trek­ni pēc bū­tī­bas, pie­mē­ram, vis­tas krū­ti­ņu vai bal­tās zi­vis - gri­lē­tas, vā­rī­tas vai tvai­cē­tas.
  • Ēša­na, lai no­mie­ri­nā­tos. Tie, ku­ri cī­nās ar lie­ko sva­ru, bie­ži ēd arī tā­dēļ, lai tik­tu ga­lā ar sa­vām ne­ga­tī­va­jām emo­ci­jām un sprie­dzi. Ēdiens ir no­tie­sāts, bet pro­blē­ma pa­liek un tu esi pār­ēdies. Mē­ģi­ni go­dī­gi sa­prast sa­vas iz­jū­tas - es es­mu bē­dīgs, ne­lai­mīgs, dus­mīgs. Ne­vis iz­sal­cis! Pie­zva­ni drau­gam, pa­stai­gā­jies vai pa­la­si.

Kon­ju­gē­tā li­nol­skā­be pa­līdz de­dzi­nāt tau­kus

Kon­ju­gē­tā jeb sais­tī­tā li­nol­skā­be (CLA - con­ju­ga­ted li­no­leic acid) ir vie­na no po­li­ne­pie­sā­ti­nā­ta­jām tauk­skā­bēm, kas da­bā sa­sto­pa­ma zāl­ēdā­ju dzīv­nie­ku pie­nā un ga­ļā. Ba­gāts ar CLA ir arī mā­tes piens. Diem­žēl mūs­die­nās māj­lo­piem lie­lā­ko­ties dod rūp­nie­cis­ki ra­žo­tu lop­ba­rī­bu, tā­pēc li­nol­skā­bes dau­dzums pie­na pro­duk­tos ir kļu­vis ma­zāks, tiek lēsts, ka tas šo­brīd ir vairs ti­kai 20% no ag­rā­kā. Arī aug­snes no­pli­ci­nā­ša­nai ir sa­va lo­ma uz­tu­ra kva­li­tā­tes pa­ze­mi­nā­ša­nā. Uz­tu­ram kļūs­tot vien­vei­dī­gā­kam, mēs no pār­ti­kas ie­gūs­tam ar­vien ma­zāk ne­pie­cie­ša­mo šū­nu aiz­sarg­vie­lu un būv­ma­te­ri­ālu. Ie­spē­jams, ka tie­ši te slēp­jas viens no pla­ši iz­pla­tī­tās mūs­die­nu pro­blē­mas - ap­tau­ko­ša­nās cē­lo­ņiem: lai no­dro­ši­nā­tu sev pie­tie­ka­mā dau­dzu­mā kā­du kon­krē­tu uz­tur­vie­lu, jā­ap­ēd ar­vien vai­rāk.

CLA pie­der pie ne­aiz­stā­ja­mo tauk­skāb­ju gru­pas. Cil­vē­ka or­ga­nisms pats šo vie­lu ne­sin­te­zē, bet uz­ņem ar uz­tu­ru. Ap­rē­ķi­nāts, ka ar pār­ti­kas pro­duk­tiem prak­tis­ki nav ie­spē­jams uz­ņemt tik daudz CLA, lai ie­gū­tu tie­vē­ša­nai vē­la­mo efek­tu, tā­pēc cil­vē­ki to lie­to uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju vei­dā. Po­li­ne­pie­sā­ti­nā­to tauk­skāb­ju lo­ma viel­mai­ņā jo­pro­jām tiek pē­tī­ta. Sā­ku­mā do­mā­ja (un da­ļa cil­vē­ku vēl ar­vien ir šā vien­pu­sē­jā un ie­sīk­stē­ju­šā uz­ska­ta va­rā), ka jeb­ku­ri tau­ki uz­tu­rā ir slik­ti, ne­dod ne­ko vēr­tī­gu un tā­pēc no ēdien­kar­tes jā­svīt­ro. Vē­lāk ra­dās iz­prat­ne par tā sau­kta­jiem la­ba­jiem un slik­ta­jiem tau­kiem. Pa­ras­ti ti­ka uz­ska­tīts, ka la­bie tau­ki ir sa­sto­pa­mi vie­nī­gi augu valsts pār­ti­kā un jū­ras pro­duk­tos. At­klā­jot CLA, iz­rā­dī­jās, ka to var at­rast arī dzīv­nie­ku valsts pro­duk­tos.

CLA ie­dar­bī­ba tiek skaid­ro­ta ar to, ka šī vie­la blo­ķē tau­ku uz­ņem­ša­nu tau­ku šū­nās. Tau­ku šū­nas uz­krāj tau­kus no ap­ēs­tās pār­ti­kas, pa­lie­li­no­ties iz­mē­ros, ta­ču CLA to ne­pie­ļauj un tau­ki tiek no­va­dī­ti uz mus­ku­ļu šū­nām ener­ģi­jas ra­žo­ša­nai. Re­zul­tā­tā lie­kie tau­ki tiek pār­strā­dā­ti ener­ģi­jā un mus­ku­ļu ma­sa kļūst stin­grā­ka. CLA lie­to­ša­na tiek at­zī­ta par la­bu me­to­di skais­tā­ka mus­ku­ļu rel­je­fa ie­gū­ša­nai un cī­ņai ar ce­lu­lī­tu, ku­ra pa­ma­tā ir tau­ku šū­nu ne­pa­rei­za viel­mai­ņa. CLA uz­la­bo šo viel­mai­ņu. Pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka, ba­gā­ti­not uz­tu­ru ar CLA 12 mē­ne­šus, var sa­ma­zi­nāt ķer­me­ņa tau­ku dau­dzu­mu par 8-9% un pa­lie­li­nāt mus­ku­ļu ma­su par 1-2%.

Fi­zis­ka slo­dze ak­ti­vi­zē

CLA ie­dar­bī­bu var pa­lie­li­nāt, ak­ti­vi­zē­jot mus­ku­ļu šū­nas, lai tās čak­lāk pār­strā­dā­tu tau­kus ener­ģi­jā. Nav no­slē­pums, ka di­vi cil­vē­ki ar vie­nā­du ķer­me­ņa ma­su var iz­ska­tī­ties stip­ri at­šķi­rī­gi - viens šķiet tāds pa­resns, otrs tur­pre­tī - slaids un mus­ku­ļots. Ār­ējās at­šķi­rī­bas no­sa­ka augu­ma ga­rums un da­ži ci­ti fak­to­ri, bet gal­ve­no at­šķi­rī­bu ra­da tas, ka tau­ki un mus­ku­ļi ne­sver vie­nā­di. Ja mus­ku­ļu ir ma­zāk, bet tau­ku vai­rāk, cil­vēks iz­ska­tās tuk­lāks ne­kā tad, ja šī pro­por­ci­ja ir ot­rā­da. Lai gan mus­ku­ļi sver vai­rāk ne­kā tau­ki, tie ne­no­lie­dza­mi iz­ska­tās la­bāk. Tur­klāt mus­ku­ļi dar­bo­jas arī kā ma­zas spēk­sta­ci­jas, pār­vei­do­jot tau­kus ener­ģi­jā, ka­mēr tau­ku šū­nas spēj vie­nī­gi uz­krāt pa­pil­du tau­kus, tā pa­da­rot cil­vē­ku vēl res­nā­ku. Tā­dēļ ir ne­pie­cie­ša­ma mus­ku­ļu ma­sa, kas pa­līdz no­vērst sva­ra pie­au­gu­mu nā­kot­nē, jo tie­ši mus­ku­ļu šū­nu dau­dzums no­sa­ka, cik tau­ku or­ga­nisms spēs ok­si­dēt. Jo vai­rāk ir mus­ku­ļu šū­nu, jo la­bā­kas iz­re­dzes tikt ga­lā ar lie­ka­jiem uz­krā­ju­miem.

Re­zul­tāts pa­nā­kams ar fi­zis­kas slo­dzes pa­lī­dzī­bu. Vis­la­bā­kie ir fi­zis­ko no­dar­bī­bu vei­di ar ae­ro­bo slo­dzi, pie­mē­ram, pel­dē­ša­na, ae­ro­bi­ka vai airē­ša­na. Pa­stāv diez­gan iz­pla­tīts, ta­ču kļū­dains uz­skats: jo in­ten­sī­vā­ka slo­dze, jo la­bāks re­zul­tāts. Iz­rā­dās, ka tā glu­ži nav. Lie­lis­ki no­der arī il­gas pa­stai­gas, darbs dār­zā, de­jas, vin­gro­ju­mi ar ne­lie­lām han­te­lēm, skrie­ša­na, ri­teņ­brauk­ša­na. Sa­lī­dzi­no­ši ne­sen no Skan­di­nā­vi­jas val­stīm Lat­vi­jā ir ie­nā­cis vēl viens fi­zis­ko no­dar­bī­bu veids - nū­jo­ša­na, kas at­zīts par ļo­ti de­mo­krā­tis­ku un fi­gū­rai lab­vē­lī­gu. Lai uz­tu­rē­tu la­bu for­mu, fi­zis­kai slo­dzei die­nā jā­būt vis­maz pus­stun­du il­gai. Ja cil­vēks vē­las zau­dēt lie­kos tau­kus, fi­zis­ko slo­dzi ik­die­nā va­ja­dzē­tu pa­lie­li­nāt līdz 60-90 mi­nū­tēm, iz­vē­lo­ties tā­du no­dar­bī­bu vei­du, kas ļauj iz­bau­dīt kus­tī­bu prie­ku.

Pa­līdz arī za­ļā tē­ja

Veik­ti zi­nāt­nis­ki pē­tī­ju­mi, kas pie­rā­da, ka za­ļās tē­jas eks­trak­ta pie­vie­no­ša­na var pa­lie­li­nāt CLA pre­pa­rā­tu spē­ju ok­si­dēt tau­kus. Za­ļās tē­jas eks­trakts vei­ci­na ķer­me­ņa ter­mo­ģe­nē­zi - sil­tu­ma ra­žo­ša­nu un sti­mu­lē tau­ku viel­mai­ņu. Za­ļās tē­jas eks­trakts pla­ši pa­zīs­tams ar sa­vām anti­ok­si­da­tī­va­jām īpa­šī­bām, un tās ir ne­pie­cie­ša­mas, lai nei­tra­li­zē­tu brī­vos ra­di­kā­ļus, kas pa­stip­ri­nā­ti vei­do­jas or­ga­nis­mā, pa­lie­li­no­ties fi­zis­kai slo­dzei. Abu šo vie­lu efek­ti­vi­tā­te un dro­šī­ba ir pie­rā­dī­ta, tās var lie­tot gan īsā­ku, gan ga­rā­ku lai­ka pe­ri­odu. To­mēr vēl­reiz jā­at­gā­di­na, ka ne­va­ja­dzē­tu pa­ļau­ties ti­kai uz tau­kus de­dzi­no­šo pre­pa­rā­tu ie­dar­bī­bu. Tie vei­ci­na tie­vē­ša­nu, ta­ču ne­drīkst aiz­mirst ve­se­lī­gu dzī­ves­vei­du, kas ie­tver se­vī arī re­gu­lā­ru fi­zis­ku slo­dzi un pa­rei­za uz­tu­ra prin­ci­pu ie­vē­ro­ša­nu.

 
Komentāri Skatīt