Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Māja

Pieci mīti par skriešanu un trenera padomi

© depositphotos.com

Skriešana – viens no izplatītākajiem sporta veidiem, kas pieejams katram no mums pilnīgi bez maksas. Ar katru gadu palielinās skrējēju skaits, to apstiprina pieaugošais dalībnieku skaits ikgadējos maratonos. Arī pašlaik, vēlā rudenī, dažādu paaudžu skrējēji vismaz Rīgas parkos un ielās nav retums. Regulāra skriešana patiešām nostiprina veselību, tomēr, kā stāsta pieredzējušais treneris un zīmola 4F sūtnis Kristaps Ence, daudzi nodarbojas nevis ar organisma stiprināšanu, bet ar kaitniecību.

«Skriešana ir populāra tāpēc, ka salīdzinoši ātri un pilnīgi bez maksas augums iegūst labu formu. Mēs varam skriet, kad un kur vēlamies, nerēķinoties ar fitnesa klubu maksu un darba laiku. Tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū valda ar skriešanu saistīti mīti, un, lūk, pieci no izplatītākajiem,» komentē K. Ence.

1. mīts: asfalts - lielisks segums skriešanai

Bet tikai ne locītavām. «Protams, pilsētā atrast asfaltu ir daudz vienkāršāk nekā meža taciņu vai grunts segumu, bet jūsu locītavas teiktu paldies par veltītajām pūlēm,» atzīst treneris. Galvenā visu skriešanas virsmu atšķirība ir to cietības pakāpe. Treniņa laikā uz cietas virsmas (betona, vēsa asfalta) jūsu ķermenis pielāgojas, lai samazinātu slodzi locītavām: jūs skrienat līganāk un elastīgāk, centīgi saliecot ceļus un tā radāt tiem lielāku slodzi. Skrienot pa mīkstu segumu, vajadzība pēc amortizācijas ir mazāka, mazāka ir arī atsitienu slodze. Toties skriešana pa mīkstu segumu iesaista darbā un nostiprina daudz vairāk kāju muskuļu nekā skriešana pa asfaltu. Skrējējam, kurš skrien pa asfaltu, vajadzīgi apavi, kas nolīdzina atsitienu spēku, kas rodas, kad pēda saskaras ar ceļa segumu. Pastāvīgi treniņi uz asfalta var radīt kaitējumu balsta un kustību orgānu sistēmai. Lietderīgi ieviest divus treniņu paradumus: pirmkārt, izvairīties no skriešanas pa betona segumu (pietiks jau ar asfaltu). Otrkārt, mainīt virsmas, pa kurām skrienat, nomainot pierasto asfaltu ar grunts segumu, smiltīm, zāli vai stadiona segumu.

2. mīts: vienreiz izvēlējies distanci, turies pie tās

Bieži sastopami tādi skrējēji, kuri izvēlas sev kādu konkrētu distanci un to nemaina, piemēram, trīs kilometrus. No fitnesa treniņu būtības viedokļa tas ir nepareizi: ja skrējējs - iesācējs, kurš iepriekš nav nodarbojies ar sportu, centīsies noskriet šādu distanci, tas nositīs jebkuru vēlmi skriet uz visiem laikiem, piedevām - tas var būt arī traumējoši. Pieredzējušam skrējējam, viņa attīstībai un progresam ir vēlams pakāpeniski

palielināt distanci.

3. mīts: labāk skriet no rītiem

Skriet vajag tad, kad jums patīk. Ja jautāsiet jebkuram skrējējam, viņš atbildēs, ka skriešana - tas ir meditatīvs pasākums, kad var aizmirst par stresu, problēmām un pārdzīvojumiem. Kāds skrien uzreiz pēc darba, kāds - pēc pamošanās, kas dažkārt ir tuvu pusdienlaikam, bet kādam patīk skriet pirms miega. Organismam ir vienalga, kurā diennakts laikā jūs skrienat, galvenais, lai pirms tam nav krietni ēsts, tādā gadījumā jāpagaida vismaz divas stundas.

4. mīts: skriet gar ceļa malām - tas ir pieņemami

«Patiesībā - nav nekā sliktāka kā skriet gar braucamo daļu. Protams, tas ir daudz vienkāršāk nekā meklēt attālāku vietu, piemēram, birztalu vai parku, bet nedrīkst aizmirst, ka skriešanas laikā mēs ļoti dziļi elpojam, mūsu plaušas paplašinās. Pat vienkārši pastaigājoties, jāizvēlas vietas tālāk no ceļa, bet skriešanas laikā izplūdes gāzu ietekme uz organismu ir vēl lielāka,» norāda fitnesa treneris.

5. mīts: galvenais - silti saģērbties

Nepareizi. Galvenais - piemēroti apavi, kas jāizvēlas atbilstoši skriešanas virsmai - asfaltam, gruntij, zālei, pludmalei vai meža taciņām - un slodzei, kuru esat paredzējuši, jo noskriet vienu kilometru vai desmit kilometrus - tas nav viens un tas pats. «Kas attiecas uz apģērbu - tuntuļoties nav ieteicams, tā jūs sasvīdīsiet un riskēsiet saslimt, tāpēc velciet vieglu apģērbu. Skriešanas apģērbu izvēlieties atbilstoši laika apstākļiem, piemēram, lietū un vējā noderēs atbilstošas vējjakas,» iesaka treneris. «Nevelciet kokvilnas veļu, tā ātri uzsūc mitrumu, un jums kļūs vēsi. Labāk iegādājieties termoveļu.».