Celt galdā maltīti, kas gatavota no mūsu pašu zemē audzētiem un ražotiem produktiem, ir jauka tradīcija. Arī glāzes, kuras saskandinām svētku reizē, ir iespēja piepildīt ar Latvijā darītiem vīniem, un to izvēle patiesībā ir plaša.
«Īstais vīns, kā to saprot starptautiskā nozīmē, ir darīts no vīnogām, un tādu mūsu zemē ražo maz, lai gan vīna dārzi attīstās, bet Latvijā mēs par vīniem saucam arī raudzētus alkoholiskos dzērienus no dažādiem augļiem, ogām un citām izejvielām,» stāsta Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes loceklis Ričards Ivanovs. «Izvēle atkarīga no katra patērētāja gaumes: baltvīnu, sarkanvīnu vai sārtvīnu, sausu, pussaldu, saldu, dzirkstošu - visu šo spektru Latvijas mazie vīndari ir aptvēruši.»
Simtprocentīgs Latvijas produkts
Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība apvieno tos, kuri savu produkciju ražo mazajās alkoholisko dzērienu darītavās. Likuma izpratnē mazā alkoholisko dzērienu darītava ir komersants, kuram ir tiesības ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un atvieglojumus akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai, lai ražotu vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus, kuru sastāvā esošais spirts ir tikai raudzētas izcelsmes, vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), turklāt nodrošinot, ka saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendāra gadā, absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā un saražotais starpproduktu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā.
Iegādāties mūsu vīndaru produkciju dažādos tirgos un tirdziņos, kas daudzviet darbojas gada nogalē, kopumā ir droši, nebaidoties no nelicencētas vai viltotas preces. «Mazās darītavas drīkst ražot tikai no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos izaudzētā, un tas nozīmē, ka mūsu vīns ir simtprocentīgs Latvijas produkts,» norāda R. Ivanovs. «Likumi nosaka, ka visiem šiem produktiem jābūt atbilstoši marķētai etiķetei un akcīzes markai, un tas tiek ievērots.»
Daudzveidība
Līdzīgi kā vīnogu vīnus, arī augļu un ogu vīnus var iedalīt baltvīnos, sarkanvīnos un sārtvīnos un attiecināt uz tiem tādus pašus pasniegšanas ieteikumus, piemēram, sarkanvīnu lieto istabas temperatūrā, bet baltvīnu - atdzesētu. Pēc salduma pakāpes izšķir sauso, pussaldo un deserta vīnu. Ir mākslīgi gāzēti vīni, kas papildināti ar ogļskābo gāzi, izmantojot speciālas karbonizācijas iekārtas, un ir dabiski karbonizēti vīni, kas līdzīgi šampanietim ir raudzēti pudelēs - tie ir attiecīgi dārgāki, jo ieguldīts liels roku darbs, tādēļ arī vīna baudītājiem īpaši augstu vērtējami. Protams, patērētāji izvēlas vīnu arī pēc izejvielām, no kurām tas darīts, un tās var būt ļoti daudzveidīgas, no populārākajiem augļiem un ogām un nosacīti dārzeņu kategorijai pieskaitāmajiem rabarberiem līdz tādām eksotiskām lietām kā liepziedi, ceriņi u.c.
Reizēm trūkst izpratnes
Ja paklausās, kā cilvēki savā nodabā spriež par vietējiem vīniem, gandrīz vienmēr atrodas kāds, kurš uzskata, ka dabisks ir tikai tāds vīns, kuram nav pievienots speciāls vīna raugs, jo, viņaprāt, pilnīgi pietiek ar tiem raugiem, kas dabiski ir uz augļiem un ogām. «Skaidrojot cilvēkiem šo jautājumu, es parasti pieminu šādu salīdzinājumu: mēs dārzā stādām šķirnes ābeles, un līdz ar to mēs zinām, kādi āboli tajās izaugs, vai tie ienāksies agrāk vai vēlāk rudenī, vai uzglabāsies līdz pavasarim, kāda būs to garša, krāsa, sulīgums, salduma pakāpe. Tāpat ir arī ar raugiem: ja jūs lietojat meža raugus - tos, kas ir uz augļa vai kas ir apkārtnē, tad jūs nezināt, kas tur iznāks - tas ir tas pats, kas ēst ābolu no grāvmalē no sēkliņas izaugušas ābeles,» saka R. Ivanovs. «Ir šķirnes raugi ar attiecīgiem parametriem un nosaukumiem. Piemēram, t.s. killeru raugs ražo vairāk sulfītu un nobeidz meža raugus. Pēc rūgšanas šāds vīns satur vairāk sulfītu, kas ir dabisks produkta atlikums un kas nav nekas šausmīgs. Likuma izpratnē sulfīti ir alergēni, tāpēc, ja to ir vairāk nekā 10 mg litrā, tas ir jānorāda uz vīna etiķetes. Jebkurš raugs kaut kādā daudzumā ražo sulfītus. Ir arī vīni, kurus manā skatījumā nevar pagatavot bez sulfītu papildus pievienošanas, bet tas jau ir katra vīndara paša kompetencē.
Daudzi mazo vīndaru vīni ir glabājami ledusskapī, jo tie nesatur tik daudz konservantu, lai glabātos istabas temperatūrā. Ja vīnu iegādājaties tirdziņā, pavaicājiet pārdevējam, kā šo vīnu vislabāk glabāt, vai tas var kādu laiku stāvēt vai arī paredzēts tūlītējam patēriņam. Ja pudele aizkorķēta ar dabisku korķi, tad tai jāstāv guļus. Ja tas ir skrūvējamais korķis, piemēram, ar plastmasas aizdari, tad novietot guļus nav obligāti. Principiāli nepareizi ir ilgu laiku turēt pudeles stāvus. Vīnam noteikti jābūt dzidram, tas var saturēt arī dabiskas nogulsnes.»
Reizēm patērētājiem nav skaidrības arī par pārvērtībām, kas vīna tapšanas gaitā notiek ar cukuru. Dažs, nogaršojis dzērienu, saka - redz, cik labi, ka «baltā inde» nav pielikta... «Latvijā augļos un ogās nav tik daudz cukura, lai noraudzētu vīnu līdz 12-13 grādiem, tamdēļ arī cukurs tiek pievienots,» skaidro vīndaris. «Es te nesaskatu īpašu problēmu. Daudzviet Eiropā arī vīnogu vīniem ir atļauts pievienot zināmu procentu cukura. Ja runājam par klasisko vīnu, tad tās vīnogas, no kurām to gatavo, ir ļoti saldas, bet vīns iznāk sauss, jo cukurs ir fermentācijas procesā izrūdzis. Ļoti būtiska nozīme ir kopējam skābes daudzumam, kas mūsu gadījumā ir obligāti jāmēra.»
Lietpratējiem ir daudz kritēriju, pēc kā viņi izvērtē vīnu: garša, krāsa, sabalansētība, vīna buķete...
Mazāk zinošam patērētājam izvēlē ļoti palīdz iespēja piedāvātos vīnus nogaršot, kāda tirdziņos nereti tiek dota.
Satikt vīndarus klātienē
Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība vēlas popularizēt kvalitatīva augļu un ogu vīna gatavošanu, salīdzināt tirgū piedāvāto augļu un ogu vīnu kvalitāti, informēt patērētāju par piedāvājumā esošajiem vīniem, kā arī izvērtēt vietējā vīnmateriāla potenciālu augstvērtīga produkta iegūšanai. «Šajā nolūkā 21. novembrī pulksten 17.30 restorānā Pullman Riga Old Town jau trešo gadu notiks vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustācija Latvijas augļu un ogu vīna skate 2017. Biļetes pieejamas Biļešu servisā un pasākuma dienā būs nopērkamas arī uz vietas,» informē R. Ivanovs. «Vīna skatē būs iespēja tikties ar divpadsmit vīndariem un degustēt vairāk nekā 90 augļu un ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp ikviens būs aicināts nobalsot par labāko vīnu. Visi piedāvātie dzērieni tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse - vairākumam no vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli.
