\\Māja
VESELĪBA: Pa­va­sa­ra ie­snas un to se­kas
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

No sa­vas pie­re­dzes zi­nām, ka pat sau­lai­nā pa­va­sa­ra die­nā, do­do­ties lau­kā, jā­pa­lū­ko­jas, ko rā­da ter­mo­metrs, un jā­no­vēr­tē, cik stiprs ir vējš, jo caur lo­gu vē­ro­ja­mā jau­kā aina var mal­di­nāt. Un pat tad, ja cil­vēks rū­pī­gi se­ko me­te­oro­lo­gu in­for­mā­ci­jai un pū­las sa­ģēr­bties at­bil­sto­ši ap­stāk­ļiem, viņš nav pil­nī­gi pa­sar­gāts no pēk­šņām lai­ka ap­stāk­ļu kap­rī­zēm. Pirm­ie ar tām sa­sto­pas mū­su aug­šē­jie elp­ce­ļi, un bie­ži vien tas ne­pa­liek bez se­kām.

«Kat­ram pie­au­gu­šam Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jam ies­nas ir di­vas trīs rei­zes ga­dā, bet bēr­niem tās mēdz būt pat vēl bie­žāk - pie­cas, se­šas vai par as­to­ņas rei­zes ga­dā at­ka­rī­bā no ve­cu­ma un ci­tiem fak­to­riem,» stās­ta ārsts Kas­pars Iva­novs.

Ap­draud de­gu­na bla­kus­do­bu­mu

«Pa­va­sa­rī diez­gan dau­dziem cil­vē­kiem ir pa­vā­ji­nā­ta imu­ni­tā­te un līdz ar to elp­ce­ļu vī­ru­si, no­kļūs­tot de­gu­na gļot­ādā, iz­rai­sa iz­teik­tu tūs­ku, kas ātr­i pie­ņe­mas spē­kā,» stās­ta ārsts. «De­gu­na gļot­ādas tur­pi­nā­jums ir de­gu­na bla­kus­do­bu­mu gļot­āda, un ie­kai­sums var pār­iet arī uz to. Re­zul­tā­tā at­ve­res, kas sa­vie­no de­gu­na do­bu­mu ar bla­kus­do­bu­miem, ir sa­šau­ri­nā­tas vai pil­nī­gi aiz­lik­tas, tā­pēc sek­rēts, ko iz­da­la bla­kus­do­bu­mu gļot­āda, ne­var da­bis­kā ce­ļā iz­plūst, bet sa­krā­jas do­bu­mos, un tā ro­das ie­kai­sums. Tā kla­sis­kie sim­pto­mi ir sā­pes vai­gu, pie­res vai acu ap­vi­dū. Bet, tā kā pē­dē­jos ga­dos de­gu­na bla­kus­do­bu­mu ie­kai­su­miem rak­stu­rī­ga vai­rā­ku iz­rai­sī­tā­ju - vī­ru­su, bak­tē­ri­ju un sē­nī­šu - kom­bi­nē­ša­nās, tad spe­ci­ālis­ti ir no­vē­ro­ju­ši, ka ie­kai­sums bie­ži no­rit bez spil­gti iz­teik­tiem sim­pto­miem. Lai gan de­guns el­po šķie­ta­mi brī­vi un nav aiz­likts, ies­nas bei­gu­šās, to­mēr ir sa­jū­ta, ka tās tur­pi­nās, īpa­ši - no rī­tiem un va­ka­ros, šņau­cot de­gu­nu. Daž­reiz iz­mai­nās balss, un to pa­ma­na ap­kār­tē­jie, daž­kārt balss iz­mai­ņas jūt cil­vēks pats. Da­ļa arī no­jauš, ka tas va­rē­tu būt de­gu­na bla­kus­do­bu­mu ie­kai­sums, ta­ču vil­ci­nās mek­lēt pa­lī­dzī­bu, jo ir dzir­dē­ju­ši no­stās­tus par ne­pa­tī­ka­mo ār­stē­ša­nu. Tā akūts ie­kai­sums pār­iet hro­nis­kā. Šā­dā si­tu­āci­jā va­ja­dzē­tu to­mēr do­ties pie spe­ci­ālis­ta, kurš va­rē­tu pa­lī­dzēt, jo šī in­fek­ci­ja vēl vai­rāk no­vā­ji­na or­ga­nis­mu. Ie­kai­su­ma iz­rai­sī­tā­ji ir mak­si­mā­li ātr­i jā­uz­veic.

Pirm­ā lie­ta, par ko ša­jos ap­stāk­ļos jā­rū­pē­jas, ir de­gu­na do­bu­ma hi­gi­ēna. Sva­rī­gi ir arī kat­ru die­nu vis­maz 60-90 mi­nū­tes uz­tu­rē­ties svai­gā gai­sā.

NO­DE­RĪ­GI

Ko dod šīs sa­stāv­da­ļas:

  • Gaiļ­bik­sī­šu eks­trakts. Tam pie­mīt no­mie­ri­no­ša, pret­kle­pus, pret­ie­kai­su­ma un svied­rē­jo­ša ie­dar­bī­ba.
  • Plūš­ko­ka eks­trakts. Spē­ci­na or­ga­nis­mu, stip­ri­na imu­ni­tā­ti, no­de­rīgs arī svied­rē­ša­nai, vei­ci­na at­krē­po­ša­nu.
  • Api­ņu eks­trakts. Dar­bo­jas pret vī­ru­siem un bak­tē­ri­jām, kā arī pa­līdz no­mie­ri­nā­ties, fi­zis­ki un ga­rī­gi at­slā­bi­nā­ties, no­dro­ši­nāt ve­se­lī­gu mie­gu.
  • Prie­žu mi­zas eks­trakts. Spē­cīgs pret­ie­kai­su­ma efekts, dar­bo­jas pret bak­tē­ri­jām, sti­mu­lē imu­ni­tā­ti, ba­gā­tīgs anti­ok­si­dan­tu avots.
  • Ti­mi­āna eks­trakts. Pie­mīt dez­in­fi­cē­jo­ša, spaz­mo­lī­tis­ka un pret­ie­kai­su­ma ie­dar­bī­ba.