«Dzīvē viss rit diezgan ātri, un daudzas lietas steigā notiek nemanāmi. Viena no tādām ir liekā svara parādīšanās un pārvēršanās nopietnā problēmā, ko sauc par aptaukošanos,» saka diētas ārsts Andis Brēmanis. «Viena lieta ir neapmierinātība ar savu vizuālo tēlu un to, ka vairs neder pierastais apģērba izmērs, bet pārlieku liels svars rada arī paaugstinātu risku, ka varētu attīstīties tādas kaites kā otrā tipa cukura diabēts, taukainā hepatoze (aknu aptaukošanās), holesterīna un urīnskābes vielmaiņas traucējumi. Var parādīties sirds un smadzeņu asinsvadu problēmas, kā arī paaugstināts asinsspiediens.»
Ķermeņa masas indekss
«Minēto slimību risks pieaug, ja ķermeņa masas indekss ir lielāks par 30,» skaidro A. Brēmanis. «Ķermeņa masas indeksu (ĶMI) aprēķina, indivīda svaru kilogramos dalot ar auguma garumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Piemēram, 1,87 m garam un 90 kg smagam cilvēkam ĶMI ir 90 : 1,872 , rezultātā iznāk 25,7. Ja rezultāts ir robežās starp 18,5 un 25, tad svars atbilst auguma garumam, ja starp 25 un 30, tad ir iespējamas nelielas liekā svara problēmas, kas vēl pārāk neapdraud veselību, bet, ja rezultāts ir 30 un vairāk, tad jau pastāv nopietns risks saslimt ar liekā svara problēmām. Ja ķermeņa masas indekss ir 25-30, ir iespējams novērst liekā svara problēmas, palielinot fizisko slodzi savā ikdienā, bet, ja svars pieaudzis vairāk (ĶMI pārsniedz 30), tad noteikti nepieciešamas korekcijas arī ikdienas uztura izvēlē.»
Tauki un cukurs
Brēmanis norāda, ka visbiežākā problēma ir pārāk liels tauku un parastā cukura īpatsvars ikdienas ēdienkartē. Bieži vien šīs divas lietas tiek uzņemtas nosacīti slēptā veidā - uzturā izmantojot jau lietošanai gatavus pārtikas produktus un dzērienus, mēs bieži vien neiedomājamies paskatīties uz produkta etiķetē norādīto informāciju - cik tad īsti liels ir šī produkta tauku saturs un kāds cukura daudzums ir pievienots ražošanas procesā. Piemēram, biezpienu mēs varam izvēlēties ar ļoti dažādu tauku saturu. Veikalā var nopirkt 0,5%, 2%, 5%, 9% un pat 18% biezpienu. Šie procenti nozīmē, ka 100 grami produkta satur attiecīgi pusgramu, piecus gramus vai pat visus astoņpadsmit gramus tauku, un tā ir milzīga starpība. Turklāt biezpienam var būt jau pievienots sāls. Ir arī dažādi biezpiena sieriņi, kuru sastāvā ir apmēram 20% cukura. Savā ziņā viltīgi var būt arī citi piena produkti. Jogurts bez piedevām cukuru nesatur, bet augļu un ogu jogurti visticamāk ražošanas procesā ir bagātināti ne tikai ar nosaukumā minēto augļu vai ogu piedevu, bet arī ar 7-10% cukura. Tāpat cukurs var slēpties dažādās brokastu pārslās un, protams, konditorejas izstrādājumos un limonādēs.
Kur mazāk kaloriju
«Tajā pašā laikā pārtikas rūpniecība piedāvā virkni alternatīvu produktu ar samazinātu kaloriju daudzumu,» saka diētas ārsts. «Parasti tas ir saistīts ar samazinātu tauku saturu, kā, piemēram, vājpiena biezpienā, vai arī ar to, ka cukura vietā izmantoti saldinātāji - vielas ar saldu garšu, kas nesatur kalorijas. Jau pagājušā gadsimta 70.-80. gados bija sastopami dažādi konditorejas izstrādājumi cilvēkiem, kuri slimoja ar cukura diabētu. Tajos cukurs bija aizstāts ar ksilītu vai sorbītu, jo to izmantošanai organismā nav vajadzīgs insulīns, bet garša ir salda. Viens grams šo saldvielu satur 2,4 kkal (salīdzinājumam: gramā saharozes jeb parastā cukura ir 4,1 kkal), bet to salduma pakāpe ir gandrīz uz pusi zemāka nekā cukuram. Tāpēc vēlamā garšas efekta sasniegšanai produktiem bija jāpievieno daudz vairāk šo saldinātāju, un līdz ar to kaloriju daudzums rezultātā īpaši neatšķīrās no cukuru saturošiem analogiem. Salīdzinot ar pagājušā gadsimta 70.-80. gadiem, mūsu dzīvesveids ir kļuvis mazkustīgāks un liekā svara problēma ir biežāk sastopama, tāpēc plašāku lietojumu ieguvuši bezkaloriju saldinātāji, kuri ir pat līdz 200-300 reizēm saldāki par cukuru, piemēram, saharīns, aspartāms, sukraloze u.c. Kopš 2011. gada decembra Eiropas Savienībā pēc ilgstošas izpētes atļauts izmantot arī no stēvijas auga izdalītos glikozīdus, kam ir izteikti salda garša. Šīs vielas pārtikas rūpniecībā izmanto gan konditorejas produktos, gan gatavajās mērcēs un ievārījumos, arī pievieno bezcukura košļājamai gumijai. Tomēr visplašāk tos lieto atspirdzinošajos dzērienos ar samazinātu kaloriju daudzumu.»
Saldumi jānopelna
«Protams, tāda specifiski salda garša kā cukuram nepiemīt nevienam saldinātājam,» atzīst A. Brēmanis. «Tāpēc centieties aktivizēt savu dzīvesveidu, iekļaujiet ikdienas uzturā vairāk dārzeņu, augļu, ogu un pilngraudu produktu, lai to visu varētu atļauties saldināt ar medu, ievārījumu vai pat cukuru, jo jūs to būsiet pelnījuši!»
