Māja: Ziemassvētki ir vieni no visvairāk komercializētajiem svētkiem. Kā nezaudēt veselo saprātu? 4 komentāri
 
Māja

Ziemassvētki ir vieni no visvairāk komercializētajiem svētkiem. Kā nezaudēt veselo saprātu?

 
Scanpix

Šajā gada nogalē nav daudz svētku brīvdienu. Kāds jūtas par to sarūgtināts, bet kāds arī atvieglots. Svētki ir laba lieta, tomēr tie var izjaukt dzīves un darba ritmu, jo daudzos gadījumos nepadarītais jāsarauj pirms vai pēc brīvajām dienām un tas rada papildu slodzi, stresu un nogurumu. Kādam gaidāmos svētkus apēno vientulība, citam – tas, ka nepārtraukti nāksies uzturēties sabiedrībā, iepazīsties ar neskaitāmiem cilvēkiem vai jau nezin kuro reizi uzklausīt tantes jaunības atmiņas un tēvoča politiskos uzskatus.

Nopietnu disonansi var radīt arī atšķirība starp dzīves īstenību un ideālajiem reklāmu Ziemassvētkiem, kur skaisti cilvēki greznos tērpos pie mirdzošas egles saņem dārgas dāvanas.

Patiesībā neviens nav perfekts

Nereti stresu izraisa tieši spēcīgā vēlme sagādāt ģimenei «ideālas» svētku brīvdienas, kas nozīmē papildu slogu darba un sociālās dzīves apvienošanai ar iepirkšanos, dekorēšanu, tīrīšanu, dāvanu saiņošanu un cepšanu un vārīšanu. Turklāt gada noslēgums arī darbavietā var radīt stresu, jo jāpabeidz projekti, jāgatavo atskaites u.tml. Kā atklājies Amerikas psihologu asociācijas veiktajā pētījumā, pirmssvētku stress visbiežāk skar cilvēkus ar vidējiem ienākumiem un sievietes, jo tieši viņas visbiežāk rūpējas par svētku radīšanu ģimenei.

Kas vajadzīgs, lai šo laiku aizvadītu ar vēsu prātu.

Fiziskas aktivitātes. Tās ir ļoti būtiskas ne tikai ķermenim, bet arī garam. Fizisko aktivitāšu laikā centrālajā nervu sistēmā izdalās endorfīns jeb tā dēvētais laimes hormons. Šādu nosaukumu tas ieguvis tieši tāpēc, ka rada labsajūtu un mieru, kā arī nomāc sāpes. Tāpat fiziskas aktivitātes veicina serotonīna izdalīšanos. Arī šī viela uzlabo cilvēka noskaņojumu, regulē apetīti un miega ritmu, uzlabo atmiņu. Pat, ja neatliek laika sporta nodarbībai, ķermeni fiziski var noslogot, arī staigājot, kāpjot pa kāpnēm, tīrot māju u.c.

Laiks svaigā gaisā. Pat desmit minūtes svaigā gaisā palīdzēs izvēdināt galvu - mazināt stresu, uzlabot noskaņojumu, līdz ar to atslābināties.

Patīkamas nodarbes, kas vairo labsajūtu un prieku - vanna, filmu skatīšanās, pastaiga, joga, friziera apmeklējums, laiks ar tuviniekiem vai jebkas cits, kas palīdz uzlabot omu un liek pasmaidīt. Arī smiekliem piemīt stresu mazinoša iedarbība.

Neskriet laikam pa priekšu. Centies uztvert situāciju mierīgi, nedomājot par neskaitāmajiem darbiem, kas vēl jāpaveic. Koncentrējies uz konkrētajā brīdī veicamo uzdevumu un neķeries klāt nākamajam, pirms paveic uzsākto. Reizēm der sagatavot sarakstu ar visiem paveicamajiem darbiem, lai saprastu, ka nav tik traki, kā izskatās. Savukārt brīžos, kad jūti tuvojamies stresu, būtiski ir spēt pateikt «nē» darbiem, kurus nespēsi paveikt.

Koncentrēties uz savām un tuvinieku vēlmēm, nevis reklāmās diktēto. Diemžēl Ziemassvētki ir vieni no visvairāk komercializētajiem svētkiem. Reklāmas visapkārt cenšas radīt priekšstatu par to, kā būtu jāsvin šie svētki. Tāpēc svarīgi ir radīt tādus svētkus, kas būs īpaši tieši paša ģimenei, necenšoties sekot reklāmu diktātam.

Racionalizācija. Centieties svētku priekšdarbus padarīt ērtākus un ātrākus. Dāvanas iespējams pasūtīt interneta veikalos, kas aiztaupīs pirmssvētku laika pavadīšanu pārpildītos lielveikalos. Dažādus pienākumus centieties sadalīt starp ģimenes locekļiem, tāpat arī var vienoties, ka ikviens viesis kaut ko atnesīs svētku galdam.

Nepielipināt stresu arī bērniem. Semestra nobeigums skolā un aktīva gatavošanās svētku koncertiem var izjaukt bērna ikdienas ritmu, radot nogurumu un stresu. Kā tikt galā ar stresa situācijām, bērni mācās no vecākiem. Ja vecāki būs uzvilkti, visticamāk, papildu stress tiks pielipināts arī bērniem. Lai arī kāda gada nogalē būtu pienākumu nasta skolā, ļoti būtiski, lai bērniem tiktu saglabāts ierastais gulētiešanas ritms. Ja kādu vakaru gulētiešanas laiks ir aizkavējies, nākamajā dienā jācenšas atgriezties pie ierastā. Pirmssvētku iepirkšanās drudzī vecākiem būtu jāizvairās ņemt līdzi bērnus uz pārpildītiem lielveikaliem. Tiklīdz bērns sagurs vai jutīs izsalkumu, iepirkšanos turpināt kļūs jo grūtāk.

Vēl citus stresa cēloņus bērniem un padomus to novēršanai var uzzināt www.stress.lv.

Ja spriedze ņem virsroku

Stāsta farmaceite Zanda Ozoliņa:

- Garīgi vesels cilvēks ir tāds, kura emocionālais stāvoklis un uzvedība ir līdzsvaroti un harmoniski. Cilvēks spēj baudīt dzīvi, prot adekvāti uztvert notikumus, adaptēties situācijām un sabalansēt pienākumus ar vēlmēm. Diemžēl nereti dažādu apstākļu dēļ mēs šo līdzsvaru zaudējam, un tas rada izmaiņas mūsu psiholoģiskajā labsajūtā.

Iemesli, kas rada psiholoģisku diskomfortu, var būt ļoti dažādi un katram individuāli, taču biežākie faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē garīgo labsajūtu, ir stress, nomācoša darba vide, mīlestības vai uzmanības trūkums, bažas par nākotni, kā arī fiziska slimība, kura bijusi saistīta vai saasinājusies psiholoģiskās uztveres dēļ. Īslaicīgi katrs esam sastapies ar kādu no šīm sajūtām, tomēr, nemainot savu dzīves ritmu, no īstermiņa psiholoģiskā diskomforta iespējams iedzīvoties arī hroniskā stresā, kas būtiski pasliktina visa organisma kopējo veselību.

Nepārtraukts nogurums, motivācijas trūkums, ilgstoša neapmierinātība un cinisms, konflikti ar apkārtējiem cilvēkiem, gandarījuma zudums par padarīto darbu, kā arī dažādas veselības problēmas, piemēram, gremošanas traucējumi vai sirdsklauves, ir signāli, kas vēsta, ka mūsu garīgā veselība ir apdraudēta un nepieciešams meklēt cēloni emocionālajam nemieram.

Lai cīnītos ar īslaicīgu nervu spriedzi, uzturā ieteicams lietot preparātus ar kumelītēm, pasiflorām un B grupas vitamīniem. Kumelītes atslābina un mazina nervu sasprindzinājumu, pasifloras palīdz pārvarēt stresu un nodrošina veselīgu miegu, savukārt B6 un B12 vitamīni veicina normālu nervu sistēmas darbību. Jau sen tautā ir zināms arī par baldriāna un māteres nomierinošajām īpašībām, šo augu tinktūras palīdzēs atslābināties pēc stresa pilnas dienas, savukārt silta kumelīšu vai baldriāna tēja vakarā atvieglos aizmigšanu.

Ja ilgstoši nākas saskarties ar nogurumu, ko nespēj mazināt arī pietiekamas miega stundas, ieteicams uzturu papildināt ar magniju, kas palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Tomēr jāatceras, ka visas garīgās veselības problēmas paši varam risināt tikai īsu laika periodu - aptuveni divas līdz trīs nedēļas. Ja šajā laikā uzlabojumi nav manāmi, ieteicams vērsties pie speciālista.

Ignorējot signālus, kas liecina par psiholoģisku diskomfortu, varam iedzīvoties ne tikai ilgstošā stresā, bet arī nopietnās slimībās. Veģetatīvā disfunkcija, izdegšanas sindroms un depresija ir slimības, kuru ārstēšanā vairs nevarēsim tikt galā vieni, tāpēc šajos gadījumos nepieciešams meklēt palīdzību pie speciālista.

Lai pasargātu sevi un savu garīgo veselību, būtiski ir sabalansēt darbu ar atpūtu, kurā atļaujamies nedomāt par ikdienas rūpēm, lai atvēlētu laiku sev, ceļojumiem, hobijiem, kā arī laika pavadīšanai ar ģimeni un draugiem. Tāpat būtisks ir arī kvalitatīvs miegs - aktīvam cilvēkam nepieciešamas vismaz astoņas stundas miega un vēlams ievērot sabalansētu miega ciklu, tāpēc arī brīvdienu rītos ieteicams celties agrāk. Lai nodrošinātu harmoniju, vispirms jāsāk ar sevi - sakārtojot savu iekšējo pasauli, harmoniju veidosim arī sev apkārt.

Komentāri [4]
#
non 1.decembris 2017 16:25 atbildēt
saprāts vēl būtu štrunts, galvenais ir nepazaudēt visu maka saturu...
 
#
nu 30.novembris 2017 23:49 atbildēt
nepieciešams vienkārši veselais saprāts
 
#
nika 30.novembris 2017 23:03 atbildēt
Nenemt bezprocentu aizdevumus kredit.lv
 
#
Pavediens 30.novembris 2017 22:11 atbildēt
Jew anglija.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers