Ne tikai par dzelzs nozīmi, bet arī par tā trūkumu organismā un nepietiekamības izraisītajām sekām veselības aprūpes speciālisti ir diskutējuši daudz. Visi kā viens norāda, cik svarīgi ir pievērst uzmanību dzelzs pietiekamai uzņemšanai, kā arī ik pa laikam nodot analīzes, lai pārbaudītu dzelzs rezerves. Kādēļ organismam dzelzs ir tik ļoti nepieciešama un ko var izraisīt tās trūkums? Atbildes sniedz farmaceite Ieva Zvagule.
“Dzelzs mūsu organismā nodrošina ārkārtīgi svarīgu funkciju - skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Dzelzs eritrocītos jeb sarkanajos asins ķermenīšos veido hemoglobīnu - vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja organismā dzelzs pietrūkst, var rasties skābekļa apmaiņas traucējumi, kas rezultējas ilgstošā nogurumā, miegainībā un citos blakusefektos, bet nopietnākos gadījumos pat anēmijā,” norāda Ieva Zvagule.
Kā rodas anēmija?
Anēmija ir tādas izmaiņas asins sastāvā, kuru rezultātā samazinās vai nu sarkano asins ķermenīšu, vai tajos esošā hemoglobīna - dzelzi saturoša proteīna - daudzums. Kad tie samazinās, asinīs aptrūkstas “transporta vienību”, kas ir atbildīgas par to, lai skābeklis pietiekamā daudzumā tiktu nogādāts visur, kur organismā tas ir nepieciešams.
Tomēr, kā skaidro farmaceite, anēmija pati par sevi nav pamata diagnoze. “Tā ir ziņnese par kādu citu organismā noritošu procesu, kas rada arī anēmiju, tādēļ to nedrīkst atstāt neizmeklētu vai neārstētu. Turklāt visbiežāk mazasinība jeb anēmija ir hroniska. Tas nozīmē, ka eritrocītu vai hemoglobīna zudums ir mērens un organisms to spēj daļēji kompensēt, tādējādi izpausmes nav krasas un bieži vien dzelzs trūkumu sākotnēji nemaz nemanām,” stāsta Ieva Zvagule.
