Ek­sā­me­ni jau klāt. Kā at­jau­not ener­ģi­ju un pārvarēt nogurumu?

 Mūs­die­nu strau­jais dzī­ves ritms ar lie­lā­kām vai ma­zā­kām stre­sa si­tu­āci­jām cil­vē­kam liek sa­skar­ties ik uz so­ļa. Ne­lie­las stre­sa si­tu­āci­jas ik­die­nā pa­līdz mo­bi­li­zē­ties un dar­bo­ties, va­rē­tu pat teikt, ka zi­nā­ma stre­sa de­va ir va­ja­dzī­ga, lai re­aģē­tu uz no­tie­ko­šo. Ta­ču ne vis­iem un ne vien­mēr ne­liels stre­siņš pa­līdz sa­vāk­ties, it īpa­ši si­tu­āci­jās, kad jā­sa­ska­ras ar lie­lu ga­rī­gu un fi­zis­ku slo­dzi, kad lai­ka vien­mēr ir par maz, bet da­rā­mā tik daudz, ka šķiet – dien­nak­tī no­teik­ti ir par maz stun­du.

Šā­das si­tu­āci­jas, kad ek­sā­me­ni jau klāt, bet lai­ka tiem sa­ga­ta­vo­ties at­li­cis pa­vi­sam maz, lai­kam gan ir pie­dzī­vo­jis ik­viens iz­lai­du­ma kla­ses sko­lēns un stu­dents, tās la­bi pa­zīs­ta­mas arī sko­lo­tā­jiem, ju­ris­tiem un vis­iem ci­tiem, ku­ri, ga­ta­vo­jo­ties kā­dam at­bil­dī­gam pa­sā­ku­mam, dar­bo­jas pa­aug­sti­nā­tas fi­zis­kas un ga­rī­gas slo­dzes ap­stāk­ļos. Mēs vis­i sa­ska­ra­mies ar si­tu­āci­jām, kad ne­pie­cie­šams veikt vai­rā­kus pie­nā­ku­mus ie­ro­be­žo­tā lai­kā - dar­bā, mā­cī­bās, sa­dzī­vē, da­žā­dos pa­sā­ku­mos. Tas pra­sa daudz ener­ģi­jas, un, lai vi­su pa­spē­tu, mie­gam at­liek ar­vien ma­zāk lai­ka, ro­das no­gu­rums, stress, un šā­dos ap­stāk­ļos kļūst kriet­ni grū­tāk kon­cen­trē­ties. Bie­ži vien tiek ņem­ti pa­lī­gā da­žā­di lī­dzek­ļi, lai at­jau­no­tu ener­ģi­ju un aiz­dzī­tu no­gu­ru­mu, kā, pie­mē­ram, ka­fi­ja, ener­ģi­jas dzē­rie­ni, šo­ko­lā­de, auk­sta du­ša u.c. Ta­ču tam vis­am ir īs­lai­cīgs efekts.

Lai veik­tu ga­rī­gu dar­bu, ga­ta­vo­tos ie­skai­tēm un ek­sā­me­niem pa­aug­sti­nā­ta stre­sa un lie­las slo­dzes si­tu­āci­jā, sva­rī­ga lo­ma ir spē­jai kon­cen­trē­ties un at­mi­ņai. Tā­dēļ bū­tis­ki ir no­dro­ši­nāt, lai pie­tik­tu ener­ģi­jas un lai va­rē­tu kon­cen­trē­ties un at­ce­rē­ties la­sī­to, dzir­dē­to un ie­mā­cī­to.

Uz­tu­rēt at­mi­ņu la­bā for­mā

At­mi­ņa tiek uz­ska­tī­ta par vie­nu no gal­ve­na­jiem iz­zi­ņas pro­ce­siem, kas iz­pau­žas gū­tās pie­re­dzes un in­for­mā­ci­jas ie­gau­mē­ša­nā, sa­gla­bā­ša­nā un re­pro­du­cē­ša­nā. Tā ir augs­tu vēr­tē­ta vis­os lai­kos, jo īpa­ši mūs­die­nās, kad in­for­mā­ci­jas dau­dzums, kas jā­at­ce­ras, ir ļo­ti ap­jo­mīgs. Mēs va­ram pa­lī­dzēt sa­vai at­mi­ņai, to vien­mēr uz­tu­rot la­bā for­mā. Šim no­lū­kam at­mi­ņas me­hā­nis­mi ir re­gu­lā­ri jā­tre­nē, kat­ru die­nu vel­tot tam vis­maz 20-25 mi­nū­tes. Jā­mē­ģi­na at­rast sev vis­pie­mē­ro­tā­ko vei­du, kā uz­ņemt in­for­mā­ci­ju, la­sot ska­ļi vai klu­si, klau­so­ties, uz­tve­rot vi­zu­āli utt. Tā­pat arī der zi­nāt, ka vai­rā­ku­mam cil­vē­ku at­mi­ņa vis­la­bāk fun­kci­onē lai­kā no as­to­ņiem rī­tā līdz div­pa­dsmi­tiem die­nā, pēc tam tā pa­kā­pe­nis­ki krī­tas. Pēc pie­ciem pēc­pus­die­nā ie­gau­mē­ša­na uz­la­bo­jas, un, ja cil­vēks nav pa­vi­sam no­gu­ris, tā sa­sniedz aug­stā­ko pun­ktu ap sep­ti­ņiem va­ka­rā.

Lai va­rē­tu kon­cen­trē­ties

Ir sva­rī­gi at­tīs­tīt arī uz­ma­nī­bu - kon­cen­trē­ties uz kon­krē­tu priekš­me­tu vai pro­ce­su, ig­no­rē­jot bla­kus pa­rā­dī­bas.

Lie­la no­zī­me ir arī dar­ba vi­dei: jo ēr­tāk cil­vēks jū­tas, jo la­bāk iz­do­das kon­cen­trē­ties, tā­dēļ bū­tis­ka lo­ma ir tā­dām vien­kār­šām lie­tām kā mak­si­mā­li ērts krēsls un galds. Tā­pat ir sva­rī­gi kat­ru stun­du vis­maz pie­cas mi­nū­tes at­slā­bi­nā­ties, kon­cen­trē­ties uz at­pū­tas mir­kli, kam jā­būt pie­tie­ka­mi il­gam, lai sma­dze­nes spē­tu dis­tan­cē­ties no vei­ca­mā uz­de­vu­ma. Jā­cen­šas no­ro­be­žo­ties no trau­cēk­ļiem.

Die­nu ie­tei­cams sākt ar la­bām bro­kas­tīm, re­gu­lā­ri dzert ūde­ni, jo ūdens trū­kums or­ga­nis­mā var likt cil­vē­kam jus­ties no­gu­ru­šam, aiz­kai­ti­nā­tam vai tā­dam kā brem­zē­tam. Cen­tie­ties vie­nā rei­zē da­rīt vie­nu dar­bu, ik pa lai­kam ļau­jiet sev at­pūs­ties un pēc dar­ba pa­veik­ša­nas ap­bal­vo­jiet se­vi ar kaut ko pa­tī­ka­mu.

No­de­rī­gi!

Kā at­jau­not ener­ģi­ju

• Ie­dzert ta­si za­ļās vai mel­nās tē­jas - to dze­rot, līdz­sva­ro­jas do­mas un emo­ci­jas, klie­dē­jas mie­gai­nī­ba un no­gu­rums.
• Sākt die­nu ar ma­sā­žu, rū­pī­gi iz­ber­zē­jot pē­das - vis­pirms pa­pē­di, tad pē­das vi­dus­da­ļu, pirk­stu pa­mat­ni un kat­ru pirk­stu, līdz pē­da kļūst sil­ta. Tas pa­līdz ak­ti­vi­zēt asins­ri­ti, at­jau­not ener­ģē­tis­kās plūs­mas or­ga­nis­mā, re­flek­to­ri ie­dar­bo­jas uz vis­iem or­gā­niem.
• Bie­žāk smai­dīt, jo, pa­vel­kot uz augš­u lū­pu kak­ti­ņus, sma­dze­nes sa­ņem sti­mu­lē­jo­šus sig­nā­lus, vai­ro­jas lab­sa­jū­ta.
• Lai asi­nis cir­ku­lē­tu, audi sa­ņem­tu skā­bek­li un uz­tur­vie­las, jā­vai­ro fi­zis­kais to­nuss. Tad arī ener­ģi­jas ir vai­rāk. Te pa­līdz jeb­ku­ra fi­zis­kā ak­ti­vi­tā­te, tur­klāt, jo vien­kār­šā­ka, jo la­bāk, pie­mē­ram, nū­jo­ša­na vai pa­stai­ga. Fi­zis­ko ak­ti­vi­tā­ti pār­trauc tad, kad jūt, ka vēl maz­liet va­rē­tu.
• Arī in­ten­sī­vi strā­dā­jot vai mā­co­ties ek­sā­me­niem, ir pa­rei­zi lai­ku pa lai­kam pa­ņemt ne­lie­lu pār­trau­ku­mu, maz­liet at­pūs­ties, iz­kus­tē­ties.
• Die­nas ri­tu­mā der ik pa lai­kam at­slēg­ties no da­rā­mā - aiz­vērt acis, se­kot el­po­ša­nai, cen­sties ne­ļaut do­mām ie­nākt se­vī. Ja tas to­mēr ne­iz­do­das, ar strau­ju iz­el­pu spa­rī­gi iz­pūst tās ār­ā, pro­jām no se­vis.
• Ja ap­stāk­ļi ļauj, die­nas gai­tā ie­tei­cams iz­vin­gri­nāt mu­gu­ru. At­bal­stie­ties ar ro­kām pret krēs­lu vai sie­nu un iz­lie­ciet mu­gu­ru kū­ku­mā, tad iz­stai­pie­ties, kā to da­ra ka­ķis. Tad vis­i skrie­me­lī­ši at­brī­vo­jas no sprie­dzes, mus­ku­ļi re­lak­sē­jas un šķēr­šļu ener­ģi­jas plūs­mām ir ma­zāk.