Māja: Jaunā gada ap­ņem­ša­nās: Sa­kār­tot dzī­vi. Ar ko sākt? 4 komentāri
 
Māja

Jaunā gada ap­ņem­ša­nās: Sa­kār­tot dzī­vi. Ar ko sākt?

 
depositphotos.com

Jaun­ajā ga­dā gri­bas sākt jaun­u dzī­vi. Daudz la­bu ap­ņem­ša­nos dzimst prā­tā, tās tiek arī iz­teik­tas ska­ļi ģi­me­nes vai drau­gu lo­kā, rak­stī­tas uz la­pi­ņām, pie­lī­mē­tas pie mo­ni­to­ra vai le­dus­skap­ja. Cik no­piet­ni tas viss ņe­mams?

Sa­vas ie­ce­res pie­pil­dīt iz­do­das tiem, ku­ri iz­vē­las pār­do­mā­tus, re­āli sa­snie­dza­mus un vi­ņiem paš­iem bū­tis­kus mēr­ķus - tam pie­krīt dau­dzi do­mā­tā­ji, psiho­lo­gi un vien­kār­ši dzī­ves­gud­ri cil­vē­ki, ku­ri spriež pēc sa­vas pie­re­dzes. Tal­kā nāk arī sap­ņi, ce­rī­ba un veik­sme.

To­mēr diez vai tā vien­kār­ši var pie­pil­dīt ga­ru ga­ro sa­rak­stu ar no­do­miem, kas pa­redz ra­di­kā­li mai­nīt dzī­vi gan­drīz vi­sās tās jo­mās: tau­pī­šu nau­du, at­me­tī­šu smē­ķē­ša­nu, ma­zāk dzer­šu, no­tie­vē­šu, kat­ru die­nu ie­šu uz fit­ne­sa klu­bu, at­jau­no­šu sa­vu mā­jok­li, beig­šu kliegt uz bēr­niem... Tas viss bū­tu la­bi, un gan jau šim plā­nam va­rē­tu pie­rak­stīt vēl dau­dzus pun­ktus. Un tos ne­iz­pil­dīt. Lai ne­sa­gā­dā­tu sev vil­ša­nos, vis­pirms jā­sa­prot, kurš mēr­ķis ir pats sva­rī­gā­kais, un jā­kon­cen­trē­jas tam.

Da­ļai cil­vē­ku pa­līdz, ja vi­ņi for­mu­lē sa­vu ap­ņem­ša­nos ļo­ti pre­cī­zi un ka­te­go­ris­ki, pie­mē­ram, šā ga­da lai­kā man ir uz­de­vums ie­krāt 500 la­tu vai tikt va­ļā no 20 ki­lo­gra­miem. To­mēr ie­tei­cams at­rast kom­pro­mi­su starp vē­la­mo un re­āli ie­spē­ja­mo. Var­būt šos mēr­ķa skait­ļus der iz­da­līt ar di­vi - arī tas jau būs pa­nā­kums, kas tur­klāt ie­dro­ši­nās aiz­sāk­to tur­pi­nāt, ne­vis liks at­mest vis­am ar ro­ku.

Ir arī pie­tie­ka­mi daudz dar­bu, kas nav sa­rež­ģī­ti, ta­ču var dot lie­lu la­bu­mu, jo pa­līdz sa­kār­tot ik­die­nas dzī­vi, ja vien tiek re­gu­lā­ri un mērķ­tie­cī­gi veik­ti. Ame­ri­kā­ņu psiho­lo­gi ie­sa­ka pa­do­māt par da­žām šā­dām ie­spē­jām.

Tikt ga­lā ar jūk­li

Ja ju­cek­lis val­da pa­sau­les eko­no­mi­kā un po­li­ti­kā, tas ne­no­zī­mē, ka ha­osam un ne­kār­tī­bai jā­val­da arī ta­vā mā­jok­lī. Ir vērts sa­ņem­ties, pār­ska­tīt skap­ju sa­tu­ru un at­brī­vo­ties no ne­va­ja­dzī­gām lie­tām - ap­ģēr­biem un ap­aviem, ku­rus jūs ne­val­kā­jat, ve­ciem žur­nā­liem, rek­lā­mas buk­le­tiem, rē­ķi­niem un ci­tiem pa­pī­riem, muļ­ķī­giem su­ve­nī­riem, ie­plēs­tiem trau­kiem, ku­ri no­lik­ti skap­ja stū­rī ar do­mu, ka var­būt kād­reiz vēl va­rē­tu no­de­rēt utt. Šīs lie­tas var iz­mest vai kā­dam at­dot, rei­zēm kaut ko ie­spē­jams arī no­dot pār­strā­dei. Pēc re­vī­zi­jas ne­re­ti il­go­jas arī mā­jas ap­tie­ci­ņa un vie­na ot­ra ro­kas­so­ma, ku­rā tiek stai­pīts līdz­i ve­sels lē­rums ne­va­ja­dzī­gu sī­ku­mu. Tā­pat der iz­dzēst da­to­rā sa­krā­tos no­ve­co­ju­šos fai­lus un iz­tī­rīt elek­tro­nis­ko past­kas­tī­ti. Ja vē­las, lai kār­tī­ba sa­gla­bā­tos arī turp­māk, ie­tei­cams šā­das tī­rī­ša­nas ak­ci­jas plā­not re­gu­lā­ri, lai ne­va­ja­dzī­gās lie­tas ne­pa­gūst sa­krā­ties. Tas ro­si­nās arī la­bāk ap­do­māt, pirms kaut ko ie­gā­dā­ja­mies - vai tas tie­šām ne­pie­cie­šams, kur to lik­sim.

Ga­ta­vot ēst mā­jās

Ja cil­vēks pie­ra­dis ēst ār­pus mā­jas vai pār­tikt no pus­fab­ri­kā­tiem, bet vē­lē­tos vei­dot ve­se­lī­gā­kus uz­tu­ra ie­ra­du­mus, tad pir­mais so­lis va­rē­tu būt ne­vis dra­ko­nis­ka brī­num­da­rī­tā­ja di­ēta, bet cen­ša­nās pēc ie­spē­jas ga­ta­vot ēdie­nu pa­šam sa­vā vir­tu­vē no svai­giem pro­duk­tiem - tas ļaus at­gūt kon­tro­li pār sa­vu uz­tu­ru. Ve­se­lī­gu ēdie­nu re­cep­tes var at­rast gan pa­vār­grā­ma­tās, gan in­ter­ne­tā. Ļo­ti la­bi, ja mal­tī­ti var ga­ta­vot ne­stei­dzī­gi, ar prie­ku, klau­so­ties mū­zi­ku.

Kļūt ne­daudz kus­tī­gā­kam

Ko līdz ap­ņem­ties kat­ru die­nu iet uz spor­ta klu­bu vai ba­sei­nu, ja zi­ni, ka tas ne­iz­do­sies un tu at­ra­dī­si mil­zum daudz at­tais­no­jo­šu ie­mes­lu, lai ne­ie­tu? Tad jau la­bāk vis­maz iz­pil­dīt rī­ta ros­mi mā­jās. Kur vien ie­spē­jams, ir vērts do­ties ātr­ā so­lī kā­jām, kāpt pa tre­pēm, ne­vis gai­dīt lif­tu. Strā­dā­jot pie da­to­ra, ska­to­ties tele­vi­zo­ru, vei­cot rok­dar­bus vai sē­do­šus dar­bus vir­tu­vē, jā­at­ce­ras ik pa lai­kam pie­cel­ties, pa­stai­gāt, iz­stai­pī­ties, vai­rā­kas rei­zes pa­cel­ties pirkst­ga­los. Tas viss kaut ne­daudz vei­ci­na asins­ri­ti un ļauj jus­ties mun­drā­kam.

Pie­vēr­sties lab­da­rī­bai

Ame­ri­kā­ņu psiho­lo­gu pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka cil­vē­ki jū­tas daudz la­bāk, ja vi­ņiem ir ie­spē­ja da­rīt la­bu ci­tiem. Mēs par zie­do­ša­nu un lab­da­rī­bu gal­ve­no­kārt at­ce­ra­mies, kad tu­vo­jas Zie­mas­svēt­ki, bet zie­do­ju­mu tāl­ru­ņi, zie­do­ju­mu kas­tī­tes un da­žā­das lab­da­rī­bas ak­ci­jas ir arī pā­rē­jā ga­da lai­kā. Pa­lī­dzē­ša­na ci­tiem cil­vē­kiem, dzīv­nie­kiem vai da­lī­ba vi­des sa­kop­ša­nas tal­kā spēj dot lie­lu gan­da­rī­ju­mu.

Nak­tī gu­lēt vis­maz sep­ti­ņas stun­das

Par vi­dē­jo pie­au­gu­šam cil­vē­kam ne­pie­cie­ša­mo nakts­mie­ra il­gu­mu tiek uz­ska­tī­tas as­to­ņas stun­das, bet bie­ži vien mie­gam tiek at­vē­lēts daudz īsāks laiks. Re­zul­tāts ir ne ti­kai žā­vā­ša­nās pa die­nu, bet arī lie­lāks da­žā­du ne­ga­dī­ju­mu risks, slik­tā­kas kon­cen­trē­ša­nās spē­jas, ar lai­ku - hro­nis­ku sli­mī­bu at­tīs­tī­ba un šķie­ta­mi ne­iz­skaid­ro­jams sva­ra pie­au­gums. Tas, kurš nor­mā­li iz­gu­ļas, pa­līdz arī imūn­sis­tē­mai pa­sar­gāt se­vi no sa­auk­stē­ša­nās sli­mī­bām un stre­sa kai­tī­gās ie­tek­mes. Ja ne as­to­ņas, tad vis­maz sep­ti­ņas stun­das to­mēr bū­tu jā­guļ.

Plā­not ve­se­lī­bas pār­bau­des

Pie dzī­ves sa­kār­to­ša­nas pie­der arī ār­stu ap­ska­tes. Liet­pra­tē­ji ie­sa­ka ga­da sā­ku­mā no­skaid­rot, pie kā­diem ār­stiem va­ja­dzē­tu do­ties, kā­di iz­mek­lē­ju­mi ir ne­pie­cie­ša­mi, ku­ri no tiem pie­nā­kas par valsts lī­dzek­ļiem un par ku­riem jā­mak­sā pa­šam, kur tos var veikt un kā­dā se­cī­bā vis­la­bāk to da­rīt. Tad va­rēs efek­tī­vāk ie­plā­not lai­ku un lī­dzek­ļus šim pa­sā­ku­mam, ja va­ja­dzīgs - arī pa­ma­zām mo­rā­li no­ska­ņo­ties. Ār­sti teic, ka pro­fi­lak­tis­kās ve­se­lī­bas pār­bau­des nav for­māls pa­sā­kums, tās ļauj vai nu pār­lie­ci­nā­ties, ka viss kār­tī­bā, vai arī at­klāt ve­se­lī­bas pro­blē­mas, kas tik­ko sā­ku­šās un līdz ar to ir vieg­lāk no­vēr­ša­mas.

Cen­sties sa­kār­tot sa­vas fi­nan­ses

Paš­laik dau­dzu ģi­me­ņu bu­džets ir tik pie­ti­cīgs, ka šķiet - ne­ko ie­tau­pīt nav ie­spē­jams. Spe­ci­ālis­ti sa­ka - tik un tā ir vērts rū­pī­gi pie­rak­stīt vi­sus sa­vus iz­de­vu­mus, jo tais­nī­ba vien ir se­na­jam tei­cie­nam: nau­da mīl, ka to skai­ta. Pat ja ne par kā­du eko­no­mi­ju paš­reiz ne­var ru­nāt, ir ļo­ti vēr­tī­gi ie­mā­cī­ties se­kot sa­vas nau­das iz­lie­to­ju­mam, zi­nāt, kur tā aiz­plūst, lai­kus sa­mak­sāt rē­ķi­nus, vār­du sa­kot - kon­tro­lēt to, ko tu va­ri kon­tro­lēt. La­bi pār­zi­not sa­vu ma­te­ri­ālo stā­vok­li, ie­spē­jams arī at­bil­dī­gi un ar mi­ni­mā­lu ris­ku plā­not kre­dī­tus vai ne­lie­lus ie­gul­dī­ju­mus. Tad cil­vēks spēj la­bāk tikt ga­lā arī si­tu­āci­jās, kad fi­nan­šu jo­mā pēk­šņi sā­kas ne­kon­tro­lē­ja­mi pro­ce­si.

Afo­ris­mi

Uz­va­rēt slik­tu pa­ra­du­mu šo­dien ir vieg­lāk, ne­kā tas būs rīt­dien.

Kon­fū­cijs (551-479 p.m.ē.), ķī­nie­šu do­mā­tājs

Tā ap­ņem­ša­nās, kas ir kais­les ie­dves­ta, nav ilg­sto­ša, bet lē­mums, kas ta­pis ap­do­mī­bā, ne­mū­žam nav jā­no­žē­lo.

Ro­ter­da­mas Erasms (1468-1536), nī­der­lan­die­šu do­mā­tājs

Do­mā pirms dar­ba sāk­ša­nas, kā tas jā­da­ra, lai vē­lāk, pēc dar­ba beig­ša­nas, ne­bū­tu jā­do­mā, kā tas ne­bi­ja jā­da­ra.

Rei­nis Kau­dzī­te (1839-1920), lat­vie­šu rakst­nieks

Kas vē­las kļūt ve­sels - jau da­ļē­ji ir iz­ve­se­ļo­jies.

Džo­van­ni Bo­ka­čo (1313-1375), itā­ļu rakst­nieks

Pa­ra­dums ir pa­ra­dums, to tā vien­kār­ši pa lo­gu ne­iz­me­tī­si, to var ti­kai pie­klā­jī­gi, pa­kā­pie­nu pa pa­kā­pie­nam, no­va­dīt le­jā pa tre­pēm.

Marks Tvens (1835-1910), ame­ri­kā­ņu rakst­nieks

Ak, cik gan daudz ir di­žu do­mu, kas dar­bo­jas lī­dzī­gi ka­lē­ja plē­šām: tās mūs uz­pūš un da­ra vēl tuk­šā­kus.

Frīd­rihs Nī­če (1844-1900), vā­cu fi­lo­zofs

Pir­mais la­bo­ša­nās no­sa­cī­jums - sa­vas vai­nas at­zī­ša­na.

Lū­cijs An­nejs Se­ne­ka (4. p.m.ē. - 65.), ro­mie­šu fi­lo­zofs

Sap­ņi ra­da in­te­re­si par pa­sau­li un pie­šķir tai jē­gu. Ga­dī­ju­mā, ja tie ir pa­ma­to­ti un sa­prā­tī­gi, sap­ņi kļūst vēl skais­tā­ki un ra­da re­ālo pa­sau­li pēc sa­va vei­do­la un lī­dzī­bas.

Ana­tols Franss (1844-1924), fran­ču rakst­nieks

Veik­sme no sirds pa­līdz tiem, kam pie­mīt ve­se­lais sa­prāts.

Eiri­pīds (480-406 p.m.ē), sen­grie­ķu dra­ma­turgs

Lai­me ne­pa­cie­tī­giem cil­vē­kiem pār­dod tās lie­tas, ku­ras pa­cie­tī­ga­jiem tā at­dod par vel­ti.

Fren­siss Bē­kons (1561-1626), an­gļu fi­lo­zofs, valsts­vīrs

Komentāri [4]
#
mājsaimniece 15.janvāris 2018 12:13 atbildēt
Jā, protams, kaut kas jāmaina, noklausoties televīzijas reklāmu, par lattelekom piedāvāto enerģijas piegādes iespēju, lai , šķiet, 90% mājsaimniecību nepārmaksātu par to. Nolēmu , jo tikām nosaukti par kūtriem. Sāku domāt, kā tad īsti tur tajā piegādē viss varētu darboties... Neko citu nevarēju izdomāt, kā vien to, ka vienkārši peļņu par piegādāto elektroenerģiju varētu gribēt sadalīt tie, kuri tuvu stāv tai enerģijai. Protams, muļķa mājsaimniece, taču - vai tas nevarētu būt tā kūtruma iemesls, ka citiem arī nav vēlēšanās šajā jomā kaut ko mainīt. Teikšu kā ir - nesaprotu... tas ir mana "kūtruma" iemesls. Kur tam visam kājas, kur galva...
 
#
lapa 10.janvāris 2018 9:39 atbildēt
jasak ir ar to kad jamaina latvijas kangaru valdiba . talak jasak domat ka noturet sava zeme latviesu tautu.
 
#
Reinis 10.janvāris 2018 8:36 atbildēt
Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā pilnpiedziņas Audi kā ar nanoūdeni mazgātā trolejbusā. Savu laimīgo Jaunā gada loto biļeti aizpildi šeit: goo.gl/GzE4m6 un sāc Jaunu dzīvi ar Jauno gadu!
 
#
Cita dēlis 9.janvāris 2018 22:42 atbildēt
"... šā ga­da lai­kā man ir uz­de­vums ie­krāt 500 la­tu"
Man likās, ka sācies 2018. gads, nevis 2009... :(
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers