Acs ir viens no visātrāk nogurdināmiem orgāniem. Nepietiekama izgulēšanās, stress, smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mugurkaula kakla daļas problēmas – tas viss var radīt problēmas acīm. Postoši iedarbojas arī vides piesārņojums, nepilnvērtīgs uzturs, nepareizu acu līdzekļu lietošana ikdienā u.c. Situāciju nepadara labāku fakts, ka šodien acīm bieži jāiztur liela slodze, ko prasa darbs ar datoru un dažādu elektronisku ierīču lietošana ikdienā.
Tāpēc par acu veselību vajadzētu rūpēties ikvienam, sākot jau no bērnības - gan regulāri pārbaudīt acis pie ārsta, gan laiku pa laikam tās atpūtināt un vingrināt, gan iespējami bieži uzturēties svaigā gaisā, kā arī lietot produktus, kas satur acīm vajadzīgas uzturvielas.
Sausās acs sindroms
Tas pazīstams daudziem, jo īpaši tiem, kuriem jāstrādā ar datoru vai nepārtraukti jāskata sīkas detaļas. Redzes diskomforts izpaužas kā graušana, asarošana, dedzināšana un miglošanās. Sausās acs sindroms ir mūsdienu pasaulei raksturīga slimība un rodas no pārmērīgi ilgas atrašanās pie datora ekrāna, jo sevišķi telpās ar nepietiekamu gaisa mitrumu. To veicina arī pārmērīga acu noslogošana - tekstu lasīšana mobilajā telefonā, nepietiekama šķidruma uzņemšana un atsevišķi medikamenti, ko lieto, piemēram, sāpju vai ādas slimību ārstēšanai. Ja sausās acs sindromu nenovērš, tas var novest pie hroniska konjunktivīta - acs gļotādas iekaisuma, ko izraisa vīrusi un baktērijas. Tas jau prasa nopietnu izmeklēšanu un ārstēšanu. Lai nepieļautu sindroma attīstību, dienā jāizdzer 1,5-2 litri ūdens jārūpējas, lai telpās relatīvais gaisa mitrums būtu 40-50% robežās.
Cilvēka acu resursi gadu gaitā tiek izsmelti, un tāpēc mūža otrajā pusē acu veselībai jāvelta vēl lielāka uzmanība. Taču mūsu laikmetā sausās acs sindromu reizēm var konstatēt arī bērniem sākumskolas vecumā, jo viņi pārāk daudz laika pavada pie datora vai pie viedtālruņa ekrāna, kur nepieciešama vēl lielāka acu piepūle.
Vecuma makulas deģenerācija
Daba acij devusi aizsardzības sistēmu: tīklenes centrālā punkta - makulas - pigmentā ir īpašas vielas - luteīns un zeaksantīns, kas darbojas kā acī iebūvētas saulesbrilles, filtrējot zilo gaismu. Luteīnam un zeaksantīnam piemīt arī antioksidatīvas īpašības. Cilvēkam kļūstot vecākam, šo vielu koncentrācija samazinās un acs aizsardzība vājinās. Galvenais vājas redzes cēlonis gados vecākiem cilvēkiem ir slimība, ko sauc par vecuma makulas deģenerāciju (VMD). Makulas deģenerācija noved pie tā, ka cilvēks pakāpeniski zaudē redzi. Vispirms kļūst grūti lasīt un šūt, pēc laika jāatsakās no mašīnas vadīšanas, televīzijas skatīšanās, vairs nav saredzamas arī apkārtējo ļaužu sejas, vien izplūdušas aprises. Slimības agrīnie simptomi bieži tiek ignorēti. Pats pirmais brīdinājuma signāls ir paaugstināta acs jutība pret gaismu. Tad seko problēmas lasot, lasāmvielas centrā cilvēks redz neskaidru, izplūdušu punktu. Sākumā neskaidri ir tikai daži burti, bet vēlāk izplūdušais laukums kļūst arvien lielāks. VMD risks strauji pieaug pēc 50 gadu vecuma, bet pēdējā laikā tā piemeklē arvien jaunākus cilvēkus, īpaši liels risks ir tiem, kuriem gaiša acu krāsa. Acu ārsts var atklāt slimību, pirms vēl rodas sūdzības, tāpēc ir svarīgi regulāri profilaktiski pārbaudīt acu veselību. Makulas deģenerācijas rezultātā zaudētu redzi atgūt vairs nevar, terapija spēj vienīgi palēnināt slimības progresu, tāpēc galvenā loma ir profilakses pasākumiem, lai makulas deģenerāciju nepieļautu. Ļoti svarīgi ir valkāt saulesbrilles, jo noplicinātais ozona slānis aiztur arvien mazāk kaitīgā starojuma. Aizsardzība nepieciešama gan pieaugušajiem, gan bērniem, jo viņu organisma spēja pretoties vides kaitīgo faktoru ietekmei vēl nav tik attīstīta.
Acīm svarīgās uzturvielas
Sabalansēta diēta stiprina makulas pigmentu un acs dabiskos aizsargmehānismus. Acu veselībai vajadzīgs luteīns un zeaksantīns, A, C, D un E vitamīns, selēns, cinks. Ja cilvēks lieto nepilnvērtīgu uzturu, ir smēķētājs, slimo ar vielmaiņas slimībām, viņam ir liekais svars, kā arī tad, ja regulāri pārslogo redzi, der padomāt par piemērotiem uztura bagātinātājiem.
Atpūtināt un vingrināt
Vispārzināms ir ieteikums atpūtināt redzi katru stundu, palūkojoties tālumā. Tomēr gadās, ka pie datora nemanot aizrit trīs vai četras stundas. Tādā gadījumā acu atpūtināšana jāsāk ar skatīšanos tālumā 5-10 minūtes, pēc tam acis aizver uz divām minūtēm. Lai uzlabotu acu apasiņošanu, pastāv dažādi masāžas paņēmieni, piemēram, ar kopā saliktu vidējo un rādītājpirkstu var ap acīm «vilkt astotnieku»: sāk no vienas acs ārējā kaktiņa, virza pirkstus gar apakšējo plakstiņu uz degunu, tad pa uzaci virs otras acs līdz tās ārējam kaktiņam, gar apakšējo plakstiņu uz degunu un tālāk pa uzaci līdz ārējam kaktiņam, atgriežoties sākuma punktā. Atkārto 8-16 reizes. Tas var kalpot arī kā iesildīšanās pirms tālākiem acu vingrinājumiem.
Vienkāršs acu vingrojumu komplekss
* Uz 3-4 sekundēm aizveriet acis, nesasprindzinot acu muskuļus, pēc tam plati atveriet acis un paskatieties tālumā. Atkārtojiet to piecas reizes.
* Centieties saskatīt savu degungalu 3-4 sekundes, pēc tam palūkojieties tālumā. Atkārtojiet to piecas reizes.
* Negrozot galvu, lēnām apļojiet acu ābolus pulksteņrādītāju virzienā, pēc tam - pretējā virzienā, tad 3-4 sekundes skatieties tālumā. Atkārtojiet piecas reizes.
* Negrozot galvu, skatieties uz augšu 3-4 sekundes, tikpat ilgi skatieties taisni uz priekšu un tikpat ilgi - uz leju, pēc tam atkal taisni uz priekšu, tad pa labi, pēc tam - pa kreisi. Atkārtojiet trīs reizes.
